Patriotisks maršruts Valdemāram pa pēdām: latviešu jūrniecības šūpulis – Ainaži

"Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas maza pilsētiņa Ainaži – latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši šeit 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu – pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki. Ainažu jūrskolas muzejs ir piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem – latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem," teikts muzeja mājaslapā.

Valdemārs dzimis "Vecjunkuros" netālu no Talsiem, toreizējā Kurzemes guberņā. Talantīgais jaunietis devās mācīties uz Tērbatu (Tartu), lai iegūtu zināšanas, bet pēc studiju beigšanas sāka kalpot impērijas Finanšu ministrijā par ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta "St. Petersburgische Zeitung" līdzstrādnieks, un pēcāk kļuva par latviešu avīzes "Pēterburgas Avīzes" izdevēju un redaktoru. 1964. gada 23. novembrī viņš Ainažos nodibināja pirmo latviešu jūrskolu, aicinot "Brauciet, latvji, jūriņā!". Kopumā viņš dibinājis 11 jūrskolas.

Pašlaik Valdemāra dibinātajā skolā atrodas muzejs, kas izveidots jau padomju laikos. Tajā tiek ne tikai vākti un glabāti materiāli par Ainažu jūrskolu un kuģošanu, bet arī popularizēta latviešu jūrā braukšanas ideja.

Muzejā klases telpā pie tāfeles viesus vēlīgi sagaida pats senās jūrskolas priekšnieks, pēc tautības zviedrs, kapteinis Kristiāns Dāls. Šeit sapratīsiet, kā piekrastes zvejnieku ciemos būvēja un laida ūdenī senos buriniekus, un kā mūsu jūrnieki ar tiem devās tālajās pasaules jūrās un okeānos. Ainažu kartes, plāni, jūrskolnieku diplomi, mācību pieraksti, grāmatas, fotogrāfijas, navigācijas instrumenti, burukuģu būves rīki un jūrnieku sadzīves priekšmeti ļaus sajust kapteiņa garu sevī.

Muzeja pagalmā apskatāmi enkuri un bojas, bet restorāns darbojas ik dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas.

Tā īpašā sajūta, kas pārņem katru, kas atstāj šo mazo, viesmīlīgo muzeju, ir lepnums par latvju tautas slaveno jūrniecības pagātni un par tās stiprajiem un drosmīgajiem jūras braucējiem.

Vēl viens interesants objekts Ainažos ir Ugunsdzēsības muzejs. Tajā apskatāmi gan ugunsdzēsības un ugunsdzēsēju darba piederumi, kas laika gaitā krietni izmainījušies, gan mašīnas, kas tiek izmantotas ugunsnelaimju dzēšanā. Tā kā pilsētā jau deviņdesmit gadus rosīgi darbojas Brīvprātīgā Ugunsdzēsēju biedrība (BUB), kas dibināta pēc postoša ugunsgrēka dzirnavās 1925. gadā un kopš tā laika saglabājusi savas tradīcijas, muzejā iespējams uzzināt par ugunsdzēsēju darbu jau kopš Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem un iepazīt šo lustīgo brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Īpašs muzeja lepnums ir pilnībā restaurēts 1927. gada ugunsdzēsības pumpis.

Kad muzeji apskatīti, vērts aiziet arī līdz pašai jūrai. Ainažu Ziemeļu mols ir vieta, kur ļauties mūžīgajam dabas kino – saulrietam. Seansi katru vakaru un katrā gadalaikā. Ainažu mols ir 20. gadsimta sākuma Ainažu ostas darbības liecinieks, tas atrodas pie pašas Latvijas un Igaunijas robežas. Mola būves galvenais nolūks bijis ierīkot šaursliežu dzelzceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai ar kuģiem atvesto labumu izcelšanu krastā un tālāku pārvadāšanu padarītu ērtāku. Dambja būvi iesāka 1912. gadā, taču būvdarbus pārtrauca Pirmais pasaules karš, kura laikā Ainažu osta kā stratēģiski nozīmīgs objekts stipri cieta. Ainažu Ziemeļu mola garums ir visai iespaidīgs: krastā tas ir 361 metri un līcī – 482 metri.

Savukārt jūras krastā starp Ainažiem un Kuivižiem atrodas lielākās piejūras pļavas – Randu pļavas, kur ierīkota gleznaina dabas taka un skatu torņi. Šeit pastaigai jāieplāno vismaz stunda, lai jauki varētu izbaudīt dabas mieru un klusumu.

Par citiem apkārtnes objektiem lasiet šeit.