Deviņas fantastiskas kanālu pilsētas, ko salīdzina ar krāšņo Venēciju

Noteikti bija jābūt jūras braucējam, lai izdomātu vārdu cietzeme, reiz rakstīja franču rakstniece Žanīna Buasāra, un būs vien viņai jāpiekrīt, jo atrašanās uz ūdens tiešām piešķir citu skatu punktu. Lūk, deviņas pilsētas, kur kanāli ir ielu vietā un kas pelnījušas ne mazāk slavas kā Venēcija. Šajās pilsētās un pilsētiņās iespējams pārvietoties laivās un no ūdens virsmas gluži kā no citas pasaules baudīt gleznaino vidi.

Gente ir trešā lielākā Beļģijas pilsēta (pēc Briseles un Antverpenes). Tā slavena ar savu universitāti un ostu, kas bijis nozīmīgs pilsētas attīstības virzītājspēks gadsimtiem ilgi. Gentē atradīsiet izcilus arhitektūras pieminekļus, muzejus restorānus un kultūras pasākumu programmu.
Brīnišķīgs ir Citadeles parks, kur visos gadalaikos var baudīt gleznainas pastaigas – to rotā gan mākslīgas klintis, gan ūdenskritumi un ēnainas alejas. Vasarā pilsētas centrā, ūdens malā iespējams baudīt sauli un veldzēt slāpes ar īstu beļģu alu vai baudīt vafeles.

Šī ir šarmanta pilsēta, kur baudīt viduslaiku arhitektūras burvību. Vecās ēkas rindojas gar kanālu malām un gar tām lēni slīd laivas un pati dzīve. Dodoties izbraucienā ar laivu, šķiet, ka burzma un mašīnu trokšņi atrodas kaut kur tālu prom, un neizbēgami raisās domas par to, kā dzīve ritējusi kādreiz un to, ko tik šīs vecās sienas un krasti nav piedzīvojuši.

Vairāk par Beļģiju un tās šarmantajām pilsētām lasiet šeit.

Šo Ķīnas pilsētu bieži mēdz dēvēt par Austrumu Venēciju, jo gandrīz puse pilsētas stāv ar pekām ūdenī. Sudžou ir viens no Ķīnas galvenajiem tūristu magnētiem. Tajā gandrīz gar katru gājēju celiņu un ietvi tek arī kanāls, kur var vizināties ar laiviņām un baudīt pilsētas panorāmu.

Vēsturiskā pilsēta priecē ar brīnišķīgi austrumniecisku arhitektūru un skaistiem dārziem. Tieši parki un dārzi atzīti par vienu no vērtīgākajiem Sudžou dārgumiem un iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, teikts "Placestoseeinyourlifetime". Tādēļ, ja dodaties uz šo pilsētu, noteikti apmeklējiet vismaz dažas no šīm zaļajām oāzēm, lai baudītu dabas skaistumu un, iespējams, izmēģinātu kādus jogas vingrinājumus.

Gadsimtiem Sudžou bijusi svarīgs Austrumu pasaules ekonomikas un kultūras centrs. Pilsēta uzplaukusi, galvenokārt pateicoties augstas kvalitātes zīda tirdzniecībai, ar ko Sudžou var lepoties arī mūsdienās.

Nīderlandē atrodas punkts, no kura Eiropā nosaka jūras līmeni, bet arī daudzas citas vietas vēsturiski ir tik zemas, ka tās no applūšanas glābušas sarežģītas kanālu sistēmas. Tā ir arī Githornā, kur noderīgāks par Holandē iecienīto velosipēdu būs kāds peldlīdzeklis. Tieši ar laivu visērtāk apskatīt gleznaino un ļoti mierīgo apkārtni.

Arī Githornu mēdz dēvēt par Holandes Venēciju, jo šajā pilsētiņā gandrīz nav ielu – tikai kanāli. Turklāt, ja meklējat klusumu un mieru, šī zaļā, pastkartei līdzīgā vieta būs īstā, lai arī vasarā tur tūristu ir visai daudz. Senatnīgas mājas ar salmu jumtiem, iekopti dārzi un klusums, jo mašīnu tikpat kā nav – tā ir Githornas vizītkarte.

