Baisākais mežonīgo rietumu cietums, kas atrodas pasaules sausākajā pilsētā  (1)

Lai arī cietumu dēvē par spoku pilsētu, reiz tā bijusi mājvieta tūkstošiem cilvēku. Tas atrodas Cietuma kalnā, Jumas vēsturiskajā centrā. Nav grūti saprast, kāpēc tieši šī vieta izvēlēta cietumam – Jumā toreiz un arī tagad praktiski nekad nelīst un ir neciešami karsts. Turklāt vairāk nekā 200 kilometru attālumā līdz pat Sandjego un Tuksonai otrā pusē 19. gadsimtā nebija nevienas apdzīvotas vietas, tādēļ Juma bija arī viena no izolētākajām vietām Štatos.

Jumas cietums (Yuma Territorial Prison) tagad ir kā dzīva liecība par veco rietumu skarbumu. Tas atklāts 1875. gadā, un jau nākamā gada 1. jūlijā uzņēmis pirmos iemītniekus. Viņus ieslēdza jaunās kamerās, ko viņiem vispirms pašiem bija jāuzbūvē, teikts portālā "Thevintagenews".

Kopumā šeit sodu izcietuši vairāk nekā 3000 cietumnieki, ieskaitot 29 sievietes, par visdažādākajiem noziegumiem – no poligāmijas līdz pat slepkavībām. Cietums darbojies 33 gadus – no 1876. līdz 1909. gadam, un šajā laikā, izciešot sodu, te miruši 111 ieslodzītie, lielākoties nāves iemesls bijusi tuberkuloze, bet astoņi nošauti, mēģinot bēgt. Jāpiebilst, ka šajā laikā tikai 26 cietumniekiem (kas ir mazāk nekā vienam gadā), izdevies veiksmīgi izbēgt, teikts "Ghosttowns".

Viss iepriekš minētais izklausās pēc pavisam parasta cietuma, tomēr Jumas ieslodzījuma vieta atpazīstamību ieguvusi ar īpaši striktiem un nežēlīgiem noteikumiem. Tos, kuri šos noteikumus pārkāpa, varēja sodīt ar "bumbu un ķēdi" (parasti piemēroja tiem, kuri centās izbēgt), un ieslodzīšanu tumšajā kamerā – trīs reiz trīs metrus lielā telpā, kur ieslodzītie tika izģērbti līdz apakšveļai un pieķēdēti pie akmens grīdas. Vienīgā gaisma tur ieplūda pa niecīgu ventilācijas šahtu un kontaktēties ar šiem ieslodzītajiem bija aizliegts. Maizi un ūdeni viņiem deva reizi dienā. Lai arī nav liecību, ka kāds šajā kamerā būtu miris, cietumnieku ziņojumi atklāj, ka vismaz divi ieslodzītie no šīs telpas izlaisti, lai uzreiz tiktu pārvietoti uz trakonamu Fēniksā.

Interesanti, ka bumba ķēdē un "tumšā kamera" arī bijuši vienīgie soda veidi šajā cietumā, turklāt cietumniekiem bijusi pieejama medicīniskā aprūpe un pat iespēja mācīties, ko daudzi arī izmantojuši, lai apgūtu lasīt un rakstītprasmi. Tomēr līdz pat mūsdienām šo vietu dēvē par baisāko mežonīgajos rietumos.

Cietums 20. gadsimta sākumā bijis tik pārpildīts, ka varas iestādes ierīkoja jaunu ieslodzījuma vietu Florences pilsētā, Jumas iestādi slēdzot.

Interesanti, ka no 1910. līdz 1914. gadam šeit atradušās Jumas vidusskolas skolēnu korporācijas telpas. Pēcāk gan vairāk nekā 10 gadus tās stāvējušas pamestas. Tādēļ tur iemitinājušies bezpajumtnieki, bet īpaši pieprasītas tukšās cietuma kameras kļuvušas Lielās depresijas laikā, kad tur trūkumcietēji apmetušies veselām ģimenēm.

Mūsdienās cietums pārvērsts par muzeju un tā apkārtnē ir arī dabas parks. Šis komplekss uzskatāmi sniedz ieskatu mežonīgo rietumu dzīvē vēl tikai nedaudz vairāk nekā pirms gadsimta.

Jāpiebilst gan, ka daudzi ir liecinājuši, ka vismaz divās vecā cietuma kamerās spokojas. Viena no tām ir jau minētā "tumšā kamera" un otra ir kamera Nr. 14, kur 20. gadsimta sākumā mitis par slepkavību notiesātais cietumnieks vārdā Džons Rians.

Ugunsgrēki, pilsētnieki, kas zaga būvmateriālus, un vilciena līnijas būvniecība daļēji iznīcināja vēsturiskās cietuma sienas un mūri, bet kameras saglabājušās labi, tāpat arī vārti un sargtornis, ko var apskatīt mūsdienās. Pretī cietumam ir arī vecā kapsēta.

Ieejas maksa muzejā ir 5 dolāri (4,5 eiro) pieaugušajiem.

Par to, kur vēl saglabājušies baisi cietumi, lasiet šeit.

Mežonīgie rietumi (Wild West) ir sarunvalodas nosaukums mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijai, kas 19. gadsimta otrajā pusē vēl nebija iekļauta ASV sastāvā. Paplašinoties ASV teritorijai un urbanizācijas līmenim, mežonīgo rietumu teritorijas samazinājās, līdz 1890. gadā pazuda pilnībā.