Foto: Krāšņās mārtiņrožu gubas stādaudzētavā Madonas pusē  (1)

Košo mārtiņrozu plantāciju siltumnīcās pamanījām Madonas novada ''Facebook'' ierakstā, kurā pilsētas iedzīvotāji un viesi aicināti atbalstīt vietējos uzņēmējus un doties uz saimniecību iegādāties no rudens sezonas pāri palikušos mārtiņrožu krājumus iekštelpu dekorēšanai, citādi darbs aizies postā.

Sazinoties ar saimnieci Initu, noskaidrojām, ka, kā jau katru gadu, daba nav paredzama, un šogad tā jo īpaši parādījusi savus muskuļus un likusi saprast, ka cilvēks tās priekšā ir bezspēcīgs. Mārtiņrožu sezona ir rudens, taču tā kā šogad bijis aukstāks, tās plauka lēnāk, līdz ar to augi pieejami vēl tagad, kad jau zemi sedz bieza sniega kārta. Saprotams, ka ārā tās ilgi nesaglabāt, tāpēc visi izaudzētie puķupodi glabājas apkurināmā siltumnīcā. Vaicājot, cik daudz šogad mārtiņrožu izaudzēts, saimniece pārsteidz – neskatoties uz skarbajiem laikapstākļiem, aptuveni 5000 mārtiņrožu podiņi varētu būt, taču īsās rudens sezonas dēļ, izaudzētie apjomi vēl nav iztirgoti.

Ar šķirņu dažādību saimniece nemaz neuzdrošinās stāstīt, jo to esot ļoti daudz. Taču krāsu palete gan ir ļoti koša. Kā izrādās, latviešiem vislielākajā cieņā esot tieši baltās un dzeltenās mārtiņrozes, taču sezonā pieejami arī brūnu, violetu, oranžu, sarkanu un pat lillā toņu ziedi.

Atliek vien novēlēt saimniekiem darba pilnas rokas, pateicīgus klientus un saudzīgus laiksapstākļus nākamajās sezonās.

Rudens sezonā, kad sals vēl nav pieņēmies spēkā, mārtiņrozes labāk glabāt ārā, uz kāda balkona, terases, lodžijas vai vienkārši pagalmā, bet tagad jau tas brīdis ir garām un mārtiņrožu kuplie pušķi var rotāt iekštelpas. Taču istabā tām jāpiemeklē visvēsākā vieta, jo tās tomēr mīl vēsumu, tāpēc puķupodu labāk turēt pa gabalu no sildelementiem. Kas attiecas uz laistīšanu, jāievēro mērenība, lai augsne visu laiku ir viegli mitra. Ņem vērā – jo vēsākā vietā glabāsies mārtiņrozes, jo retāk tās būs jālaista.

Tomēr katrai ziedēšanai reiz pienāk beigas. Bet šajā gadījumā podiņu nevajadzētu izmest, jo to var saglabāt līdz pavasarim un pēcāk izstādīt dārzā. Saimniece stāsta, ka tādā gadījumā jāatrod kāda vēsa vieta, piemēram, garāža, pieliekamais, kāda noliktavas telpa vai pagrabs, ja vien tur nav pārlieku mitrs. Vecos, noziedējušos ziediņus nokniebj, kātus apgriež un podiņu noliek vēsumā līdz pavasarim, ik pa laikam aplaistot, lai augsne pavisam neizkalst. Taču saimniece liek nojaust, ka šī noglabāšana un vēlāk izstādīšana dārzā ne vienmēr var vainagoties panākumiem. Arī pašai esot bijušas reizes, kad nekas nav izaudzis, tāpēc tā ir gluži kā laimes spēle.

Kad pavasaris jau sagaidīts un ir stabili plus grādi, stādus var izstādīt dārzā un ļaut augt jaunajiem dzinumiem. Tā kā tie sākumā vēl ir pavisam vārgi, nevajadzētu pieļaut to saskarsmi ar salu, tā par mārtiņrožu iestādīšanu pavasarī stāsta saimniece.