Brīvdienu maršruts ar dabas takām, padomju mantojumu un muižu: Gaujas plostnieku citadele Strenči

Lai arī vislabāk šī vieta atpazīstama ar vēsturisko Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, tomēr nu jau vairākus gadus lielu popularitāti ieguvuši arī plostnieku svētki, tāpat brīnišķīga ir Sedas purva taka un pati mazpilsētiņa ir ļoti sakopta un skaista. Kāpēc gan turp neaizbraukt rudenīgās brīvdienās?

Lūk, ko savā novadā iesaka apskatīt Strenču tūrisma organizatori.

Latvijā Strenči zināmi kā Gaujas plostnieku galvaspilsēta, un kopš 2011. gada Strenči ir viena no Eiropas starptautiskajām plostnieku pilsētām, vienīgā pilsēta Baltijā ar šādu statusu, stāsta Strenču novada domes pārstāve Ginta Gailīte. Gaujas krastā apskatāma arī 200. gadā uzstādītā skulptūra "Gaujas plostnieks", kas stāsta par pagātnē šajās vietās tik izplatīto, bet grūto plostnieka amatu.

Pieejot pie turpat netālu esošā stenda "Koku pludināšana pa Gauju", var uzzināt vairāk par koku pludināšanas vēsturi un apgūt plostniecības terminus.

Gaujas malā uzstādītais Plūdu stabs atspoguļo gan pavisam nelielus, gan postījumus radošus plūdus Gaujā pavasara palu laikā. Tā stumbrā tiek veiktas precīzas atzīmes par ikgadējiem plūdu līmeņiem. Plūdu stabs ir sava veida piemineklis turpat netālu esošajam Vecajam ozolam, kas daudzus gadus bija liecinieks ūdens līmeņa maiņām, līdz 2010. gadā postošā vētra to nolauza. Godinot pagātnes liecinieku, tā stumbrs ir uzstādīts uz podesta turpat Gaujas krastā, stāsta Gailīte.

Turpinot iet gar Gaujas malu un pārejot pāri tiltiņam, nokļūsiet atpūtas vietā, kur iespējams uzkavēties un baudīt Gaujas upes tecējumu. Tālāk gar Gaujas malu un vecupēm iet Gaujas dabas taka, pa kuru staigājot varēsiet izbaudīt atrašanos dabā, pieredzēt tās krāšņumu, daudzveidību un mainīgumu. Taka nesen atjaunota un par to vairāk lasiet šeit.

Izejot dabas takas līkločus, būs iespēja ieraudzīt daudz interesanta un uzzināt par pagātnes notikumiem Strenčos un pilsētas apkārtnē. Norādes uzstādītas 5,5 kilometru garā takas posmā, taču maršrutu jebkurā brīdī var saīsināt pēc savām vēlmēm un iespējām. Dabas takā atrodas tādi objekti kā 1919. gada Brīvības cīņu ierakumi, Dravas ozols 4,20 metru apkārtmērā, Vācu stiga, kas savu nosaukumu ieguvusi pēc tam, kad Gaujas malā ozolu birzī apglabāti Pirmā pasaules karā kritušie karavīri. Gauja kapus noskalojusi, saglabājies tikai nosaukums. Gaujas dabas taka iet pāri otrajam vecākajam daudzlaidumu dzelzsbetona tiltam Latvijā, kas pabeigts 1909. gadā.

Astoņu kilometru attālumā no Strenčiem atrodas Jērcēni, kur Jaunjērcēnu parka ieskauts atrodas Jērcēnmuižas komplekss. Tas veidots 19. gadsimta vidū, un to veido muižas "freileņu" māja, ko barons Adlaberts fon Krīdeners cēlis savām neprecētajām māsām, muižas klēts un muižas stallis. "Freileņu" mājas iekštelpu interjerā vairāki elementi liecina par baltvācu muižnieku grezno dzīvi - podiņu kamīns, četras podiņu krāsnis, koka griesti, durvju ailes, kāpnes u.c. Podiņu krāsns augšējā daļā redzams barona dzimtas ģerboņa attēlojums.

