Leģendu nakts pasākumi visā Latvijā: spoku stāsti, jumpravas un neticami skaistas pilis  (3)

Visa informācija par Leģendu nakts norisi un pasākumu programma pieejama Latvijas Piļu un muižas asociācijas interneta vietnē: www.pilis.lv.

"Tūrismagids" apkopojis galveno informāciju par visiem 33 pasākumiem šajā naktī, lai būtu vieglāk izvēlēties, kurp doties. Jāpiebilst, ka lielākā daļa pasākumu ir bez maksas, tomēr par dažām aktivitātēm un kultūras notikumiem būs jāmaksā.

Leģendu naktī Aizputes pilsmuižas pagrabos jeb Aizputes vīna darītavā, Skolas ielā 1, no pulksten 18.30 līdz 22 būs iespēja nobaudīt jaunās ražas vīnu. Degustācijas laikā vīndaris Mārtiņš Sants piedāvāšot ne tikai nogaršot un iegādāties jaunās ražās vīnus, bet arī atklāšot pāris receptes vīna gatavošanā. Ieejas maksa četri eiro.

Savukārt netālu esošajā Apriķu muižā no pulksten 20 līdz 24 aicina izbaudīt muižas noskaņas, dodoties goda aplī pa muižas teritoriju, un pirmās sajūtas apliecināt pie dižākā parka koka. Tāpat būšot iespēja mirkļus iemūžināt uz muižas greznā interjera fona. Vakara gaitā tiks stāstīti muižas stāsti un nostāsti un sveču gaismā tiks izstaigāta muiža no pagraba līdz tornītim. Aktivitātes norisināsies visa vakara garumā. Ieeja bez maksas.

Trešā muiža, kas atrodas netālu un ko vērts iekļaut Leģendu nakts ekskursijā, ir Padures muiža. Apmeklētājus muižā 29. oktobrī gaidīs no pulksten 19 līdz pusnaktij, lai iepazīstinātu ar leģendām par kādreizējā muižas īpašnieka skotu tirgotāja Čārlza Balfūra ceļojumu piezīmēm, pastāstīja Kuldīgas pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska. Savukārt atmiņās par Persiju palīdzēs gremdēties Ebru – gleznošana uz ūdens jeb turku mākslinieka Tasina Ozera (Tahsin Özer) meistarklase visa vakara garumā. Sasildīties palīdzēs silta tēja, būs iespēja arī pagaršot "Smilškalnu" ogu vīnus vai bufetē pacienāties ar gardumiem. Pasākuma rīkotāji sola arī dažādus pārsteigumus. Ieeja pasākumā – par ziedojumiem muižas atjaunošanai.

Vairāk informācijas par pasākumiem šeit.

Savukārt Tāšu-Padures pils (Kalvenes pamatskola) no pulksten 19 līdz 21 aicina apgūt senos amatus pie bijušās kalpa mājas un apskatīt karalisko galma trušu izstādi. Varēs uzņemt foto grāfa Keizerlinga laika noskaņās, bet zirgu izjāde paredzēta pie grāfa Keizerlinga zirgu staļļa (šodienas kultūras nama). Būs vēl citi muižas piedāvātie baudījumi dvēselei (mūzika, skolēnu stāstījumi, fotografēšanās, pastaigas, pārsteigumi).

Ieeja: bez maksas.

Leģendu naktī uz pasākumu "Atklāj Pelču pils noslēpumus!" aicina vēl viena pils Kuldīgas pusē. Pelču pils apmeklētājiem durvis vērsies pulksten 20.

Pasākuma programmā paredzēts ieskatīties firsta Līvena guļamistabas aizkulisēs, tāpat apmeklētāji varēs būt liecinieki 1945. gada notikumu vēsturiskajiem pagriezieniem. Ikviens varēšot veldzēties pie Mīlestības tiltiņa "karstā" avotiņa, kā arī piedalīties pils likteņlīniju viktorīnā jeb spēlē.

Ļaujoties dziesmu valdzinājumam, varēšot arī izdejoties uz pils balkona. Savukārt gardēži varēs nobaudīt firsta mīļāko ēdienu pils pagraba virtuvē. Pasākuma vērīgākajiem apmeklētājiem būšot iespēja satikties ar Balto dāmu

Vairāk par pasākumu lasiet šeit.

No pulksten 18 senajā Jaunpils bruņinieku pilī aicina uz pasākumu "Skanošā pils". Skanēšot balsis, vēja zvani un pašgatavoti mūzikas instrumenti. Neiztikšot arī bez mistērijām pils pagrabos, leģendu atspoguļojumiem ēnu teātra uzvedumos un darbošanos radošajās darbnīcās, pastāstīja Jaunpils pils pārstāve Inga Krūtaine.

No pulksten 19 līdz 24 notikšot skandināšana pils pagrabos, zālēs un pagalmā. Pulksten 20, 21 un 22 tiks izspēlētas pils leģendas Ēnu teātra uzvedumos, bet visa vakara garumā pagrabos tiks izspēlēta piedzīvojumu spēle "Pils mistērija". Apmeklētājus sagaidīs arī vēja zvanu, mūzikas instrumentu un radošā darbnīca.

Vairāk informācijas par pasākumu šeit.

Neparasts pasākums paredzēts arī Tukumā esošajā Durbes pilī. "Kādas ģimnāzistes stāsts..." izskanēs vakara gaitā no pulksten 18 līdz 22, kad visi varēs piedalīties ģimnāzistes eksperimentā "Vīrusu izplatība", orientēties Durbes pils leģendās un izveidot portretu foto.

