Eiropas neparastākie tilti, ko kaut reizi dzīvē vērts redzēt  (4)

Jau izsenis tiltus apvijusi leģendu un mītu aura. Ne velti ir ticējums, ka, šķērsojot kādu tiltu pirmo reizi, jāizsaka vēlēšanās – tad tā piepildīsies. Daudzi no Eiropas tiltiem atzīti par pasaules mēroga inženiertehniskiem brīnumiem un tos brauc skatīt no malu malām. Lūk, 14 tilti, ko noteikti vērts apskatīt.

25. aprīļa tilts (Ponte 25 de Abril) ir krāšņs ceļš, kas savieno Portugāles galvaspilsētu Lisabonu ar Almadas pašvaldību Težu upes kreisajā krastā. To atklāja 1966. gada 6. augustā.

Vizuālās līdzības un krāsu sakritības dēļ to bieži salīdzina ar slaveno Zelta vārtu tiltu Sanfrancisko, ASV. Jāsaka, ka tas nav tālu no patiesības, jo kompānija (American Bridge Company), kas tiltu būvējusi, tiešām cēlusi arī Oklendas līča tiltu Sanfrancisko, kas arī ir ļoti līdzīgs vanšu tilts, tomēr tam nav nekāda sakara ar Zelta vārtu tiltu.

21. aprīļa tilts ir 2277 metrus garš un atzīts par 23. garāko vanšu tiltu pasaulē. Līdz pat 1974. gadam to gan sauca par Salzara tiltu (Antoniu di Oliveira Salazars bija ekonomists un politiķis, kā arī faktiskais Portugāles diktators no 1932. līdz 1968. gadam), bet pēc tam tas pārdēvēts par godu Neļķu revolūcijai (Revolução dos Cravos). To 1974. gada 25. aprīlī īstenoja kreisi noskaņoti armijas ģenerāļi, kas gāza kopš 1933. gada pastāvējušo konservatīvo Estado Novo režīmu.

Storseisundetas (Storseisundet) tilts iesaukts par Dzērāju tiltu, kā arī par tiltu, kas ved uz nekurieni, taču patiesībā tas ved uz vienu no Norvēģijas skaistākajiem un tūristu iecienītākajiem ceļiem – Atlantijas okeāna ceļu.

Tiltam šī interesantā iesauka dota, jo tas izveidots ar asu līkumu un no noteikta leņķa vairāk izskatās kā tramplīns, nekā tilts, taču tā ir tikai optiska ilūzija. Tilta oriģinālais izskats joprojām ir noslēpums un tā arhitekts neatklāj, kāpēc tilts ir uzbūvēts tieši tāds, kāds tas ir.

Tas atrodas Norvēģijas rietumos un tika atvērts 1989. gada 7. jūlijā. Šis tilts ieguvis titulu "Norvēģijas gadsimta būve". Tas joprojām ir ļoti populārs un tūristu iecienīts objekts, ierindojoties otrajā vietā apmeklētāko neparasto ceļu vidū, nepārspējot vien kalnaino un līkumaino "Trollstigen" ceļu.

Ja izlemsiet šo brīnumu apskatīt savām acīm, jābūt ļoti uzmanīgiem un jābrauc prātīgi, jo tilts ir diezgan mānīgs, un jebkurā brīdī mašīna var tikt apšļākta ar ūdens šalti, kā to ļoti labi var redzēt zemāk ievietotajā video.

Lielbritānijas galvaspilsētas simbols un lepnums Tauera tilts būvēts no 1886. līdz 1894. gadam. Tas ir pamatīgs paceļams tilts, kas ved pāri Temzai. Tā nosaukums radies par godu Tauera cietumam, kas atrodas vienā tilta galā.

Tauera tilts nesen ieguvis jaunus vaibstus – tā augšā izbūvēti stikla gājēju ceļi, lai tūristiem un pašiem londoniešiem ļautu paraudzīties uz rosīgo pilsētu un Temzu no augšas. Gājēju ceļi atrodas abās tilta pusēs un ir 11 metrus gari, kā arī 1,8 metrus plati. Tie veidoti no caurspīdīgiem paneļiem, kas katrs sver 530 kilogramus, teikts Towerbridge.org.uk. Šīs bija pirmās izmaiņas jeb uzlabojumi slavenajam tiltam kopš 20. gadsimta 80. gadiem.

