Astoņi Eiropas tradīcijām bagāti kūrorti dažādām gaumēm un maciņiem

Lūk, pārbaudīti un iecienīti kūrorti tepat Eiropā dāžādām gaumēm un maciņa biezumam!

Ezers, kas ir vairāk nekā 46 tūkstošus kvadrātmetrus liels, atzīts par lielāko bioloģiski aktīvo dabisko dziedniecisko ūdenstilpni pasaulē. Pavasarī tā krastos zied neizmērojami daudz puķu un augļu koku, kas priecē apmeklētājus arī nelielās pilsētas promenādēs un parkos ap ezeru.
Ūdens pastāvīgās temperatūras noslēpums ir avoti, kas ieplūst ezerā. Tie atrodas zem ūdens alā, kuras diametrs ir 18 metri. Karstais ūdens no karstajiem, dziednieciskajiem avotiem izplūst ar ātrumu aptuveni 410 litri sekundē un ir ap 40 grādu karsts.

Šajā vietā ir aptuveni 200 gadu ilgas kūrorta tradīcijas. Veselības centros un kūrmājās ārstē gan reimatismu, gan dažādas citas balsta un kustību aparāta problēmas. Šo vietu daudzi izmanto, lai atveseļotos pēc traumām un operācijām. Tāpat populāri ir ārstēt gremošanas problēmas ar ezera ūdeni. Hēvīzā piedāvā arī dažādas atpūtas un relaksācija iespējas spa kompleksos. Šobrīd šis ir ne vien vasarā, bet arī ziemā populārs kūrorts – sanatorijas un atpūtas bāzes darbojas visu gadu bez pārtraukuma. Lielākā daļa viesnīcu un labjūtas centru piedāvā dažādas saunas un pirtis, ārstnieciskās vannas un baseinus, kā arī dažādas procedūras, teikts Hēvīzas Tūrisma informācijas centra sagatavotajos materiālos. Vairāk lasiet šeit.

Jāsaka, ka Ungārija ir slavena un ļoti lepna par saviem spa un termālajiem baseiniem. Un tam ir pamats. Valstī ir vairāk nekā 1000 termālo avotu, no kuriem 123 atrodas Budapeštā. Leģenda vēsta, ka sākotnēji ungāri centušies atrast naftu vai derīgos izrakteņus, bet uzdūrušies tikai karstam ūdenim, tāpēc noskumuši. Bet vēlāk sapratuši, ka šī pazemes dāvana ir īsta bagātība. To, ka leģenda ir patiesa, apliecina arī pavisam neseni notikumi – kad pirms dažiem gadiem Budapeštā būvēta jauna metro līnija, strādnieki rokot nepārtraukti uzdūrušies karstajiem avotiem, tādēļ nācies metro būvēt dziļāk, stāsta Ungārijas Nacionālās tūrisma aģentūras starptautisko lietu direktore Katalina Langere.. "Mani vecāki ik nedēļu dodas uz SPA Budapeštā, un tā ir īpaša mūsu valsts tradīcija, kas noteikti ir jāizbauda, esot Ungārijā."

Vairāk par Ungārijas tūrisma iespējām un tradīcijām lasiet šeit.

Romieši Spa pilsētas apkārtnē avotus atklāja jau 1. gadsimtā. Tomēr tos nesāka plaši izmantot. Tie no jauna tika atklāti tikai 16. gadsimtā, kad tos pamazām sāka izmantot dziedniecībai. Divus gadsimtus vēlāk, 1717. gadā, Krievijas cars Pēteris I, kas izslavēts kā kūrortu un vannu cienītājs, ieradies šeit, un leģenda vēsta, ka avota ūdens izārstējis viņa aknu kaiti. Pēc tam augstdzimuši ļaudis un mākslinieki šurp steigušies no malu malām. Spa kļuva tik populāra slavenību tikšanās vieta, ka to pat iesauca par Eiropas kafejnīcu, teikts Beļģijas oficiālajā tūrisma portālā "VisitBelgium".

Bieži dēvēta par Ardēnu kalnu pērli Spa pilsēta ir vieta Beļģijā, kur mežainu ieleju ieskauj pakalni un vago upes, un strauti. Tieši skaistā vieta un minerāliem bagātie avoti bijuši par pamatu kūrorta izveidei. Pilsētas vārds ātri vien kļuvis tik pazīstams visā pasaule, ka ar to mūsdienās apzīmē veselu nozari.