Apskatāms būs arī 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākumu kungu māju interjers un izstādes: "Rainis un Durbes pils" - atklāj izcilā dzejnieka saistību ar Durbes pili un sniedz ieskatu pirmā Raiņa muzeja veidošanā un iekārtojumā; "Baltijas mākslas izstāde. 20. gadsimta sākumā" – atskatoties uz pirmo mākslas izstādi Tukumā, apskatāmi 15 autoru 46 darbi, galvenokārt Jaņa Rozentāla grafikas. Izstādi papildina Vilhelma Purvīša un Jāņa Valtera gleznas, kā arī vairākas novadnieka, vācbaltu tēlnieka Karla Hansa Bernevica (1858–1934) skulptūras; "Durbes pils fotogrāfijās un arhīva dokumentos" – maz zināmi attēli, kas atspoguļo pils un tās apkārtnes izmaiņas laika gaitā, un muzejam dāvinātie priekšmeti.

Ieeja ar muzeja biļeti: skolēniem, studentiem: 1,50 eiro, pensionāriem, invalīdiem – 1,50 eiro, pieaugušajiem – 2,50 eiro, ģimenes biļete: 1 - 2 pieaugušie un 2 vai vairāki bērni līdz 18 gadiem – 5 eiro.

Durbes pils ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē. Tās parks ierīkots laikā no 1818. līdz 1838. gadam, kad grāfs Mēdems veicis Durbes pils pārbūvi un labiekārtojis pils apkārtni.
Parks tika veidots pēc angļu ainavu parka paraugiem, lieliem koku masīviem mijoties ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiem kokiem, kas kopā ar nelieliem dīķīšiem, nelīdzenajam reljefam un izlocītam celiņu tīklam gar plašiem zālieniem ar pili kā galveno kompozīcijas elementu veidoja neatkārtojamu ainavu. Parkā stādīja no Sibīrijas un Vācijas atvestos kokus. Te aug arī Latvijas resnākā - Veimuta priede (Pinus strobus L.). Tās apkārtmērs ir 3,18 metri.

Vairāk par Tukumu un tā apkārtni lasiet šeit.

Netālu no Tukuma, cieši piekļāvies gleznainajai Slocenes upītei, Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnes ciematā atrodas viens no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā – Šlokenbekas muižas ansamblis. Tas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsu dienām. To varēs apskatīt arī Leģendu naktī, klausoties koncertu "Kad saule noriet…".

Sākums paredzēts no pulksten 20, kad Lielajā zālē paredzēta koncertprogramma ar Viktoru Lapčenoku.

Ieejas maksa: pieaugušajiem 5 eiro, bērniem no 7 līdz 12 gadiem – 3 eiro . Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.

Muižas pagrabā no pulksten 20 notiks spēles, rotaļas un leģendas iepazīšana, Velvju zālē – radošās darbnīcas. Mazajā zālē "Ilūzijas kopā ar Edžu" pulksten 21 un 22 (programma apm. 30 minūtes). Muižas pagalmā Maģiskās nakts deja pulksten 21.30 un 22.30.

Spāres muižas ēka Talsu pusē celta ap 1790. gadu. Tā ir vienstāva mūra celtne ar augstu cokolstāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma. Muižai ir bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzega. Šobrīd muižā ierīkots "Daudzfunkcionāls tūrisma, kultūras, sporta un sabiedrisko aktivitāšu centrs".

Leģendu naktī:

"Šai mirklī jūtos brīvs... jeb Akordeonā sirdi liku". Pulksten 19 sāksies sendienās un šodien spēlējošo akordeonistu saiets. Koncerta viesi - Saldus senioru akordeonistu ansamblis "Akords" ar programmu "Gadi nav šķērslis", vadītājs Guntis Ābols.

Ieejas maksa: 1,50 eiro

Dundagas pils ir lielākā Ziemeļkurzemē, turklāt labi saglabājusies. Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13. gadsimta vidū, 1434. gadā to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. līdz 20. gadsimtam tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenzakenu dzimtām. Pils divas reizes nodegusi un vairākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi – pēc nodedzināšanas 1905. gadā. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu.

Dundagā paredzēts leģendu šķetināšanas pasākums "Ko nes sevī pils mūri?". Leģendām apvītā Dundagas pils 29. oktobrī no pulksten 20 līdz 23 atklās savus noslēpumus, un apmeklētāji varēs šajā vakarā izbaudīt īpašo pils atmosfēru. Šoreiz pils dzīvi izgaismos lāpu un sveču gaisma – varēs ielūkoties baroneses guļamistabā un vannas istabā, apsēsties pie barona viesību galda un ielūkoties pat barona darba kabinetā.

Pils pagalmā vietējie ražotāji piedāvās našķus, varēs baudīt "vien cuciņ" un garšīgas pankūkas, sasildīties ar karstu tēju vai karstvīna malku, skatoties visu iemīļoto filmu "Vella kalpi" un ,"Vella kalpi vella dzirnavās", kā arī izzināt savu likteni zīlnieka acīm.

Pagrabā rūķi aicinās lielos un mazos uz radošām darbnīcām.

Pulksten 21.30 pils pagalmā notiks "Soul of flames" ugunsšovs.

Apmeklētājiem ieteikts saģērbies silti pasākuma baudīšanai ārā.

Ieeja: bez maksas. Kāds eiro kabatā noderēs garšīgām uzkodām un karstvīna malkam.

Vairāk par to lasiet šeit.

Leģendu naktī Liepasmuižā būs dzirdami miglas stāsti. Viss sāksies pulksten 20. Apmeklētāji varēs iepazīties ar pasākumu centru – lauku viesnīcu Liepasmuižā (Lindenhoff).