13. gadsimta sākumā Githornu dibināja kolonisti no Vidusjūras. Tā atrodas Nīderlandes austrumos, un tās kanālu kopējais garums ir 90 kilometri. Tā kā lielāko daļu māju nav iespējams sasniegt citādi, kā tikai ar laivu vai citu ūdens transportu, tad arī pastnieki, ugunsdzēsēji un citi glābšanas dienesti pārvietojas ar kuteriem. Turklāt, lai mazinātu troksni un piesārņojumu, liela daļa laivu Githornā ir aprīkotas ar elektromotoriem.

Tigre ir neliela pilsēta Buenosairesas provincē. Tās ūdens ceļi vēsturiski bijuši nozīmīga ieeja Dienvidamerikā, tādēļ Tigre attīstījusies kā bagāta un nozīmīga osta. Lai arī pilsēta nosaukta par godu lielajiem kaķveidīgajiem dzīvniekiem, ko šeit reiz medīja, Tigre vēsturiski slavena ar savu augļu tirgu.

Tāpat, līdzīgi kā citas tirdzniecības pilsētas, arī Tigre kļuvusi par nozīmīgu tūrisma centru un piesaista daudz ceļotāju. Braucot elegantās sarkankoka laivās pa kanālu iespējams novērtēt Eiropas ietekmi Argentīnas arhitektūrā un šarmā.

Stokholma, kas ir lielākā Skandināvijas pilsēta un Zviedrijas centrs, dibināta pirms 1000 gadiem. Toreiz dižie jūras braucēji vikingi apmetās šajā skaistajā vietā, lai ērti varētu aizkuģot, kur vien vēlas. Arī tagad Stokholma atrodas uz 14 salām, ko savieno kanālu un tiltu sistēma. Ļoti ērti te pārvietoties arī ar mazajiem kuģīšiem, laivām un prāmjiem. Protams, tēlaino izteicienu meistari arī Stokholmu nosaukuši par Ziemeļu Venēciju.

Uz salām atrodas gan muzeji, gan lielais izklaides parks "Grun Land", gan arī pils un vecpilsēta.

Vairāk par Stokholmu un tās apskates objektiem lasiet šeit.

Iespējams, Kerala pat nederas šajā sarakstā, jo nav vienkārši kanālu pilsēta, bet vesels novads. Tomēr tas ir tik brīnišķīgs, ka to nevar nepieminēt. Kā raksta "Placestoseeinyourlifetime", tā ir labākā vieta Indijā, kur apmesties uz dzīvi, jo tur ir zemākais apdzīvotības blīvums valstī, augstākais lasītprasmes līmenis, kā arī garākais vidējais dzīves ilgums Indijā. Ja nu nevēlaties tur tomēr dzīvot, tad šis ir arī ļoti iecienīts reģions ceļotāju un tūristu vidū.

Karela atrodas starp vairākiem lieliem ezeriem, ko savieno sarežģīta kanālu sistēma, kas izvijas cauri visam novadam. Kanālos daudzviet var redzēt dzīvojamās baržas un mājas, kas būvētas uz ūdens. Turklāt šādus mitekļus iespējams arī noīrēt un ceļojuma laikā nakšņot tieši tur.

Pilsētu, kurā mīt tikai aptuveni 50 000 iedzīvotāju, nereti dēvē par "Francijas Venēciju" – tās kanālu pārpilnības dēļ. Tās galvenais ienākumu avots ir tūrisms, jo pilsēta ir brīnumskaista un piesaista ceļotājus no visas pasaules. Tās centrālais apskates objekts ir Ansī pils, kas atrodas kalnā pašā Ansī centrā. Uzmanību ir pelnījusi arī Sv. Pētera baznīca un Salu pils, kas atrodas pie pilsētas lielākā kanāla. Tajā šobrīd atrodas Pilsētas muzejs.

Ja vārds Ansī jums šķiet kaut kur jau iepriekš dzirdēts, tad tas varētu būt tāpēc, ka Ansī pretendēja būt 2018. gada Ziemas olimpisko spēļu norises vieta, taču zaudēja Dienvidkorejas pilsētai Pjenčanai. Tomēr Ansī fonā esošie Alpi, protams, ir izcilākais ziemas sporta cienītāju galamērķis, ko šeit var apvienot ar kulturālu atpūtu.

