Iesprūdusi laikā: mežonīgo rietumu spoku pilsēta Bodija

Viss sācies ar Amerikas "zelta drudzi" 19. gadsimta vidū. Kalifornijas austrumos, Sjeranevadas kalnos izveidojās neliels kalnraču ciems pēc tam, kad 1859. gadā šajā vietā grupiņa pētnieku atklāja zelta dzīslu. Viņu vidū bija arī W.S. Bodijs (viņa vārds nav skaidri zināms, bet pētnieka uzvārdā nosaukta pilsētiņa). 19. gadsimta 80. gados šī vieta piedzīvoja uzplaukumu – pilsētā šajā laikā bija apmetušies ap 10 tūkstoši iedzīvotāju. Tajā bija visa nepieciešamā infrastruktūra, ieskaitot pastu, dzelzceļu un, protams, krogu (precīzāk – 65 krogus). 1859. gadā tajā ar izrakto zeltu nopelnīta astronomiska summa – 100 miljoni dolāru, raksta "Thevintagenews".

Bet jau pēc desmit gadiem tās zelta rezerves sāka mazināties, un pilsēta panīka, līdz 1942. gadā vērtīgā metāla rezerves beidzās pavisam. Interesanti, ka pirmo reizi Bodija par spoku pilsētu nodēvēta jau 1915. gadā, kad tur vēl patiesībā dzīvoja daži cilvēki, vēsta "Vida Press".

Režisore, fotogrāfe un producente Aja Okava Bodiju apmeklējusi šī gada oktobrī, lai izpētītu, kas no tās saglabājies. Viņa savā kamerā iemūžinājusi skatus, kur redzams, kā saules stari laužas cauri putekļiem pamestajās istabās.

"Kad fotografēju, vairākās mājās pie sienām redzēju svečturus no 20. gadsimta sākuma," stāsta Okava. "Tagad šo vietu pārvalda Kalifornijas valsts parks, kam jāuzmana, lai vēsturiskās ēkas tiktu godam saglabātas." Te jāpiebilst, ka šis objekts tiek saglabāts īpašā veidā – tajā neviens priekšmets netiek izkustināts no savas kādreizējās vietas, tāpat arī putekļi netiek tīrīti – tie krājas kārtu kārtām gadu desmitiem. No visas agrākās greznības pāri palikušas 170 ēkas, kas tomēr nemaz nav tik slikti. Tagad šis ir iecienīts tūristu apskates objekts.

Visas lietas mājās palikušas tieši tā, kā tās atstājuši bijušie iemītnieki, pat veikali un noliktavas ir pilnas ar produktiem un lietām, raksta "Vida Press".

Vairāk par Okavas braucienu uz šo vietu var uzzināt viņas mājaslapā: www.aya.photo.