Pulksten 20.30 paredzēti muižas ēku stāsti – grāmatas "Liepasmuiža: pagātne, tagadne, nākotne" fragmentu lasījumi un mūzikas priekšnesumi sadarbībā ar Liepas Kultūras namu.

Pulksten 21 sāksies nodarbības mazajiem - radošā darbnīca ar ķirbjiem. Pusvienpadsmitos notiks ekskursija ar lukturīšiem pa muzikālajos stāstos pieminētajām ēkām. Bet tai sekos tējošana sveču gaismā muižas banketu zālē, kā arī sieviešu-dieviešu padomu saņemšana.

Visu noslēgs ekskursija pusnaktī uz bailīgo klēti un muižas kapiem, muižas kapličas apmeklējums, tās leģendas un spocīgais ozols.

Pieteikšanās: 28490600.

Lai piedalītos pasākumā, jāveic priekšapmaksa piecu eiro apmērā. Vairāk informācijas muižas mājaslapā.

Vairāk par skaisto Liepas muižu un tās raibo vēsturi lasiet šeit.

Puikule ir apdzīvota vieta Vidzemē, Alojas novada Brīvzemnieku pagastā. Puikules muižas senais nosaukums ir "Puikeln". Pils ir celta ķieģeļu Tjūdoru neogotikas stilā. Sestdien pulksten 19 tur visi tiek aicināti uz radošo darbnīcu, bet pulksten 20 uz Puikules izzināšanas sacensībām.

Iespējams, neparastākais pasākums sāksies pulksten 21 – tad muižā saietā pulcēsies raganas. Savukārt pulksten 22 paredzēta humora pilna tikšanās ar Valmieras drāmas teātra aktieri Kārli Neimani.

Visa vakara gaitā varēs aplūkot izstādi "Puikules muiža jauno Alojas novada mākslinieku redzējumā", nedaudz izzināt sevi un savu būtību ar testa palīdzību un izmantot fotostūri.

Visi interesenti aicināti ierasties raganu tērpos. Iespaidīgākajiem tērpiem pārsteigumu balvas.

Ieeja: bezmaksas.

Ungurmuiža ir 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, tas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd Latvijā nav saglabājušās līdzīgas baroka koka celtnes, kuru iekštelpas ir tik bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem.

Veikti restaurācijas darbi, lai Ungurmuiža atdzimtu par muzeju, sabiedrisku centru un viesu māju.
Leģendu naktī no pulksten 18 tur varēs baudīt stāstījumu par muižas vēsturi un tās saimniekiem un apskatīt šīs vasaras paveiktais sienu gleznojumu restaurācijā.

Ieeja: bezmaksas.

Ungurmuižas restorāns gardēžiem piedāvās rudens sezonas ēdienkarti.
Pulksten 21 priecēs vakara noskaņu koncerts ar Kārli Kazāku. Savukārt mīlestības vēstules no Kampenhauzenu laikiem lasīs Evija Streiča.
Ieejas maksa: 10 eiro

Arī Valmieras pusē esošajā Kokmuižā (Kocēnu pamatskolā) no pulksten 17 tiks gaidīti viesi uz pasākumu, kurā paredzētas gan izzinošas lekcijas, gan koncerts, pastāstīja Elīna Upīte, jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Kocēnu novada domē.

Pasākuma programma:

• "Latvijas Piļu un muižu asociācija. Leģendas ceļš", Vineta Vintere;
• "Cilvēki un likteņi Kokmuižā", Ineta Amoliņa;
• "Kokmuiža vakar, šodien, rīt", Elga Olmane;
• Valmieras mūzikas skolas stīgu ansambļa koncerts.

Pasākuma apmeklējums – bez maksas.

Kokmuiža (Kokenhof) ir daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpis Cēsu bīskapijā. Kopš tiem laikiem kungu mājas izskats mainījies vismaz trīs reizes. Sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu – Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880. gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta. Laika posmā no 20. gadsimta sākuma līdz 1930. gadam Kokmuižas pils ēka tiek izpostīta.

1937. gadā Kokmuižas kungu māja pēc ievērojamā tā laika arhitekta Arnolda Čuibes projekta pielāgota skolas vajadzībām. Kokmuiža bija izdaudzināt ar svētku tradīcijām. Īpaši krāšņi tikuši atzīmēti parka svētki, iekļaujot lekcijas, teātra un orķestra priekšnesumus un balli. Šodien svinību tradīcijas turpina Kocēnu novada pašvaldība, kas šoruden jau otro reizi organizēja vērienīgus un krāšņus Kokmuižas svētkus.

Par Kokmuižu vairāk lasiet šeit.

Dikļu pils aicina iepazīt un izbaudīt pils romantiku sveču un iedegtu kamīnu atmosfērā, apskatot pils salonus un skaistās zāles, klausoties leģendās un nostāstos par pils saimniekiem un iedzīvotājiem, kā arī aplūkojot grezno kamīnu kolekciju un Atmodas laika mākslinieku gleznu kolekciju azartiska gida pavadībā pulksten 18, 21 un 23.

Ekskursiju laikā būšot iespējams pils gaiteņos un zālēs sastapt baronus, muižkungus un viņu daiļās kundzes, un varbūt pat leģendām apvīto pils dāmu Šarlottu, teikts "Pilis.lv".

Ekskursijas noslēgumā apmeklētāji varēs sasildīties ar karstu tēju pie iekurta kamīna Cigāru zālē, vērojot "Dikļu pils metamorfozes" – video projekciju par Dikļu muižas pārtapšanu no pamestas traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas līdz vienai no skaistākajām celtnēm mūsdienu Latvijā. Foto un video liecībās fiksētas leģendām apvīto muižas ēku un parka pārvērtības.

