Latvija ir visskaistākā: septiņas idejas rudenīgai atpūtai klasiskās vietās  (6)

Izvēlēties, kurp doties nebūs viegli, tāpēc piedāvājam dažas klasiskas lapkriša baudīšanas vietas, kur šoruden ir ļoti skaisti. Atliek vien izlemt, ko paši vairāk vēlaties redzēt un baudīt - dabas takas, pilis, vēsturi vai visu kopā.

Rudens ir skaistu noskaņu laiks, kad neviļus atceramies arī bērnību. Tas ir ekskursiju laiks skolās un brīdis, kad Latvija krāsojas visiespaidīgākajās krāsās, kas iedvesmo un iepriecina pat drūmās dienās. Rakstnieces Annas Brigaderes mazās Anneles pasaku valstība Tērvetē jau gandrīz 60 gadus ir bērnu un pieaugušo iecienīta izbraucienu vieta. Lūk, neliels ieskats Tērvetes Saules noskaņu parkā jeb Iršu dārzā rudenīgās krāsās.

Iršu dārzs veido Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē vecāko, ainaviskāko un klusāko daļu. Pirmie labiekārtošanas darbi šajā teritorijā uzsākti jau 1958. gadā un kopš tā laika šeit izveidoti klusi un romantiski celiņi, izvietotas mīlīgas skulptūras, ko atpazīs Brigaderes stāstu cienītāji, un dažādas koka atrakcijas.

Vairāk lasiet šeit.

Daugavpils cietoksnis, kura būvniecība sākās 1810. gadā, izvietojies abos Daugavas krastos. Daugavas kreisajā krastā atrodas tilta nocietinājums (tagad slēgta teritorija – Daugavgrīvas cietums). Savukārt upes labajā krastā, teju 150 hektāru platībā, stiepjas galvenā citadele. Pašlaik koki šajā vasarā tik zaļajā pilsētiņā apkārtnē iekrāsojušies spilgtās krāsās, bet nakts salnu sarma, kas zaigo rīta saules staros, liek vecajām celtnēm gluži vai mirdzēt rudenīgā mierā.

Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Tāda forma bijusi nepieciešama, lai nekur nebūtu t.s. "mirušo zonu" un ienaidnieku draudus var pārredzēt no jebkura punkta. Tiek uzskatīts, ka pašlaik saglabājušies aptuveni 85% cietokšņa. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

2013. gada aprīlī cietokšņa Artilērijas arsenāla ēkā (1830-1833) durvis vēra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs(Mihaila iela 3), tādējādi kļūstot par spēcīgu magnētu, kas pievelk Latvijas un ārvalstu ceļotājus. Centra veidotāji ieguldījuši tik prasmīgu darbu, ka te sev interesējošu nodarbi atradīs gan lieli, gan mazi apmeklētāji.
Vairāk par cietoksni un tā vēsturi lasiet šeit.

Tukuma apkārtne var lepoties ar vairākām ievērojamām pilīm – Jaunmoku, Šlokenbekas, Jaunpils un Durbes pils apbraukājamas un apskatāmas vienā dienā. Katra no tām atrodas citādā, bet ļoti gleznainā ainavā, bet piļu muzejos uzzināsiet daudz interesantu nostāstu.

Lūk, sešas skaistas dabas takas un ainaviskas vietas, ko iesaka apmeklēt Tukuma novada tūrisma centra speciālisti.

Zelta rudens Siguldā jau kopš pirmās valsts neatkarības laikiem pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa aicinājuma apceļot dzimto zemi ir kļuvis par neatņemamu rudens ceļošanas tradīciju, kuru pēdējos gados novērtējuši ne tikai ārvalstu ceļotāji, bet arī starptautiskie mediji.

Šoruden Siguldas apmeklētāji tiek aicināti doties nesteidzīgās pastaigās pa atjaunotajām pastaigu taciņām ar jaunām kāpnēm, laipām un soliņiem Gaujas senielejā vai izbaudīt aktīvās atpūtas piedāvājumus, pastāstīja Siguldas novada domes pārstāve Ginta Zīverte. Atbilstošus pastaigu, velobraucēju vai aktīvās atpūtas maršrutus Siguldas viesiem ieteiks tūrisma informācijas centrā dzelzceļa stacijā vai auto stāvlaukumā pie Gūtmaņa alas.

Siguldas pilsētas teritorijā un Gaujas senielejā ir izveidoti papildu stāvlaukumi.

Ko vēl bez rudens krāsu baudīšanas darīt Siguldā? Lūk, dažas idejas!

Ogres upe tek caur Madonas, Ērgļu, Vecpiebalgas, Lielvārdes un Ogres novadiem. Upes garums ir aptuveni 188 kilometri un tā ir trešā garākā Latvijas upe, ko iecienījuši gan laivotāji, gan atpūtnieki, jo gar tās krastiem var doties skaistās un romantiskās pastaigās. Latvijas Dabas fonda eksperti tās krastos atklājuši daudz retu un aizsargājamu augu sugu.