Pilsētiņā iekārtotas brīnišķīgas atpūtas oāzes, piemēram, parki ar strūklakām un krāšņām puķu dobēm, funikulieris, kas bez piepūles uzvedīs kalnā un ļaus baudīt skaistos skatus, un citi. Vairāk lasiet šeit.

Karlovi Vari ir sena kūrortpilsēta, kuras izcilos avotus, kā vēsta leģenda, atklājis neviens cits kā Bohēmijas karalis un Svētās Romas impērijas imperators Kārlis IV. Kā nu gadījies, kā ne, 14. gadsimta vidū viņš šejienes mežos devies medībās. Veicies itin labi – valdnieks kopā ar saviem ļaudīm medībās ar suņiem dzinis briedi. Kāds no suņiem sakampis medījumu lēcienā (iespējams, dzīvnieks bijis jau sašauts, kas to lai zina), bet abiem slīdējušas kājas un tie ievēlušies avotā. Tas viss nebūtu nekas, ja vien avots nebūtu dikti karsts. Tā Kārlis, kam šogad svin 700. jubileju, atklājis karstos avotus un uz vietas licis dibināt pilsētu, nosaukt to savā vārdā un vēlējis izmantot ārstniecībai. Tā vismaz vēsta leģenda.

Jāpiebilst, ka pēc Kārļa arī citiem labi veicies ar avotu atklāšanu, un kopumā Karlovi Vari apkaimē ir vairāk nekā 80 avotu, 15 no tiem ir karsti. Visi gan netiek izmantoti. Slavenākais no tiem ir pat 73,4 grādus karsts, bet ir arī tādi ap 35 grādus silti. Tieši augstās temperatūras dēļ dzeršanai lieti noder snīpīškrūzes, jo tā dzērājs neapdedzinās.

Avotu ūdeni var dabūt gan spa viesnīcās (čehiski tās dēvē par lāzņēm – lazne – un tādas ir gandrīz katrā greznajā vecpilsētas namā), gan arī kolonādēs – tādas ir vairākas, un visas ļoti greznas. Tajās zem jumta atrodas avoti, kas aprīkoti ar ērtiem krāniem, un dzert ūdeni tur var bez maksas.

Vairāk par Čehijas kūrortu lasiet šeit.

Arī Latvijā ir senas kūrorttradīcijas – Ķemeri un Baldone reiz bija labi pazīstama kā izcila atpūtas un veselības atjaunošanas vieta. Tagad gan daudz kas mainījies, bet, piemēram, Jūrmalā spa un kūrortu tradīcijas vēl tiek koptas. Tā arī pašlaik noteikti ir atpazīstamākais kūrorts Baltijā.
Par senajiem laikiem un kūrorta lepno vēsturi iespējams vairāk uzzināt pilsētas muzejā, kur tam veltīta interesanta un interaktīva ekspozīcija, kas, starp citu, tāpat kā visi Jūrmalas muzeji, apskatāmi bez maksas.

Ķemeri ilgu laiku bija neatkarīgi un ļoti slaveni. Līdz pat 1920. gadam no dzelzceļa stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei kursējis pat tramvajs, bet sanatorijās kūsājusi dzīvība. Tagad tās ir slēgtas vai pat nojauktas. Pašlaik Ķemeri šķiet nedaudz iemiguši un aizmirsti, lai gan šajā vietā ir daudz ko redzēt un izbaudīt, īpaši tad, ja vēlaties fonu interesantai fotosesijai vai vietu netraucētai pastaigai – Vēršupīte, pa kuru pēc lietavām iespējams izbraukt ar laivu vai SUP dēli, kanāli un tiltiņi, avotiņš ar ķirzaciņu, kur tek dziedinošais sērūdens, baltam kuģim līdzīgā sanatorija un līkloču celiņi – šādam mērķim būs ļoti noderīgi. Kājām iespējams aiziet arī līdz Meža mājai jeb Ķemeru muižai. Par Ķemeru purva taku nemaz nav papildus jāstāsta – tā rudeņos un arī citos gadalaikos ir pārpildīta. Savukārt Jaunķemeros ir divas iecienītas sanatorijas – "Jantarnij Bereg" un "Jaunķemeri. Pie tām ierīkoti arī vairāki veselības maršruti un takas, ko bez maksas var izstaigāt jebkurš.