Pulksten 20 ar akustisku solo koncertu viesosies džeza izpildītāja Elīza Baķe, ģitāras virtuozes Māras Bulas un samtainā kontrabasa pavēlnieka Jāņa Rubika pavadījumā izpildot iemīļotus un ne tik bieži dzirdētus džeza standartus, kā arī oriģinālkompozīcijas, kas radušās, iedvesmojoties no dažādiem džeza un populārās mūzikas grandiem.

Savukārt Dikļu pils Gardēžu restorāns piedāvās jauno rudens sezonas ēdienkarti.
Galdiņus iepriekš vajadzētu rezervēt.

Ieejas maksa: ekskursija pieaugušajiem – 4 eiro, ekskursija pensionāriem, bērniem, studentiem – 3 eiro. Elīzas Baķes koncertprogramma – 7 eiro.

Romantiskā parka un seno muižas ēku ielokā savus torņus pret debesīm pacēlusi akmenī kaltā skulptūra – Cesvaines pils. Ādolfa fon Vulfa pils uzskatāma par vienu no spožākajiem 19. gadsimta otrās puses arhitektūras sasniegumiem. Tā ir eklektisma mākslas šedevrs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība.

Cesvaines pils ir valsts mēroga arhitektūras piemineklis un kopš 1997. gada iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Cesvaines pils Balles zālē 29. oktobrī pulksten 20 paredzēta mākslas filmas "Ar rudeni sirdī" demonstrēšana. Zīmīgi, ka filma 2013. gada rudenī tika uzņemta vairākās Latvijas vietās, tajā skaitā arī Cesvainē un pašā pilī. Filma tiks demonstrēta krievu valodā. Pēc filmas apmeklētāji varēs doties naksnīgā ekskursijā pa pili.

Pasākuma organizatori aicina visus ģērbties silti. Būšot pieejama silta tēja.

Ieejas maksa: 0,70 eiro.

Cēsu jaunajā pilī aicina uz pasākumu "Zīversu ģimenes ikdiena". No pulksten 20 līdz 23 Zīversu ģimenes nama durvis tiks atvērtas apmeklētājiem, un būs iespēja iepazīt un iejusties Cēsu pilsmuižas iemītnieku ikdienas gaitās 18.-19. gadsimtā. Visa vakara garumā Pilsmuižā būs sastopams grāfs Karls Gustavs fon Zīverss un viņa kundze Helēna fon Zīversa, kā arī varēs satikt mājskolotāju, dzejnieku, dejotājus, mūziķus un muzikantus, stāstniekus, kalpotājus.

Varēs uzzināt ko vairāk par higiēnu un smaržām 18.-19. gadsimtā, mājas muzicēšanas tradīcijām muižās, klausīties klavesīna mūzikā un apgūt 19. gadsimta deju soļus. Pēc tam danči kopā ar Amatas novada folkloras kopu "Ore"; kaligrāfijas meistardarbnīca kopā ar Astru Reini, kafijas baudīšana un dzejas lasījumi. Savukārt tie, kam patīk pabaidīties, varēs doties uz bēniņiem un klausīties spoku stāstos.

Ieejas maksa: 3 eiro pieaugušajiem; 1,50 eiro skolēniem, studentiem, pensionāriem un Cēsu Drauga kartes īpašniekiem.

Ko apskatīt Cēsīs, lasiet šeit.

Veselavas muižu 1602. gadā no vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm izveidoja stārasts Pēteris Veselavskis. No viņa uzvārda, laika gaitā pazaudējot burtu k, savu nosaukumu ieguvusi ne tikai muiža.

Leģendu naktī tur aicina uz pasākumu "Nepamodiniet sikspārni!". Tas paredzēts no pulksten 20 līdz pat 3. Būs ēnu teātris "Leģenda par Rasu", lasījumi, klasiskās mūzikas koncerts, dziedājumi, dejas, foto izstādes, pusnakts pastaiga ar spokiem muižas dārzā, muižkunga leduspuķu meklēšana dzirnavu dīķī, senlietu kambara apmeklējums, ekskursija gida pavadībā "Nepamodiniet sikspārni!", foto salons, ēšanas prieki un kafija, balle ar "Lauku muzikantiem" – barona un baroneses izdancināšana.

Leģendu naktī durvis vērs arī Strenču novadā esošā Jērcēnmuiža, kur no pulksten 19 varēs iepazīt muižu un ieklausīties muižas gides Ilvijas stāstos.

Ceļojumā krēslas stundā tiks iepazītas Jērcēnmuižas telpas, arī kādreizējā muižas klētī ierīkotā Mednieku biedrības "Jērcēni" izstāžu zāle – šautuve, kurā šoreiz greznosies ķirbju izstāde – skaistumkonkurss "Celsim godā saules brāli – ķirbi!". Starp citu, ķirbjus izstādei vēl var atripināt uz Jērcēnu pagasta bibliotēku līdz 28. oktobrim, pastāstīja Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Apmeklētājiem būšot iespēja novērtēt izstādē izvietotos eksponātus un izvēlēties dižākos, krāsainākos, formīgākos un interesantākos. Varēšot nobaudīt arī dažādus ķirbju ēdienus.

Leģendu nakts baudīšana turpināsies pulksten 21, kad muzikālā ceļojumā klausītājus vedīs Strazdumuižas pūtēju ansamblis Armanda Ozola vadībā. Ciemos būs arī Salacgrīvas teātra studija "Visa veida versijas". Viņu sniegumā dzirdēsim režisores Ineses Jerānes veidoto uzvedumu "Vēstules sniegā", kurā skanēs Valda Atāla dziesmas un mūsdienu latviešu dzejnieku mīlas lirika.
Vakara izskaņā paredzētas saviesīgas sarunas pie kafijas un tējas tases. "Apmeklējot pasākumu, jārēķinās ar nelieliem finansiāliem izdevumiem kūciņām un kafijai," saka Gailīte.