Jāpiebilst, ka šoziem ar skatu uz Tauera tiltu atklāts neparasts iglu restorāns pašā Temzas krastā. Vairāk lasiet šeit.

Akmens tilts pār Vltavas upi ideāli izceļ skatu uz Prāgas pili un jau kopš 1357. gada savieno vecpilsētu ar Malá Strana rajonu. Jāpiebilst, ka viens no Prāgas simboliem sākotnēji tika saukts vienkārši par Akmens tiltu vai Prāgas tiltu, bet pašreizējais nosaukums par godu valdniekam Kārlim Lielajam tiek lietots kopš 1870. gada.

Tilts ir 515 metru garš un 10 metrus plats, bet no vecpilsētas puses to ievada tornīši. Uz tā atrodas 30 dažādas statujas un skulptūras, piemēram, Svētās Luitgardes un Svētā Jana Nepomuka skulptūra.

Tilts un pati pilsēta ir vietas, kas Eiropā noteikti jāizbauda, īpaši naktī, ejot tam pāri un tālāk dodoties vai nu uz vecpilsētu vienā galā, vai pili un Bītlu sienu – otrā.

Vairāk par Prāgu lasiet šeit.

Vecais akmens tilts (Ponte Vecchio) pār Arno upi ir viena no atpazīstamākajām Itālijas mākslinieku pilsētas Florences ainavām jau gadsimtiem. Viduslaikos celtais akmens tilts ir vecākais ceļš pār Arno upi. Tas ir unikāls ar to, ka gar malām uzbūvēti nelieli veikaliņi. Ironiski, ka tajos sākotnēji bijušas miesnieku tirgotavas, bet šobrīd pārsvarā tur tirgo rotaslietas, mākslas darbus un suvenīrus. Tilts sastāv no trim arkām un būvēts jau 12. gadsimtā, bet plūdu dēļ vairākkārt pārbūvēts.

Mūsdienās gan tiltu pārņēmuši kājāmgājēji, bet vislabākais skats uz to paveras no krastiem vai citiem Arno upi šķērsojošajiem tiltiem – Svētās Trīsvienības tilta vai Pateicības tilta.

Vairāk par Toskānu un tās pērli Florenci, lasiet šeit.

Saksijā atrodas Bastiona (Bastei) tilts, kas ir uzcelts starp klintīm. Tas ir ļoti iecienīts apskates objekts tūristiem. Bastiona klintis atrodas netālu no Drēzdenes, un nokļūt līdz tām var diezgan viegli. Šī ir viena no ainaviskākajām Vācijas vietām.

Bastions ir slavens klinšu veidojums 194 metrus virs Elbas upes Elbas smilšakmens kalnos jeb Saksijas Šveicē. Klintis sasniedz pat 305 metru augstumu virs jūras līmeņa. Tās veidojušās ūdens radītas erozijas rezultātā miljoniem gadu ilgā laikā.

Basteja jeb Bastiona tilts ir arī Saksijas Šveices atpazīstamākais objekts jau gandrīz 200 gadus – praktiski visu laiku, kopš Eiropā uzplaucis tūrisms. Pirmo reizi šajā vietā koka tilts izbūvēts jau 1824. gadā, lai apmeklētājiem būtu ērtāk pārvietoties pa skaistajām klintīm. Pašlaik redzamais akmens tilts izbūvēts 1852. gadā, teikts portālā "Europeanbestdestinations".

Šis unikālais tilts Nīderlandē radīts, lai izraisītu asociācijas ar Bībeles tēlu Mozu, kas pašķīra ūdeni, lai savai tautai palīdzētu šķērsot Sarkano jūru, un jau kļuvis par vienu no Holandes simboliem, kā arī saņēmis neskaitāmas arhitektūras balvas.

Šis ir gājēju tilts, kas tā šķērsotājiem gluži kā ar pravieša palīdzību ļauj nokļūt skaistajā 17. gadsimta holandiešu Derūvera fortā (Fort de Roovere), netālu no Halsterenas. To radījis arhitektu birojs "RO&AD architecten" no atjaunojamiem materiāliem, bet koks apstrādāts ar īpašiem, dabai draudzīgiem aizsarglīdzekļiem. Tādējādi šis inženiertehniskais brīnums tapis pilnīgā saskaņā ar dabu un nerada kaitējumu videi. No attāluma tas praktiski nav redzams, tādēļ neizjauc arī vēsturisko ainavu.

