Sigulda, nenoliedzami, ir vislabāk zināmā aktīvās atpūtas un pastaigu vieta rudenī, tomēr daudz mazāk cilvēku zina par šīs Vidzemes pilsētas ar skaisto reljefu mazo "māsu" Latgalē. Runa ir par dabas liegumu "Pilskalnes Siguldiņa" Daugavpils pusē, kur iekārtotas vairākas interesantas izziņas takas ar skulptūrām, avotiem, tiltiņiem un skaistām ainavām.
"Oktobra sākumā devāmies ģimenes braucienā uz dabas liegumu "Pilskalnes Siguldiņa". Tas ir 59,3 hektārus liels un atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Ielejas krasti bagātīgi noauguši ar platlapju kokiem. Liegumā izveidotas vairākas mācību izziņu takas. Viena no tām pavisam jauna. Purva taka. No dēļiem izveidota taka pāri nelielam dzērveņu purviņam. Mums tur bija aizraujoša iespēja iepazīties ar purva augu valsti. Skaisti skati paveras, ieraugot varenos dižkokus, zaru tiltu izveidojušos ozolus, dažādu koku sugu saaugumus. Krāšņā, silti rudenīga un emocijām bagāta ģimenes pastaiga," par rudens baudīšanu šajā vietā raksta "DELFI Aculiecinieks" lasītāja Alise.
Dabas liegumā ir ne tikai Purva taka, bet vēl arī citas, kas domātas gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī riteņbraucējiem.
Piemēram, Dendroloģiskais un ģeogrāfiskais maršruts, kura garums ir 3,8 kilometri, veido noslēgtu apli. Tajā var iepazīties ar 28 dendroloģiska, 10 ģeoloģiska un kultūrvēsturiska rakstura objektiem, teikts mājaslapā "VisitLatgale". Tur ir neparasti dižkoki, zaru tiltu izveidojuši ozoli, dažādu koku sugu saaugumi. Šīs takas nesteidzīgai apskatei nepieciešamais laiks ir divas līdz trīs stundas. Savukārt Sprīdīša taka patiks bērniem. Tā ir īsāka – vien 1,6 kilometri. Taka sākas pie mazas ūdenskrātuves, kur izvietotas 32 rakstnieces Annas Brigaderes pasakas "Sprīdītis" varoņu koka skulptūras.
Pavisam īsa, bet jauka ir arī taka "Vēstures liecinieki". Tās garums ir 0,6 kilometri. Patiesībā tas ir dendroloģiskā maršruta turpinājums, kas stiepjas gar neskartu mūžamežu posmu. Taka vēsta par 1. Pasaules kara atstāto mantojumu, Vācijas armijas aizsargbūvēm – blindāžām, teikts "VisitLatgale".
Savukārt, lai veiktu augšzemes ainavu taku, kas ir astoņus kilometrus gara, jāieplāno aptuveni četras stundas, lai bez steigas varētu baudīt tās sniegtās aktīvās atpūtas iespējas. Taka ir ļoti ainaviska – tā ved gar sešiem ezeriem, avotiem, iekārtotām atpūtas un ugunskuru vietām. Pa to ejot uzmanīgi, iespējams novērot dažādus savdabīgus augus un dzīvniekus.
Šeit izveidots arī 20 kilometrus garš šķēršļu brauciena maršruts azartiskiem velobraucējiem.
Vēl kāds interesants dabas lieguma objekts atrodas turpat netālu. Tas ir valsts aizsardzības objekts un arheoloģisks piemineklis Melnais kalns. Šajā stāvajā vietā senos laikos bijusi sēļu koka pils. Arheologi te atraduši māla trauku atliekas – gan švīkātā, gan apmestā māla raksti, kā arī citas liecības, kas liecina par baltu cilšu klātbūtni. Melnā kalna nosaukums, iespējams, radies tādēļ, ka kultūras slānis un kokogļu īpatsvars Dubupes krastā, pakalna augsnē, tiešām ir ļoti tumšs.
Jāpiebilst, ka, lai apmeklētu takas, būs jāšķiras no simboliskas naudas summas – 1 līdz 2,5 eiro. Par cenām un atpūtas iespējām vairāk lasiet šeit.
Vairāk informācijas par "Pilskalnes Siguldiņu meklējiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