Ogrē 1966. gadā uzbūvēja gājēju tiltu pār Ogres upi, kas pilsētas centrālo daļu savieno ar Pārogri, kur atrodas brīvdabas estrāde, un pagājušā gadsimta 20. un 30.gadu, kā arī jaunāku periodu privātmāju apbūve. Šis ir lielākais lokveida tipa tilts Latvijā - 94 metrus garš, 4,5 metrus plats, turklāt tā ir ļoti skaista pastaigu vieta.

Neparasta vieta ir Ķentes pilskalns – ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Ogres novadā. Pilskalns izvietots Grantskalnu, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums, augstākajā vietā. Tautā saglabājušies vairāki senvietas nosaukumi – Vecā Rīga, Kanča kalns, Kamieļmugura. Senatnē kalna rietumu pusē bijis ezers. Adrese: Fabrikas iela.

Dabas parks Ogres Zilie kalni. Zilie kalni ir 312 hektārus liela vaļņveidīgu pauguru virkne – nostāstiem bagāto Lielo Kangaru kalnu daļa. Dabas parks ir aizsargājama dabas teritorija, kur sastopamas sešas aizsargājamo augu sugas. Senatnē šeit atradies lībiešu pilskalns. Šobrīd tā ir iecienīta ogrēniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta. Ziemā dabas parkā tiek ierīkotas distanču slēpošanas trases ar interesantu reljefu, bet vasarā taku tīkls ir pieejams nūjotājiem, velobraucējiem un citiem aktīvās atpūtas cienītājiem, bet rudenī te netrūkst interesantu un gleznainu pastaigu ceļu.

2013. gadā parkā atklāts 30 metrus augsts skatu tornis, no kura saredzama tuvākā apkārtne un skaidrā laikā pat Rīga.

Špakovska parks. Parks atrodas Pārogrē un aizņem 5,9 hektārus lielu teritoriju. Pie parka ieejas apmeklētājus sagaida tēlnieka Kārļa Zemdegas veidota skulptūra ar nāriņu. Parkā aug vairāk nekā 400 krūmu un koku sugu gan no Rietumeiropas, gan Sibīrijas un pat no Tālajiem Austrumiem un Klusā okeāna piekrastes.

Parka centrā izveidots dīķis ar Mīlestības saliņu, rododendriem un ūdensrozēm, ko var apskatīt, izstaigājot takas 1,8 kilometru garumā, bet parka augstākajā vietā pašlaik tiek būvēts skatu tornis, no kura pāri koku galotnēm pavērsies plaša ainava uz Daugavu. Adrese: Pavasara gatve 6.

Ko vēl apskatīt Ogrē, lasiet šeit.

Latvijas ziemeļaustrumos, straujās Gaujas krastos, atrodas Strenču novads, kas veidojies 2009. gadā, apvienojoties Strenču un Sedas pilsētām, kā arī Jērcēnu un Plāņu pagastiem. Šis ir Gaujas plostnieku centrs un vieta, kur var lieliski baudīt zelta rudeni un atpūtu dabā, kā arī atrast dažu labu interesantu vēstures pieminekli.

Lai arī vislabāk šī vieta atpazīstama ar vēsturisko Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, tomēr nu jau vairākus gadus lielu popularitāti ieguvuši arī plostnieku svētki, tāpat brīnišķīga ir Sedas purva taka un pati mazpilsētiņa ir ļoti sakopta un skaista.

Kāpēc gan turp neaizbraukt rudenīgās brīvdienās? Vairāk lasiet šeit

Tūristu iemīļotā Koknese ir skaista visos gadalaikos, arī laikā, kad pa zemi iet zelta lapu vējš! Senajā Hanzas pilsētā varot sajust, kā Daugavas krastā, pagātne, tagadne un nākotne sadodas rokās. Ieskatoties Latvijas kartē, var redzēt, ka Kokneses kontūra atgādina sirdi.

Pastaigu pa Koknesi tās tūrisma informācijas centra speciālisti ierosina sākt pa senatnīgo, dižo koku ieskauto parku, kur pirms vairāk nekā simts gadiem soļus minis cilvēka dvēseles pazinējs Rūdolfs Blaumanis. Par rakstnieka gaitām Koknesē no 1885. līdz 1887. gadam liecina kādreizējā muižas pārvaldnieka māja, kurā mūsdienās saimnieko Vidusdaugavas mežniecība. Pretējā ielas pusē atrodas pelēks nams, kurā ilgus gadus dzīvojusi Made Svile, kura iespējams, bijusi Kristīnes prototips lugā "Ugunī". Apskatei tiek piedāvāts muižas daiļdārzs, kurā pie augiem atradīsiet gan to latvisko, gan arī latīnisko nosaukumu.

Zeltainu lapu ceļš aizvedīs uz Kokneses viduslaiku pilsdrupām, kur dzīva senatnes elpa un klusos vakaros atdzīvojas teika par diviem mīlētājiem. Daudz Daugavas ūdeņu aiztecējis kopš laikiem, kad arhibīskaps Alberts 1209. gadā te senlatviešu pils vietā lika uzcelt Kokneses pils cietoksni, kas viduslaikos bija neskaitāmu cīņu vieta. Runā, ka mūri celti, iejaucot kaļķus pienā, tāpēc tie bijuši tik stipri.

Savukārt nedaudz tālāk, uz saliņas, gaida skaistais Likteņdārzs.

Vairāk par Koknesi un tās ievērojamajām vietām lasiet šeit.