Vietējie iedzīvotāji un tūristi iecienījuši tiltu gan sportiskām aktivitātēm, jo, lai uz tā nokļūtu, jānokāpj pa stāvām kāpnēm, gan interesantu fotogrāfiju uzņemšanai.

Porto celta kalnainā apvidū, ko uz pusēm sadala Douro upe. Upei pāri ved daudzi tilti, taču ievērojamākais ir karaļa Luija I vārdā nosauktais tilts, ko projektējis slavenā Gustava Eifeļa māceklis Teofils Seirigs (Teófilo Seyrig). Tilts celts 1886. gadā un tas ir 395 metrus garš, vairākos stāvos.

Interesanti, ka tilta metāla arka joprojām tiek uzskatīta par vienu no iespaidīgākajām pasaulē.
Tilts sākas tieši no centra, un pa tā augšējiem metāla arku laidumiem kursē tikai vilcieni. Gājējiem no vairāku desmitu metru augstuma paveras brīnišķīga pilsētas panorāma, bet autobraucējiem jāsamierinās ar ne tik iespaidīgu skatu, šķērsojot upi pa leju, taču tā var labāk apskatīt senās koka laivas, kas kādreiz pārvadāja vīna mucas, bet nu noenkurotas upē.

Tāpat vērts izbaudīt braucienu ar laivu, braucot pa upi un apskatot tiltu no lejas.

Šis iespaidīgais tilts atrodams Francijas dienvidos, pie Mijo pilsētas, un ieguvis pasaules augstākā tilta titulu. Mijo viadukta (Millau Viaduct) kopējais redzamās konstrukcijas augstums ir 343 metri – tātad, tas ir augstāks pat par Francijas slaveno Eifeļa torni, bet tā balsti caurdur mākoņus, kas kalnu ielejā nereti "ieķeras".

Šis tilts šķērso Tarnas upes ieleju, un tā celtniecības izmaksas bija aptuveni 400 miljoni eiro, kas ir gandrīz divas reizes lētāk nekā Dienvidu tilts Rīgā. Tilts tika atklāts 2004. gadā, un to mēdz dēvēt par vienu no iespaidīgākajām inženiertehniskajām būvēm pasaulē.

Lai saprastu, cik tas ir iespaidīgs, vērts iedziļināties dažos skaitļos – tilts ir gandrīz 2,5 kilometrus garš (2460 metri), un brauktuves augstums ir 270 metri virs zemes. Tas balstās uz septiņiem masīviem betona stabiem, un ceļa seguma konstrukciju notur 154 tērauda tauvas.
Šī tilta izmantošana gan ir par maksu.

Vairāk informācijas viadukta mājaslapā: www.leviaducdemillau.com.

Šis tilts nav tik liels vai iespaidīgs, kā iepriekš uzskaitītie, tomēr tas pārsteidz ar savu gleznaino mieru. Velna tilts (Die Rakotzbrücke ) atrodas Vācijā, Kromlauera (Kromlauer) parkā, zaļu lapotņu ieskauts. Tas celts 1860. gadā, ar unikālu precizitāti, lai tilts un tā atspulgs ūdenī veidotu apli, neatkarīgi no skatīšanās vietas.

Cilvēki šo tiltu dēvē par Velna tiltu, jo uzskata, ka to būvējis sātans – tilts ir brīnumaini skaists, taču bīstams un nedrošs. Velna tilta arka un tā malas, kas veidotas no akmeņiem, bet kopā ar atspulgu, ūdenī rada optisku ilūziju, it kā šajā gleznainajā vietā atrastos pilns akmens aplis.

Tiltam gan nav praktiska izmantojuma, jo to šķērsot ir aizliegts, lai saglabātu šo brīnumaino arhitektūras objektu un lai neapdraudētu cilvēku drošību. Taču tas neattur daudzus tūristus un, it īpaši fotogrāfus, doties uz šo pasakaino vietu un ar acīm baudīt tilta skaistumu.
Vairāk par tiltu lasiet.