Mūsdienās lielākā daļa viesnīcu un spa gan ierīkotas tuvāk Rīgai – Majoros, Dzintaros, Bulduros un Lielupē. Tur ir atrodami gan lieli kompleksi ar vairākiem baseiniem, pirtīm un atjaunojošām procedūrām, gan nelielas iestādes, kur katru viesi apčubinās īpaši.

Par to, ko apskatīt Jūrmalā rudenī, lasiet šeit.

Lielākais ūdens atrakciju parks Austrumeiropā, milzīga sniega arēna kalnu slēpošanai zem jumta, kas darbojas gan ziemā, gan vasarā, lielākais veselības kūrorts Austrumeiropā Egle – īsta veselības atjaunošanas fabrika ar 500 cilvēku apkalpojošo personālu un neskaitāmām labsajūtas iespējām. Tās ir tikai dažas lietas, ko var piedāvāt nelielā pilsētiņa Druskininki Lietuvas dienvidos, netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas.

Druskininki ir viens no populārākajiem spa mīļotāju galamērķiem Lietuvā. Tā ir vistālāk uz dienvidiem esošā Lietuvas pilsēta. Druskininkus ieskauj meži un cauri tek Nemunas upe, pa ko var doties izbraucienā ar kuģīti, turklāt pilsēta var lepoties ar saviem sāļajiem avotiem.

Druskininki bijusi kūrortpilsēta jau no 19. gadsimta. "Grand SPA Lietuva" ir lielākais Druskininku atpūtas un veselības centrs un arī starp lielākajiem spa Baltijā. Šeit tiek piedāvātas vairāk nekā 100 dažādas procedūras, turklāt tās visas tiek veiktas, izmantojot tikai dabīgu ārstniecisko minerālūdeni, ko iegūst turpat, pie spa centra.

Līdzīgi kā mūsu Karosta, arī pie Druskininkiem esošais Grūtas parks bieži izcelts dažādu ārvalstu mediju tūrisma slejās kā alternatīvs apskates objekts – tur meža ielokā var aplūkot dažādus padomju laika pieminekļus un objektus, arī dažādus ļeņinekļus. Neoficiāli to mēdz dēvēt par Staļina pasauli.

Tomēr visi minētie objekti lietuviešu slavenā mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa dzimtajā pilsētā jau ir vairākus gadus, un daudzi latvieši tos ir izbaudījuši. Bet ir arī daži jaunumi, kas atklāti vien šogad. Pavasarī durvis vērusi jauna rehabilitācijas klīnika. Tā piedāvā apartamentus un maltītes trīs reizes dienā, kā arī piecas procedūras par 55 eiro dienā no viena cilvēka. Vēl viens jaunums ir gaisa ceļš, kas savieno akvaparku ar iespaidīgo sniega arēnu, kur slēpot un snovot var visu gadu. Tas ir aptuveni kilometru garš, un brauciens vagoniņā ilgst četras līdz piecas minūtes. Tā laikā no 45 metru augstuma paveras skaists skats uz Druskininku apkaimi un Nemunu. Vienā kabīnē var atrasties līdz 10 cilvēku un brauciens vienā virzienā izmaksās trīs eiro, bet abos virzienos – piecus eiro. Bērniem līdz piecu gadu vecumam brauciens ir bez maksas.

Par izbraucienu pa piecām skaistām Lietuvas pilsētām lasiet šeit.

Lielākā un arī visapdzīvotākā no Igaunijas salām ir Sāremā. Daži no salas simboliem noteikti ir šeit raksturīgie akmens žogi, salmu jumti, vējdzirnavas un mājās gatavots alus. Vienīgā pilsēta salā ir tās galvaspilsēta Kuresāre, kur aplūkojama Bīskapa pils, kas ir vienīgais saglabājies viduslaiku cietoksnis Baltijā. Pilī iespējams izzināt Kuresāres vēsturi, turklāt apmeklētājiem atvērti ir arī moku kambari!

Jau 1840. gadā Kuresārē tika atvērts pirmais spa, un kopš tā laika Sāremā kļuvusi par iecienītu galamērķi labjūtas procedūru baudītājiem. Interesanti, ka arī mūsdienās Sāremā spa centros iespējams izbaudīt relaksējošas procedūras, kurās tiek izmantots salā tik bieži sastopamais kadiķis, kas aug tikai svaigā, nepiesārņotā vidē.

