Nedēļas nogale tuvējā Igaunijā: tradicionālā pirts, Setu zeme un neparasti kapusvētki  (2)

Jāatzīst, šis brauciens pārsteidza pavisam nesagatavotu un pamēģināju lietas, no kurām parasti izvairos. Ļāvu sevi izpērt Igaunijas pirtnieku vidū ļoti atzītai pirtniecei, paviesojos ļoti tradicionālos kapu svētkos un sastapos ar ļaudīm, kas mazajā Setomā pilsētelē radījuši sava koncepta mākslas galeriju.

Šī ir otra gastronomiskā Dienvidigaunijas ceļojuma puse, kas nav par ēšanu vien. Iepriekšējo rakstu vari izlasīt šeit.

Ja domājat, ka brīvdienas Igaunijā jāsāk ar Tartu apmeklējumu, tad man jūs jāapbēdina – tā autentiskās igauņu paražas neizbaudīsiet. Tā vietā, lai apčubinātu ne tikai sevi, bet arī mierīgo dzīvesziņu, kas raksturīga igauņiem, vērts doties uz Mooska autentiskajām igauņu pirtīm Vana-Veromā.

No dabas esmu tas cilvēks, kam patīk pirts. Bet nelielos daudzumos. Manu pirts baudīšanas pasauli absolūti sapurināja Mooska pirts saimniece Eda, kas atspoguļo visu to, kādai jābūt īstenai pirtniecei. Eda, starp citu, panākusi, ka Vana-Veromā dūmu pirts ieražas pasludinātas par UNESCO garīgo kultūras mantojumu. Dodoties uz Mooska pirti, jārēķinās, ka pirts rituāls tiks baudīts vismaz trīs stundas un būs jāaizmirst par latviešiem raksturīgo kautrīgumu. Sak, neiesi taču tā pa pliko ar svešiem cilvēkiem. Un kā vēl iesi, ja pirtī dzen pirtsburve Eda!

Meža ielokā Mooska saimniecībā ir četras pirtsēkas un dzīvojamā māja, kur dzīvo pati Eda ar ģimeni. Pēršanās parasti notiek lielākajā pirtiņā, bet pārējās divās tiek kūpināta gaļa pēc tradicionālajām dūmošanas metodēm. Šīs pirts apmeklējums pavisam noteikti būs kas satraucošs – Eda ne tikai, perot ar slotiņām, skanīgi izteiks maģiskus pirts vārdus un dziesmas igauniski, bet izberzīs un izmasēs katru sīkāko sāpīti, par ko liek manīt mugura, pēdas vai rokas. Un starp pēršanās reizēm palutinās arī ar pašu kūpinātu gaļu, svaigi ceptu maizīti un alu, ja vien laicīgi pieteiksiet vizīti.

Norādīšu, ka vizītes ir stipri ierobežotas – Mooska pirtīs viesus pieņem vien divas reizes nedēļā, un tas var izmaksāt sākot no 150 eiro. Meklē kontaktus šeit.

Bet, kad Mooska pirtīs pavadītas skaistas dažas stundas, var doties uz netālu esošo Veru pilsētu. Tajā ir gan iespaidīgs novada muzejs, gan nesen atjaunota pludmale pie Tamula ezera, kur var ne tikai peldēties, bet pavadīt laiku pastaigās, izstaigāt turpat esošo parku vai vienkārši apskatīt pilsētu un pusdienot kādā no daudzajiem krogiem. Vairāk šeit.

Ja brīvdienas pavadi Veru apriņķī, tad nakšņošanai varam ieteikt Suhka tūristu fermu. Šī naktsmītne ir pavisam īpaša, jo tas ir ģimenes izlolots komplekss, kurā ir ne tikai naktsmītnes ceļiniekiem, bet ļoti tradicionāls restorāns. Tajā varēsi pavakariņot, ēdot no māla traukiem un izbaudot senatnīgu interjeru. Bet turpat ēkas augšējos stāvos izkārtotas daudzas jo daudzas istabiņas, kur pārlaist nakti, lai nākamajā dienā dotos apskatīt Igauniju tālāk. Vairāk uzzini šeit.

Setu kultūra ir viena no autentiskākajām, ko sastapt Igaunijas dienvidos, Krievijas pierobežā. Setiem ir ne tikai iespaidīga un bagātīga kultūra, kurā atrodamas skanīgas dziesmas un skaisti tautastērpi, bet arī apbrīnojama viesmīlība. Vasaras izskaņā Obinitsā notiek tradicionālie kapu svētki, kas pulcē tūkstošiem ļaužu no visas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un pat Krievijas, lai paviesotos kapsētā, aizlūgtu un noliktu svecīti Obinitsas baznīcā.

Atzīšos, šajā vietā mani pārņēma neliels kultūršoks, jo nācies saskarties vien ar Latvijas kapu svētkiem. Seti šai lietai pieiet mazliet citādāk – kapu svētki nozīmē galda uzklāšanu virs kapu kopiņas, un svētkus, lai sapucētos un satiktu draugus un paziņas. Reizē arī tiek baudīts pašgatavots siers ar ķimenēm, pīrāgi, tiek dalīti āboli un iemalkots kāds mēriņš brandavīna. Tāpēc, ja ir iespēja, iesaku paviesoties Obinitsā tajā vasaras piektdienā, kad tur notiek kapusvētki, lai šo skatu redzētu paši.

Runājot par setiem, noteikti iesaku Obinitsā apmeklēt ne tikai Seto Tautas namu, bet arī Setu Ateljē-galeriju (attēlā augšā). Tā ir dzīvojamā māja, kas kādreiz piederējusi ļoti turīgajai Ivana Kalju ģimenei. Kā jau tas padomju okupācijas laikā mēdza būt, māja tika atņemta un izmantota valsts vajadzībām. Bet pēc tam, kad māju bijis iespējams iegādāties, tā nonākusi mākslinieka Evara Rītsara un viņa sievas īpašumā. Viņi arī labprāt parāda un pastāsta mājas vēsturi, kā arī regulāri izstāda tajā igauņu mākslinieku darbus. Bet bijušā veikala telpās iekārtota galerija, kurā iespējas gatavot rotaslietas, apdrukāt koku un zīdu ar sietspiedi un iegādāties suvenīrus. Vairāk informācijas var atrast šeit.

Dažu kilometru attālumā no Obinitsas atrodas Vastselīna ar tās lielāko vēsturisko mantojumu un tūrisma objektu – Vastselīnas bīskapa pils drupām. Pils sākumi meklējami 14. gadsimtā, tā savu pilnīgo gatavību sasniedza vien 16. gadsimtā, kļūstot par vienu no ievērojamākajām Livonijā. Tomēr Pētera I armija Ziemeļu kara laikā to izpostīja.

Turpat pie pils ir Vastselīnas pilsdrupām ir pils muzejs ar pastāvīgo ekspozīciju par pils dzīvi. Kas ir interesanti, tajā iespējams arī mācīties no ķēķa pavāriem un pagatavot pašiem savu marcipānu pēc viduslaiku receptēm. Un ja paveicas, nobaudīt arī vīnu, ko ik pa laikam pagatavo muzeja vīndari. Vairāk informācijas šeit.