Ik dienu tūristu pūļi traucas pāri Ķēžu tiltam no Peštas, lai dotos uz Budu. Šis Ungārijas galvaspilsētas ceļš pāri Donavai ir viens no Budapeštas simboliem. Ķēžu tiltu sargā granīta lauvu skulptūras, kuras veidojis Jānošs Marščalko.

Tilta autors ir angļu inženieris Viljams Tirnejs Klarks. Interesanti, ka tas bijis pirmais pastāvīgais tilts pāri Donavai Ungārijā. Masīvais Ķēžu tilts atklāts 1849. gadā.

No tā paveras lielisks skats uz Ungārijas Parlamenta graciozo ēku un pašu pilsētu. Vairāk par Budapeštas apskates vietām lasiet šeit.

Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts ir neatdalāms vecpilsētas elements, garākais šāda veida tilts ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Uz Latvijas 90 gadu jubileju tas atjaunots. Tilts ir ne tikai viens no Kuldīgas simboliem, bet arī atpazīstamības zīme visas Latvijas mērogā.

Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts ir celts no 1873. līdz 1874. gadam. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā krievu armija, atkāpjoties no Kuldīgas, divus tilta laidumus uzspridzināja. Tos atjaunoja 1926. gadā ne vairs no ķieģeļiem, bet no betona. 1958. gadā tilta akmens bruģis pārklāts ar asfaltu, bet senatnīgais lukturu apgaismojums 1972. un 2005. gadā atjaunots.

Būvēts pēc cara laika ceļa kustības standartiem, tas ir, 500 pēdu garš, 26 pēdu plats, lai varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes.

Tilts bieži izmantots kinofilmu uzņemšanai, piemēram, "Emīla nedarbi".

Vairāk par Kuldīgu un tās apskates objektiem lasiet šeit.

Gāras tilts jeb "Pont du Gard" ir tipisks romiešu laika tilts, kas vienlaikus bijis arī akvedukts un gādājis ūdeni romiešu kolonijai Nīmas pilsētai no avota pie Uzes. Tas sastāv no trim stāviem jeb arku rindām, kas izliekušās pāri Gāras upei Dienvidfrancijā.

Lai arī lielākā daļa ūdensvada pa kalnaino apvidu bijusi izbūvēta pazemē, šajā vietā bijis nepieciešams šķērsot Gāras ieleju un tādēļ uzcelts akvedukta tilts. Tas celts 1. gadsimtā un ir augstākais romiešu celtais tilts. Tas jau 1985. gadā iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Mūsdienās tā lielākā vērtība ir brīnišķīgā, mežģīnēm līdzīgā forma, kas īpaši gleznaini izskatās saulrietā.

Venēcija – tiltu un kanālu pilsēta, kas apjūsmota jau kopš tās pirmsākumiem. Rialto tilts pāri Lielajam kanālam noteikti ir slavenākais no visiem, un to apdziedājis jau Šekspīrs.
Tiltu būvējis arhitekts ar zīmīgu uzvārdu – Antonio de Ponte ("ponte" itāliski nozīmē tilts). Rialto arkas garums ir 28 metri, un tā būvēta uz 12 tūkstošiem pāļu.

Tilts atdala Svētā Marka rajonu un Sanpolo rajonu Venēcijā. Uz tā atrodas suvenīru veikaliņi, bet tieši blakus ir arī slavenais Venēcijas Zivju un augļu tirgus.

Vairāk par Venēcijas apskates objektiem lasiet šeit.

Tomēr tik nozīmīgu objektu tika nolemts atjaunots, un kopš 2004. gada 23. jūlija tilts atkal slejas Mostarā. Jāpiebilst, ka tas ir viens no valsts atpazīstamākajiem apskates objektiem, turklāt uzskatāms par izcilu islāma arhitektūras paraugu Balkānos. Tā autors ir Mimars Hajrudins, teikts "Europeanbestdestinations".

Interesanti, ka 2013. gadā 20. gadadienu kopš tilta sagraušanas Bosnijā un Hercogovinā atzīmēja ar lēkšanas sacensībām no 24 metrus augstās būves, vēsta raidsabiedrība "Euronews". Lūk, neliels ieskats šajā pasākumā.

Vairāk par Balkānu dārgumiem, ko apskatīt, ceļojot pa šo Eiropas daļu, lasiet šeit.