Iepriekšējo stāstu par pārliecību, ka bērni nav kavēklis ceļošanai, drīzāk otrādi – iespēja baudīt dzīvi pilnvērtīgi, lasiet šeit. Savukārt Sandras piedzīvojumi spokainajā Bokora kalnā Kambidžā atrodami šeit.
"Vai ir iespējams atrast 100 kilometru pārgājienu taku ar deviņiem posmiem megapolē ar 7,2 miljoniem iedzīvotāju? Honkonga ir pilsēta, kuras teritorijā 73% aizņem neskaitāmas dabas takas – ģimenes pārgājieniem, skriešanas entuziastiem, kalnu riteņbraucējiem vai vienkārši dabu mīlošiem cilvēkiem. Ūdens rezervuāri, kalni, pludmales un lietusmeži ar savvaļas pērtiķiem.
Četras lielākās pārgājienu takas – "Maclehose", "Wilson", "Lantau" un Honkongas, kopā veido 300 kilometrus garu maršrutu, neskaitot īsākās takas, celiņus un skriešanas trases. Honkonga ir autonoms reģions, kurā ietilpst 263 salas. Tas viss ir sastopams kādreizējā zvejnieku ciematā, kas mūsdienās ieņem svarīgu lomu biznesa un tirgošanās jomā.
Honkonga dēvēta arī par "Ķīnas mājas slieksni". Tā ir viena no bagātākajām pilsētām jeb tā saucamais īpašais administratīvais reģions – "viena māja – divas sistēmas". Šis reģions ir autonoms, ar savām robežām, tax free zonu, valūtu, likumiem un spēlē lielu lomu pasaules ekonomikā.
Debesīs izslējušās augstceltnes, kas, vakaros izgaismotas, atstarojas līča ūdeņos, bet saullēktā viss šķiet kā skudru pūznī – trakojoši, peldkostīmos tērpti rietumnieki, pieguļošos uzvalkos ietērpti augstākā ranga vadošo uzņēmumu darbinieki, "Chanel", "Prada", "Versache", kas lūkojas pretī no grezno māju skatlogiem. Un tam visam kā pretstats ir nakts tirgi ar Ķīnas viltojumiem, dažādu veidu tvaicētiem pelmeņiem, mazām olu tartēm un āķos iekārtām Pekinas pīlēm. Jāpiebilst, ka publiskās tualetes un dzeramais ūdens Honkongā ir pieejams visā pilsētā, parkos un galvenajos apskates objektos. Divstāvīgi autobusi ar ādas sēdekļiem, Lamborgini ielu krustojumos, bezmaksas zoodārzs, putnu dārzs un tropu māja, Disnejlenda un akvaparks. Parkos sastopami tai chi praktizējoši pensionāri. Tās ir tikai dažas lietas, ko redzēt šajā neparastajā vietā.
Lai patiesi izbaudītu Honkongu, mēs devāmies dabā un ar pilsētas autobusu nonācām dabas rezervātā pie "Machlehouse" pārgājiena sestā posma. Diena bija karsta, un ceļš veda gar ūdens rezervuāriem un džungļu takām. Izvēlējāmies visīsāko un vieglāk pieejamo dabas taku, lai Hugo ritmā – trīs soļi uz priekšu, viens atpakaļ – varētu izbaudīt dienu ārpus Honkongas centra. Simtiem savvaļas makaku mūs vēroja, lēkāja pa koku zariem un dzinās pakaļ, tiklīdz izvilkām kādu našķi. Barot dzīvniekus šeit ir aizliegts, jo pēdējo gadu laikā to populācija strauji augusi un nav vairs kontrolējama. Ik pa laikam tālumā pavērās pilsētas mūru ainava ar daudzstāvu dzīvojamām mājām. Pie kādas klints vietējais iedzīvotājs piepildīja pieclitrīgās pudeles ar kalna avota ūdeni. Esot labs un mēs arī sapildījām savus ūdens krājumus. Garšoja tiešām lieliski, bez metāliskās veikala ūdens piegaršas.
Citā dienā devāmies uz Pūķa muguras (Dragons back) pārgājiena taku. Tā ir plaši vietējo un tūristu apmeklēta un paver skatus uz apkārtesošajām pludmalēm, kalnu masīviem un tālumā esošo pilsētas ainavu.
Vakarā devāmies jau ierastajā nakts tirgus iepirkšanās tūrē – apelsīni, zemesrieksti čaumalās un Pekinas pīle ir saraksta augšgalā.
"Kowloon" parkā rītos lēnās kustības veica tai chi praktizētāji. Starp flamingo putniem un melnkakla gulbjiem ūdenstilpnēs uz soliņa čellu spēlēja skolniece ar savu skolotāju. Krūmu labirintā pirms darba cēliena ikrīta iesildīšanos veica vietējā bankas darbiniece. Turpat netālu no bērnu laukuma atradās arī āra baseini – tajos bērni ar vecākiem veldzējās no tvaicējošā karstuma pilsētas mūros. Viss, lai cilvēki justos ērti.
Savukārt otrpus līcim atrodas Honkongas parks, kas piesaista apmeklētājus ar savu putnu māju, kur virs koku galotnēm izbūvētas ceļš ļauj pētīt krāšņos tropu putnus spilgtākajās krāsās. Tas viss bezmaksas. Tāpat kā tropu augu māja, skatu tornis un bruņurupuču apdzīvotais ūdens kanāls. Parks ieskauts starp debesskrāpjiem rada patvērumu no sastrēgumu stundām un cilvēku straumēm.
Turpat netālu atradām tramvaju, kas veda tieši līdz pašai virsotnei (The Peak). Uzbraucot augstāk ar liftu uz lielveikala jumta, iespējams vērot skatu uz Honkongas debesskrāpjiem no augšas. Īpaši skaisti tas izskatījās vakaros, kad tumsā izgaismotie torņi rada gaismas spēles. Rindas uz tramvaju gan bija garas, tāpēc mēs ceļu augšup mērojām ar sabiedrisko autobusu. Kādu brīdi pavērojuši uz Honkongu no augšas, mēs izlemjam, ka dosimies lejup ar kājām pa vienu no divām takām. Ceļš vairāk nekā stundu lejup veda gar mežu abās pusēs, tad gar stāvu nogāzi, līdz iesniedzās zooloģiskajā dārzā. Arī šis putnu, bruņurupuču un mērkaķu parks ir bezmaksas. Lai arī izveidotie būri ir daudz lielāki un atbilstošāki konkrētajām sugām nekā vairums Eiropas zooloģiskajos dārzos, tomēr nepamet sajūta par sērām, ko jūt skumjie orangutāni un lemuri pēc dzīves savvaļā.
Honkonga mainīja mūsu priekšstatus par megapoli ar mūros ieskautiem iedzīvotājiem, jo ikviens tajā var atrast savām vēlmēm atbilstošu aktīvo atpūtu dabā, parkos un kanālos. Iespēju ir gana daudz, atliek vien izvēlēties, apaut ērtus apavus un doties atklāt."
Vairāk par šīs ģimenes piedzīvojumiem variet lasīt blogā "Pasaules bērni".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
