Drusku pilskalna dabas taka ar skatu torni, no kura var redzēt Munameģi  (1)

"Manuprāt, visskaistākie dabas skati jebkurā gadalaikā ir vērojami Alūksnes pusē. Šeit skatāmas Veclaicenes ainavas no Dzērves kalna skatu torņa," raksta "Delfi Aculiecinieks" lasītāja Agra Lipsberga.

Savukārt motoceļotāji no "On the Way of Freedom", kas nesen par godu gaidāmajai Latvijas simtgadei apbraukāja Vidzemes pierobežu, lai izveidotu tūrisma maršrutu motobraucējiem, raksta šādi: "No pilskalna un trim klajajiem pauguriem uz ziemeļiem no tā paveras brīnišķīgs skats uz Alūksnes pauguraini un Hanju augstieni Igaunijā. Saskatāms Igaunijas augstākais kalns Lielais Munameģis (318 m vjl.). Iekarojot stāvo pilskalnu, nākas atkal piedzīvot kritienu un salocīt aizmugurējo bremžu pedāli. Tuvējā ciematā cenšamies to ar trubu atlocīt, bet alumīnija sakausējums neiztur spriedzi un pedālis pārlūzt uz pusēm. Nav variantu – ceļš jāturpina, paļaujoties tikai uz priekšējām bremzēm." Vairāk par šiem piedzīvojumiem lasāms šeit.

Gleznainajā apkārtnē ir četras dabas takas, kas ļauj apskatīt iespaidīgo "Kornetu-Peļļu" gravu, ielejas, ezerus un pakalnus, teikts Alūksnes novada mājaslapā "VisitAlūksne".

Kornetu-Peļļu zemledus kušanas ūdeņu veidotā ieleja ir viena no visgarākajām un izteiksmīgākajām šāda veida pēdējā leduslaikmeta reljefa formas veidojumiem Latvijā. Zemledus kušanas ūdeņu straumes pirms 10 – 15 tūkstošiem gadu šajā apvidū izveidoja dziļas ieplakas, kuru zemākajās daļās pēc ledus izkušanas palika ezeri. Tos dēvē par Kornetu ezeriem, un šajā grupā ietilpst astoņi ezeri – Pilskalna, Dzērves, Ievas, Trumulītis, Raipals, Mellītis, Lielais un Mazais Baltiņš. Savukārt ielejas rietumu daļā daļā atrodas vēl septiņi ezeri, ko dēvē par Peļļu ezeriem - Ilgājs, Sūneklis, Smilšājs, Peļļu, Kalekaurs, Bezdibenis, Rencītis, teikts Veclaicenes mājaslapā. Pie ezeriem ir arī vairākas dabas takas un ainaviski skati.

Dzērves kalns atrodas pie Dzērves ezera. Šī ezera dziļums sasniedz pat 20 metrus, bet krasti ap to dažviet ir stāvi un gleznaini. Dzērves kalns Latvijas apstākļiem ir visai augsts – tā virsotne sasniedz 203 metrus virs jūras līmeņa. Jāpiebilst gan, ka lietainā laikā šīs nogāzes var būt slidenas. Kalna nogāzē aug ozolu meži. Drusku pilskalna dabas taka sākas Kornetos pie pagasta pārvaldes ēkas. Pēc apmēram 600 metriem gājēji nonāk pie Dzērves kalna, kurā ir arī 27 metrus augsts tornis. Skaidrā laikā no tā var saredzēt arī Igaunijas augstāko kalnu Munameģi, kā arī vairākus no minētajiem ezeriem. Taka pa meža ceļu, gar Pilskalna ezeru ved uz Drusku pilskalnu, taču lai tajā uzkāptu, ir jāpārvar stāva nogāze, jo Drusku pilskalns ir viens no visstāvākajiem Latvijā, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.