Rēzeknes novada Verēmu pagastā esošais dabas parks "Adamovas ezers" ir vairāk nekā 770 hektāru plašs. Ezers un tā tuvākā apkārtne ir izcila barošanās vieta vairākām sikspārņu sugām, kā arī ļoti gleznaina vieta. Viena no retākajām sugām, kas te sastopama, ir dīķa naktssikspārnis, teikts producentu grupas "Lietišķā Latgale" veidotajā raidījumā "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā".
Adamovas ezera apkārtni izrādot, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Aina Skredele pastāsta, ka ezerā apskatāmas vairākas salas, piemēram, Mīlestības sala, uz kuras ir skaists, vairāk nekā 110 gadus vecs liepu mežs, Garā sala, kuras vienu daļu sauc par Teļa salu, otru – par Siena salu. "Agrāk tās bija divas atsevišķas ezera salas, bet pēc tam, kad tika pazemināts ezera ūdens līmenis, tās praktiski savienojās. Tie nosaukumi ir tādi tāpēc, ka senos laikos uz salām veda ganīt lopus. Uz Siena salas ir saglabājušies mežsarga mājas pamati. Tur dzīvoja mežsargs un tika audzēti fazāni, un muižkungs devās medību izklaidēs uz šo salu. Protams, ka dabas parka centrālais un vērtīgākais objekts ir pats ezers ar tuvāko apkārtni. Bet visa dabas parka teritorija, kā tipiska Latgales augstienes ainava ir ļoti skaista, unikāla un aizsargājama," stāsta Skredele.
Dabas parkā sastopamas īpašas dabas vērtības. Ezers pats ir Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājams biotops. Tas ir dabīgs eitrofs ezers. Aizsargājami ir visu salu biotopi. Tajā ir piecas ar mežu aizaugušas salas un divi niedru puduri. Meži, kas atrodas uz salām, ir vairāk nekā simts gadus veci. Tie ir gan platlapju, gan boreālie meži. Tie ir vērtīgi, jo cilvēks tos var ietekmēt relatīvi maz.
"Mēs esam iecerējuši veikt vairākus pētījumus šajā teritorijā," turpina Aina Skredele. "Šovasar grupa pētnieku Ulda Suško vadībā apsekoja ezera teritoriju. Viņi konstatēja, ka ezerā ir 51 augu suga, kas ir samērā labs rādītājs. No retām sugām tika konstatētas divas – sīkā lēpe un ūdeņu ērkšķuzāle. Ezera tuvumā dzīvo ūdri, un ezers ir nozīmīga sikspārņu barošanās vieta."
Turpat ezera apkārtnē saglabājušies vecie muižas apstādījumi, kam ir milzīga bioloģiska vērtība ne tikai kā seniem kokiem, bet arī kā sikspārņu mītnes vietai.
Kā norāda Aina Skredele, sugu daudzveidības ziņā dabas parka "Adamovas ezers" teritorija tik tiešam ir bagāta, bet ļoti daudz, kas vēl ir pētāms un precizējams. Tāpat Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste atklāja, ka Adamovas ezers cietis no cilvēku saimnieciskās darbības un padomju gados ticis piesārņots.
Ar Adamovas ezera krasta labiekārtošanu aktīvo nodarbojas vietējās Adamovas internātskolas skolotāji un darbinieku biedrība "Putnu ceļš". Vairāk pastāstīja biedrības vadītāja Zigrīda Vasiļkova: "Nekas nav tiks skaists, kā radījusi daba un Dievs, Un Dievs un daba radījusi šo skaisto vietu. Tāpēc mēs nevaram būt vienaldzīgi pret to. Adamovas pludmales projekta rezultātā ir izveidotas laipas, izkopts krasts, izvietoti soliņi un arī šī vieta tagad kalpo ne tikai skolēniem, bet arī ciemiņiem. Mēs teritoriju pieskatām, uzraugām un kopjam. Tas arī ir mūsu skolēnu pienākums, vienu stundu dienā ziedot apkārtējās teritorijas uzkopšanai un labiekārtošanai."
Adamovas ezera krastā top arī jauns objekts – Sajūtu taka.
Vairāk par dabas parku "Adamovas ezers" klausies šeit.
Ar Adamovas ezera un tā apkārtnes iepazīšanu šajā sezonā noslēdzies raidījumu cikls "Pa dobys stygom pi myusim Latgolā". Piecu mēnešu garumā raidījuma veidotāji kopā ar kompetentajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem apceļoja interesantākos aizsargājamos Latgales dabas objektus, lai iepazītu unikālās Latgales dabas vērtības un pastāstītu par tām saviem klausītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