Jērcēni atrodas astoņu kilometru attālumā no Strenčiem. Tur, Jaunjērcēnu parka ieskauts, atrodas Jērcēnmuižas komplekss. Tas veidots 19. gadsimta vidū, un to veido muižas "freileņu" māja, ko barons Adlaberts fon Krīdeners cēlis savām neprecētajām māsām, muižas klēts un muižas stallis. Freileņu mājas iekštelpu interjerā vairāki elementi liecina par baltvācu muižnieku grezno dzīvi – podiņu kamīns, četras podiņu krāsnis, koka griesti, durvju ailes, kāpnes u.c. Podiņu krāsns augšējā daļā redzams barona dzimtas ģerboņa attēlojums.

Vairāk par muižu un citiem Strenču apskates objektiem lasiet šeit.

Arī Arendoles muiža Latgalē, Vārkavas novada Rožkalnu pagastā, sestdien aicinās ciemos. No pulksten 20.30 tur paredzēta ielūkošanās pagānu tēju maģijā. Varēs uzzināt arī ko vairāk par Radzivilu tējas tradīcijām un augu uzlējumu dzeršanas tradīcijām Arendoles apkaimē. Paredzēta arī tēju degustācija vēsajā vakarā un stāstījums par muižas dzīvi 19. gadsimtā.

Savukārt pulksten 22 notiks uzvedums "Kungu tējas vakars".

Ieejas maksa: 5 eiro ar priekšapmaksu uz kontu, uz vietas – 7 eiro.

Vairāk informācijas: arendolesmuiza.wordpress.com

Arendoles muiža, ieskauta simtgadīgā parkā, atrodas gleznainā vietā Dubnas upes ielokā. Muiža ir viena no arhitektoniski interesantākajām muižām Latgalē, kas jauno laiku nepārbūvēta saglabājusies līdz mūsdienām un ar greznību un savdabību izceļas Latgales muižu arhitektūrā, teikts muižas mājaslapā.

Arendoles muižas apbūves komplekss, kura centrā atrodas kungu nams. Ēkas divi, gari izstiepti korpusi savā starpā veido taisnu leņķi. Garās fasādes veiksmīgi uzirdina mezonīni, lieveņi, astoņstūra tornis ar piramidālu smaili, āra kāpnes ar graciozi izveidotām margām, kuru gala postamentus rotā vāzes. Viens no ēkas zelmiņiem izveidots "vasarnīcas stilā". To veido dekoratīvi risinātas koka konstrukcijas.

18. gadsimtā celtais pils komplekss bijusi grāfu Plāteru dzimtas rezidence. Tās celtniecība pabeigta 1791. gadā, bet pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis.

Sestdienas naktī pils parkā notiks "Planētu parāde Krāslavas pils dārzā". Pulcēšanās dārzā no pulksten 19.

Tikšot veidots Andromedas miglājs, stāstīts par planētām un to pavadoņiem dejots citplanētiešu ballītē. Neparasts cienasts gaidīs izsalkušos – Leģendu naktī Krāslavā cienās ar kosmisko zupu.
Pasākumam paredzēts arī dreskods – citplanētiešu tērps (arī lai ir silti) vai kāds tā aksesuārs, lāzers un labs noskaņojums.

Ieeja: bezmaksas.

Par Krāslavas apskates objektiem lasiet šeit.

Varakļānu muižas pils ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, ko Varakļānu muižas īpašniekam, Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham projektējis un cēlis itāļu arhitekts Vinčenco Mazotti, teikts Varakļānu novada mājaslapā.

Arī šeit tiks atzīmēta Leģendu nakts. Pulksten 19 paredzēta starpnovadu literātu tikšanās lampu gaismā, bet pulksten 21 postfolkloras grupas "Rikši" koncerts.

Pils apskate un vakarēšana līdz pat pusnaktij. Var ņemt līdzi savu groziņu.

Ieeja: bez maksas.

Lūznavas muižā notiks pirmie Cimboļu mūzikas svētki, kuros tiks atklāti stāsti un leģendas par savdabīgo instrumentu – cimboli, kurš Latvijā vislabāk saglabājies tieši Latgalē, pastāstīja Inga Drele, Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja.

Cimbole ir ar īpašiem āmuriņiem skandināmais stīgu instruments, kura izcelsmi saista ar Tuvo Austrumu zemēm. Instruments laika gaitā radis vietu daudzu pasaules tautu tradicionālajā mūzikā, bet 19. gadsimtā cimboles bija labi pazīstamas visā Latvijas teritorijā un visilgāk saglabājušās Latgales ciemos, Daugavpils, Dagdas un Krāslavas novados.

Biedrības "Skaņumāja" un Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajos Cimboļu mūzikas svētkos, kuru notikumi būs gan Rīgā, gan Leģendu naktī arī Lūznavā, pulcēsies nedaudzie pašmāju tradicionālās cimboles spēlmaņi un viesi no ārvalstīm. Koncertos un instrumentu spēles meistarklasēs būs iespēja izbaudīt šī savdabīgā instrumenta skanējumu dažādos tradicionālo instrumentu sastāvos, uzzināt par instrumenta vietu Latvijas un kaimiņzemju mūzikas tradīcijās, kā arī praktiski iepazīties ar dažādiem cimboles spēles paņēmieniem.