Maigais jūras klimats ir ļoti labvēlīgs arī salas florai un faunai. Sāremā ir lieliska vieta putnu vērotājiem, jo salu katru gadu apmeklē tūkstošiem migrējošo putnu, tostarp arī daudz aizsargājamo sugu. Dabas mīļotājiem, dodoties uz Sāremā, savā maršrutā noteikti jāiekļauj arī Igaunijas unikālākais dabas piemineklis – Kāli meteorītu krāteris, kurš izveidojies aptuveni pirms 7500 gadiem.

Vienvārdsakot, šī ir laba vieta, kur relaksēties un aizbēgt no ļaužu burzmas.

Savukārt, ja pavadīsiet šajā pilsētā vairākas dienas, noteikti ieteicams, izpeldēties termālajos baseinos un izbaudīt procedūras veselības uzlabošanai. Viens no senākajiem spa kompleksiem šeit ir Frīrihsbāde (Friedrichbad). Marks Tvens, pēc masāžas un peldes, par to teicis: "Pēc desmit minūtēm aizmirsīsiet par laiku, bet pēc 20 – par visu pasauli." Šis ir ļoti izsmalcināts un tradīcijām bagāts kūrorts, kur atpūtušies karaļi. Arī tā arhitektūra un iekārtojums ir iespaidīgs.

Kā jau sevi cienošā kūrortpilsētā, Bādenbādenē, protams, ir arī sens kazino, koncertdārzs, kur vasarā notiek lieliski koncerti, un arī dārgu zīmolu un mākslas veikali, piemēram, Faberžē olu galerija, kur tās var apskatīt un arī iegādāties.

Vairāk lasiet: www.baden-baden.de

Šo kūrortpilsētu zina daudzi, īpaši vecākās paaudzes ļaudis. Kūrortam Truskavecā (Трускавець) ir 190 gadu senas tradīcijas. Īpaši tas uzplaucis pagājušā gadsimta sākumā. Tolaik tiešā veidā tas konkurējis ar Vācijas slaveno Bādenbādeni, Karlsrūi un arī ar mūsu pašu Ķemeriem. Tajā lielākā daļa īpašumu Truskavecā piederējusi vienam varenam vīram – Raimondam Jarošam.

Truskavecā, protams, nav jūras, bet 20. gados tur izveidota pludmale, kurai smiltis atvestas no Baltijas. Tur atpūtušies arī daudzi Eiropas varenie, tostarp atgūt spēkus Truskavecā 30. gados ļoti iecienījis toreizējais Igaunijas prezidents.

Kāpēc tad šī vieta ir tik izcila kūrortam? Viss noslēpums ir minerālūdeņos. To šeit ir ļoti daudz – gan silti, gan auksti. Un tie savu ārstniecisko iedarbību saglabā vien divas stundas, tāpēc baudāmi tikai uz vietas. Terapeitiskas īpašības ir minerālūdenim, ko sauc "naftusja" – tas tādēļ, ka šeit tiešām ir atrodama nafta, ko arī mūsdienās nelielos daudzumos sūknē, bet ūdens tek cauri tās slāņiem un tā iegūst savu vērtīgo sastāvu. Jāsaka, ka naftusja ož pēc naftas produktiem un garšo ne visai patīkami, bet ir zinātniski pierādīts, ka tajā ir daudz ļoti vērtīgu vielu un tā palīdz ārstēt aknu, žultspūšļa un urīnceļu vainas, kā arī cīnīties ar nierakmeņiem, žultsakmeņiem, uzlabo vielmaiņu un aknu darbību, turklāt attīra organismu.

Arī pilsētas centrs ir skaists. Truskavecā atrodas liels parks, gājēju iela un daudzas ēkas saglabājušās no seniem laikiem, celtas Karpatiem raksturīgā stilā. Tur ir arī jauks muzejs, kas iekārtots vecajā Jaroša villā, un liels kultūras nams, uz kura ir milzu mozaīka, kurā attēloti dažādi ukraiņu slavenākā rakstnieka Tarasa Ševčenko darbu varoņi.

Truskavecā ir 27 sanatorijas, kurās visās ir ārsti un mediķi. Sanatoriju un viesnīcu cenas šeit ir patīkami lētas – jaunā viesnīcā divistabu numuriņš ar skatu uz pilsētas centru var izmaksāt ap 50 eiro diviem cilvēkiem. Turklāt cenā iekļautas arī trīs ēdienreizes. Bet iespējams atrast arī krietni lētākus piedāvājumus.

Vairāk par šo un citiem Ukrainas kūrortiem, lasiet šeit.