Katru gadu oktobra pēdējā sestdienā (šogad 29. oktobrī) Jērcēnmuižā notiek Leģendu nakts pasākums, kurā viesus sagaida barons, baronese, jaunbarons un freilenes. Pasākuma laikā apmeklētāji var ieklausīties leģendās un nostāstos, iejusties notikumos, baudīt mūziku un Leģendu nakts noslēpumaino noskaņu, stāsta Gailīte.

Bijušajā Jērcēnmuižas klētī ierīkota sanāksmju – izstāžu telpa un šautuve, kur iespējams apskatīt medību putnu un dzīvnieku izbāzeņus un dažādas izstādes. Jaunjērcēnu parkā aug daudz dažādu un reti koki un citi augi, bet pavasarī var saklausīt putnu daudzveidību. Unikāla ir ozolu aleja un daudzžuburu liepas.

1,2 kilometru attālumā no Jērcēnmuižas atrodas otrs lielākais ozols Baltijā un Latvijā – Kaņepju dižozols. Pirms vairākiem gadiem ozolā iespēris zibens, un no tā laika tas zaļo tikai stumbra dienvidu pusē. Zibens spēriena rezultātā laika gaitā ozolā izveidojies liels dobums, kurā var ieiet pat vairāki cilvēki. Interesanti, ka par godu varenajam kokam, piemājas saimniecībā "Laurīši" ražo dzērienu, kas gatavots no ozola zīlēm – "Dižozola zīļu dzēriens".

Piecu kilometru attālumā no Strenčiem atrodas Seda – kompaktas apbūves mazpilsēta ar starveida ielu plānojumu, regulāriem kvartāliem un perimetrālu apbūvi. Sociālisma pilsētbūvniecības stilā būvētā pilsēta un Staļina laika klasicisma arhitektūras paraugi ir īpaša kultūrvēsturiska vērtība. Seda var sniegt daudz eksotikas padomju nostaļģijas māktajiem. Centrālais laukums ar starveida ielu plānojumu, plašās bērzu un liepu alejas un dzeltenās Staļina klasicisma mājas tik tīrā un koncentrētā izpildījumā nav atrodamas nekur citur Latvijā, saka Gailīte.

Uzvaras ielas galā redzams Sedas kultūras nams. Pompozais nams ar četrām baltām kolonnām un apmetuma dekoratīvajiem elementiem atbilst priekšstatam par Staļina laika klasicisma arhitektūras stilu. Kultūras nama otrajā stāvā ierīkota kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcija, kas iepazīstina ar Sedas apkārtnes attīstības vēsturi.

Vairāk par Sedu skatieties video šeit.

Dabas liegums "Sedas purvs" ir gandrīz neapdzīvota teritorija. Kūdras ieguves rezultātā šeit ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, apūdeņojusies purva izstrādātā daļa, tā saucamie purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām.

Sedas purvs ir starptautiska putniem nozīmīga vieta – izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai un arī atpūtas vieta pavasarī migrējošajiem ūdensputniem. Sedas purvā uzstādīti divi skatu torņi. Viens pieejams no Sedas pilsētas puses – kūdras izstrādes lauka malā. Otrs tornis pieejams no Jērcēnu pagasta puses – putnu vērošanas tornis purva dīķos.

Iepazīties ar Sedas purva bagātībām var, izejot marķēto kājnieku maršrutu, kura kopējais garums ir 12 kilometri. Maršrutā izvietoti stendi un virzienu norādes ar attālumiem līdz nākošajai norādei.

Adrese: Rīgas iela 7, Strenči
Darba laiks:
Pirmdiena 08.00 – 18.00
Otrdiena – ceturtdiena 08.00 – 17.00
Piektdiena 08.00 – 16.00
Sestdiena – svētdiena slēgts