Svētkos piedalīsies cimboļu spēlmanis un meistars Aļess Loss ar grupu (Baltkrievija), Klaipēdas danču kluba muzikanti (Lietuva), ansamblis "Cimbalova muzika Bača" (Čehija), kapela "Dziga" (Rēzekne), Rēzeknes mūzikas vidusskolas tautas mūzikas programmas audzēkņi un tautas mūzikas kapelas "Cielava" spēlmaņi (Salacgrīva).

Cimboļu mūzikas svētku koncerts Lūznavas "Mūzā" notiks 29. oktobrī pulksten 19. Biļetes uz koncertu iespējams sarūpēt visās "Biļešu Paradīze" kasēs, internetā, kā arī uz vietas Lūznavas muižā, biļešu cena 4 eiro. Ierobežotā vietu skaita dēļ – aicinājums biļetes iegādāties laicīgi.

Lūznavas muiža atrodas Latgalē, netālu no Rēzeknes. 2015. gadā pēc vērienīgas atjaunošanas tā atkal atklāta un ir viena no Latgales jūgendstila pērlēm. Turklāt muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, kas to padara vēl īpašāku. Pašlaik muiža jau aktīvi darbojas, piedāvājot ne tikai ekskursijas un apskates iespējas tūristiem, bet arī plašu kultūras programmu.

Lūznavas muižas celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimušie poļu izcelsmes Kerbedzu dzimtas pārstāvji. 20. gadsimta sākumā tā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta, Kerbedzu īpašumos viesojies arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis Mikolajs Konstantīns Čurļonis.

Ar māksliniekiem saistīta arī kāda leģenda. Pie Lūznavas muižas mājas, dīķa malā, kuplo neparasta daudzstumbru liepa. Leģenda vēstī, ka tā saistīta ar kādas vietējās meitenes nepiepildīto mīlestību. Lūznavā muižkungu laikos allaž virmojusi mākslas dvesma, jo muižas saimniece Jevgēnija Kerbedza bijusi liela mākslas mīļotāja, kas atbalstīja jaunos talantus, vasarās aicinot tos paciemoties Lūznavā. No daudzām valstīm sabraukušie mākslinieki uzaicināja vietējo zemnieku meiteni pozēt. Viens no māksliniekiem meitenei sevišķi iepaticies, taču rudenī daiļais gleznotājs devās prom, apsolot nākošpavasar atgriezties. Gaidot pavasari un savu mīļoto, meitene sastādījusi dīķmalā dzeltenas tulpes kā ilgošanās simbolu. Taču gleznotājs neieradās ne tajā, ne nākamajā pavasarī. Meitenes sirds salūza, bet krāšņajā tulpju pļavā uzauga liepa ar 21 žuburu – kā atgādinājums par 21 gadu jaunās meitenes mīlestību. "Ja vēlaties patiesu un stipru mīlestību, jāiekāpj šīs liepas stumbru viducī!" teikts muižas mājaslapā.

Lielplatones muiža 19. gadsimtā piederējusi baronu Hānu dzimtai. Kungu māja celta no 1845. līdz 1860. gadam. Kompleksā ietilpst 20 hektārus liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi u.c. Ar muižu saistās dažādas leģendas, kuras uzzināsiet, to apmeklējot. Tagad ēkā atrodas skola.

Sestdien no pulksten 18 līdz 22.30 tur notiks pasākums "Zelta poda meklējumos".

Pulksten 18, 19.30 un 21 varēs klausīties klasiskā mūzikas skaņās un dzejā.

Bet pulksten 18.30, 20.00 un 21.30 kopā ar Balto dāmu lāpu gaismā meklēt zelta podu.

Darbosies muižas kafejnīca, mājražotāju tirdziņš un radošās darbnīcas – vēja zvanu un taureņu veidošana.

Ieeja: bez maksas.

Vircavas upes kreisajā krastā, netālu no Lielvircavas baznīcas atrodas Lielvircavas muiža. To būvējis barons Dionisijs fon Klopmans. Muižas kungu māja celta 1803. - 1808. gadā. Pie muižas pils ierīkots parks.

Sestdien tajā no pulksten 20 tiks uzburta Venēcijas noskaņa pasākumā "Viena diena Venēcijā''.
Paredzēts stilizēts, muzikāls priekšnesums "Venēcijas karnevāla noskaņa" ar baroka deju ansamblis "La Maison Noble", Zani Rožkalnu (soprāns) un Endiju Rožkalnu (ģitāra).

Savukārt no pulksten 20.30 līdz 23.30 būs skatāma tematiskā izstāde "Zirgs. Sieviete. Mode" – 19., 20., 21. gs. priekšmetu privātkolekcijas, muižas vēstures stāsti.

Ieeja: bez maksas.

Šajā muižā sestdien pa atslēgas caurumu varēs ielūkoties grāfa Līvena dzīves mirkļos.
No pulksten 15 Bērvircavas muižas parkā pie lielā ozola notiks branga gatavošanās medībām – treniņi šaušanā pa mērķi, kinologu darbības ar suņiem, zirgu demonstrējumi, orientēšanās apkārtnē, ugunskurs un tēja.

Savukārt pulksten 16.30 Bērvircavas Tautas namā grāfs ielūgs visus uz polonēzi. Paredzēti Sesavas pašdarbnieku priekšnesumi, kā arī izstāde par Galamuižu un tās ļaudīm.
Ieeja: bez maksas.

Bērvircava ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Sesavas pagastā. 2002. gadā atklāts, ka Bērvircavas muiža ir Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā vecākā koka konstrukcijas muižas kungu dzīvojamo māja. Dzīvojamā ēka, pēc pētnieku domām, celta 17. gadsimta beigās. Līdz mūsdienām saglabājušies pirmā stāva griestu siju gleznojumi, teikts interneta vietnē "Zudusī Latvija".