Par citām pastkartēm līdzīgām pilsētiņām Francijā, lasiet šeit.

Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama ir slavenākā pilsēta ar kanāliem pēc Venēcijas. Kanāli to caurvij krustu šķērsu šo vārdu burtiskā nozīmē. Protams, ka sarkano lukturu rajons un "kafijas veikali" nav vienīgais, ko šeit varēsiet aplūkot – tā ir tikai klišeja, jo Amsterdama nenoliedzami var piedāvāt daudz vairāk. Tūrisma biroja moto "I amsterdam" liek noprast, ka šajā pilsētā jebkurš atradīs kaut ko savai gaumei.

Tieši ūdens piešķir pilsētai romantisku un brīvības apvītu dvesmu, kādas nav citur Eiropā. Amsterdamā kaut kādā veidā ir apvienojies viss – metropoles kņada un lielpilsētas atmosfēra, bet vienlaicīgi Amsterdama ir pietiekami maza, lai jebkuru tās vietu varētu izstaigāt kājām vai izbraukt ar velosipēdu, turklāt tā nekad nešķitīs garlaicīga. Ūdens veido lielisku ansambli ar skaistajām pilsētas akmens ēkām. Visromantiskākā Amsterdamas vieta vakariņām divatā noteikti ir barža vai kuteris. Pastaigājoties gar kanāliem, vērts apmeklēt vecpilsētu un brīnišķīgo mākslinieku rajonu Jordānu.

Burvīgas divslīpju jumta ēkas, skaisti tilti un klusi kanāli piešķir vietai ciematam raksturīgu šarmu, tomēr šeit atradīsiet arī augstākā līmeņa mākslas muzejus, kā arī vienu no labākajiem pasaules orķestriem.
Pats svarīgākais tomēr ir fakts, ka Amsterdamai ir krāšņa vēsture, kurā apvienojas pagātnes sūrums un mūsdienu dumpinieciskums.

Vairāk par Amsterdamu lasiet šeit.

Kāpēc jāredz Sanktpēterburga? Lai savām acīm pārliecinātos par kādreizējās Krievijas galvaspilsētas šarmu un unikalitāti. Pilsētas mistiskās Baltās naktis un līkumotie kanāli iedvesmojuši tādus literāros meistarus kā Fjodors Dostojevskis un Nikolajs Gogolis. Šo pilsētu uz purvājiem 1703. gadā izveidoja Pēteris Lielais kā "logu uz Eiropu". Savas 350 gadu ilgās vēstures laikā Sanktpēterburga ir piedzīvojusi vairāk revolūciju, karu un politiskās intrigu, nekā citas pilsētas piedzīvo gadu tūkstoša laikā.

Vēstures notikumu liecības ir redzamas visapkārt, sākot ar karakuģi "Aurora", kas signalizēja Boļševiku revolūcijas sākumu, un beidzot ar daudziem atgādinājumiem par 900 dienu ilgo nacistu aplenkumu, kā rezultātā pilsētā mira aptuveni divi miljoni cilvēku. Noteikti apmeklējiet arī Valsts mākslas muzeju (Ermitāža). Ar dienu nepietiks, lai iepazītu Ermitāžas plašo mākslas kolekcijas piedāvājumu, kurā iekļauti Leonardo Da Vinči, Pikaso, Rembranta un daudzu citu meistardarbi.
Savukārt lielākā Sanktpēterburgas sala, Vasilija sala, piedāvā dažādus dīvainus apskates objektus, ieskaitot pāris 15. gadsimta sfinksas no Ēģiptes un bioloģisko dīvainību muzeju (Kunstkammer, Universitetskaja Nab. 3), kur ieraudzīsiet Pētera Lielā milzīgā kalpa skeletu un sirdi. Uz salas atrodas arī 19. gadsimtā veidotas kolonnas - īpašos gadījumos tiek iedegtas tajās ievietotās lāpas. Jauka pastaigas vieta gar Ņevas upes krastiem.

Izcilas ir Pēterburgas ārpilsētas pilis. Piemēram, elegantos Pēterhofas dārzus, strūklakas un iespaidīgās vietas (32 kilometrus no Sanktpēterburgas) iedvesmoja Pētera Lielā brauciens uz Versaļu 1717. gadā.

Vairāk par Sanktpēterburgu lasiet šeit.