No pulksten 19 Zaļinieku pils salonā varēs ļauties mākslinieka Daira Hofmaņa draudzīgam šaržam – karikatūra ir lielisks veids, kā izklaidēt savus viesus, kopīgi pasmejoties un padarot to par jautri pavadītu laiku gan tiem, kas piedalās, gan klātesošajiem. Mākslinieks uzzīmēs jūsu draudzīgo šaržu dažās minūtēs, ko varēs saņemt kā piemiņu no pasākuma.

No pulksten 20 līdz 21 pils zālē varēs klausīties leģendārās teātra dziesmas koncertapvienības "Ave Sol" jauktā kora "Salve" koncertā.

Baudīt dzīvi varēs arī naksnīgajā pils parkā, pastaigājoties un izgaršojot pils pavāra cienastu ar tēju pie ugunskura.
Ieeja: bez maksas.

Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos. Tā tapusi pēc Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pasūtījuma kā medību pils laikā no 1767. līdz 1775. gadam.

Vadakstes muižā Leģendu naktī no pulksten 18 līdz 22 būs iespēja apskatīt vēstures krātuvi, Ilmas Kamkovskas sveču izstādi, koktēlnieka Anša Vācieša darbu izstādi, Jūlija Lekuža gleznu izstādi, Kostja Žasina senio lietu izstādi, kā arī Gundegas Rozenbergas darbu izstādi, teikts "Pilis.lv".
Būs iespēja apskatīt Vadakstes muižu (šogad vēl viena telpa būs atvērta apmeklētājiem), sveču izstādi, koktēlnieka darbus, Vadakstes vēstures krātuvi (iespēja apskatīt grīdu flīžu fragmentus, kas kādreiz bija muižā) un klausīties koncertu.
Ieeja: bez maksas.

Meklējot barona saldo garšu, notiks arī "Kūku kari" degustācija. Savukārt pasākuma noslēgumā paredzēts pūšamo instrumentu ansambļa "Saldus" koncerts.

Muižas apbūve veidojusies Vadakstes upes krastā, gleznainā vietā pavisam netālu no Lietuvas robežas. Muiža celta laika posmā no 1911. līdz 1914. neoklasicisma stilā. Saglabājušās arī muižas saimniecības ēkas un parks. Šobrīd pilī darbojas pamatskola. "Esot Vadakstē, ir vērts apmeklēt Spoku jeb Ozolu kalniņu. Sena teika vēstī, ka te bijusi pēdējā zemgaļu pils pirms atkāpšanās uz Lietuvu," teikts "Vietas.lv".

Vecauces greznajā pilī tiks gaidīti azartiski ļaudis. No pulksten 16 līdz 21 valdīs spēles un sacensību gars, kas cilvēkus ir vadījis no vissenākajiem laikiem. Tas palīdz izdzīvot šajā pasaulē, jo māca stratēģiski domāt, plānot dažus gājienus uz priekšu, samierināties par zaudējumu un priecāties par uzvaru. Galda spēles ne tikai attīsta komunikācijas iemaņas, cīņas sparu, tieksmi izbaudīt veiksmi un centienus kļūt par līderi, bet arī sagādā prieku par saskarsmi – vienkāršu un jautru kopā būšanu.

Pasākuma kārtība:

No pulksten 16 reģistrēšanās galda spēļu turnīra dalībniekiem un pārējiem apmeklētājiem.
Pulksten 16.30 ieskats galda spēļu vēsturē, jaunās galda spēles "Pils vēstures līkloči" prezentācija un turnīrs.

Pārējie apmeklētāji varēs gan sekot galda spēļu turnīra gaitai, gan paši atrast spēļu partnerus, lai patīkami kavētu laiku spēlējot novusu, dambreti, domino, cirku, riču-raču, dažādas kāršu u.c spēles.

Ar galda spēļu turnīra nolikumu varēs iepazīties Auces novada mājas lapā www.auce.lv
Ieeja: bez maksas.

Zemgales greznajā Staļģenes pilī Leģendu naktī aicina uz pasākumu "Katram sava valodiņa". No pulksten 18 līdz 23 Novadpētniecības muzejā stāstīs par muižas vēsturi baronu un hercogu laikos. Būs arī literāta un pedagoga Jura Cibuļa ābeču izstāde, kurā apskatāmas vairāk nekā 300 latviešu un citu tautu ābeces, ieskaitot hercogu Ketleru laikā Jelgavā izdotās.

Būs pat iespēja pamācīties no 1782. gadā izdotās Gotharda Frīdriha Stendera izdotās ābeces un iepazīties ar kolekcijas autora Jura Cibuļa 2016. gadā izdoto grāmatu "Valodu un tautu brīnumainā pasaule".

Ieeja: bez maksas.

Vilces muiža 18. gadsimtā celta kā lepns Mēdemu dzimtas medību īpašums. Šobrīd Vilces muižā atrodas skola, tūrisma informācijas punkts un vēstures ekspozīcija. Muižu ieskauj parks, kas tālāk ieved dabas parkā "Vilce" 144 hektāru platībā ar Zemgalei neraksturīgo pauguraino reljefu.

Leģendu naktī Vilces Tautas namā pulksten 19 paredzēta tikšanās ar Latvijas kino leģendu Jāni Streiču, īpašais viesis – Jānis Paukštello. Pulksten 21 būs arī Leģendu nakts balle. Ieejas maksa ballē: divi eiro..

Vilces muižas zālē būs arī Silvijas Bērziņas un Svetlanas Jegorovas darināto leļļu izstāde.

Ieeja: bez maksas.

Jaunauces pils ir grezns klasicisma paraugs Zemgalē. Sestdien tās zālē no pulksten 20 paredzēti
priekšlasījumi "Jaunauces muižas apbūve laiku lokos" (ēku stāsti par notikumiem, pārbūvēm, iemītniekiem no muižas laikiem līdz mūsdienām). Tiem pulksten 21.30 sekos lāpu gājiens uz muižas namiem. Bet 21.40 tiks atklāts izziņas stends "Jaunauces muižas apbūve".

Vēsajā vakarā sanākušie pulksten 22.05 tiks cienāti ar muižas zupu.

Ieeja: bez maksas.

Jaunauces muižas apbūve ir 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām saglabājušās 12 ēkas un parks. Apbūves skaistākais nams ir kungu māja jeb pils. Arhitektūras stils: klasicisma vēlīnais periods ampīrs. Arhitekts nav zināms.
Vairāk informācijas: jaunaucespils.lv

Arī Elejas muižas parkā varēs baudīt tēju pasākumā "Baudot mākslu, mūziku un tēju" jau no pulksten 16.

Pulksten 16 un 18 notiks vēsturiski izzinošas ekskursijas Elejas parkā. To sākums paredzēts muižas priekšā. Ekskursijas vadīs Annija Marecka, Elejas parka gide.

Tējas namiņā notiks tējas degustācija kopā ar Jelgavas novada mājražotāju Lolitu Dugi, bet radošā darbnīcā "Izveido savu tējas namiņa suvenīru" varēs ko sameistarot dekupāžas tehnikā, darbnīcas vadītāja – Laila Šutine. Būs arī muzikāli priekšnesumi – Alise Bētiņa (flauta), Anda Silgaile (klavieru pavadījums).

Ieeja: bez maksas.

Tējas namiņš atklāts vien šī gada pavasarī. Lūk, neliels ieskats:

Sestdienas vakarā šajā radošuma mekā, kā muižu dēvē mūsdienās, notiks spēle "Abgunstes leģendas". Tās sākums pulksten 19. Pasākums būšot piedzīvojums mīklu un loģikas spēļu (kvestu) cienītājiem. Komanda tiks ieslēgta telpā, kur, risinot dažādas mīklas un piemeklējot atslēgas, būs jāspēj izkļūt no tās ierobežotā laikā. Spēlē var piedalīties komanda no diviem līdz pieciem cilvēkiem. Spēle paredzēta ik pa 30 minūtēm. Jāpiebilst, ka, kā liecina informācija muižas "Facebook" profilā, pieprasījums pēc spēles ir liels, un, iespējams, visiem interesentiem nepietiks vietas. Lai uzzinātu ko vairāk, vērts sazināties ar Asnāti Avotnieci, biedrības "Radošuma meka" projektu vadītāju: 29393131, asnate.avotniece@gmail.com

Tomēr muižā būšot vēl citas atrakcijas. Piemēram, spoku ķērāju darbnīca. Spoki bieži vien ir piļu un muižu galvenie varoņi, tomēr arī katrā mājā dzīvo kāds labs vai ne tik rātns gariņš. Spoku ķērājs būs kā skaista dekorācija un praktisks instruments - labie spoki un mājas gariņi rāmīša tīklā tiek notverti un paturēti, bet sliktie – caur tīkla caurumu aizvadīti projām.

Būšot arī kino leģendas, kur varēs noskatīties filmu "Tas kungs jau prasa ēst" (seansi ik pa 30 minūtēm).

Bet gardēžiem paredzētas vīnu degustācijas. Abgunstes muiža meklē savu leģendāro vīnu. Kurš ir visiecienītākais – ābolu-brūkleņu, aveņu vai jāņogu? To vajadzēs noteikt apmeklētājiem! Cienastā būšot muižas leģendārās pankūkas ar pašmāju ievārījumiem.

Svitenes muižas kungu māja atrodas Rundāles novada Svitenes pagastā Svitenē Virsītes upes krastā. Tagadējo muižas pili ap 1800. gadu uzcēlusi grāfu fon Elmptu dzimta. Līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai muiža piederēja Līvenu dzimtai. Kur gan vēl skaistāku vietu sapņiem? Tādēļ Leģendu naktī šī pils aicina "Izsapņot sapni kopā…".

Pulksten 20 visu ievadīs Irēnas Nikkinenas foto izstāde "Sapņu pasaule" un "Sapņi par gaismu" – mākslinieces Ilzes Dilānes gaismas objektu izstāde. Būs arī "Saldais sapnis"- gardākās kūkas konkurss ar degustēšanu, kā arī sapnis par Kūku muzeju – viesos Zemgales labākās kūkas autore Ilze Kupča. Savukārt pils ķēķī ceps pankūkas.

"Noķert sapni"- aicinās sapņu ķērāju meistardarbnīca. Stāstu par saviem sapņiem – "Es dzīvoju šajā pasaulē" – izstāstīs Pilsrundāles vidusskolas 3.b klases skolēni un skolotāja Ilga Vaičūne
Sapņot par mīlestību varēs, radot vēstuļu papīru un rakstot senu laiku gaumē. Tad vēl arī mīlestības gaismas mandalas veidošana, dvēseles ritmi mūzikā, vēstures vīzijas - pastaiga pa pili sveču gaismā, foto stūrītis" Noķer mirkli aiz astes…" un daudz kas cits.

Leģendu nakts viesi aicināti ņemt līdzi gardākā ievārījuma burciņu pie pankūkām, tējas svecītes mandalas veidošanai, sveci pils apskatei, naudiņu našķu, interesantu aksesuāru un sapņu ķērāju iegādei!

Ieeja: bez maksas.