Kad šķiet, ka nu vairs ar neko jaunu sabiedrību nevar pārsteigt, tā klajā nāk kāds stāsts, kas pierāda pretējo. To noteikti var teikt par kvinojas audzētājiem, kas mazajā zemītē atraduši pavisam brīvu nišu lauksaimniecībā, arī stāsts par ķiploku audzētājiem atklāj interesantus faktus, kas izskaidro to, kāpēc pie mums ir tik maz šo sīvo ķiploku audzētāju. Taču netrūkst arī pārbaudītu vērtību atzinēji, piemēram, zemeņu vai tomātu audzētāju.
Un kurš gan ir teicis, ka Latvijā nav piemēroti apstākļi vīnogu audzēšanai? Stāsts par ''Abavas vīna'' ceļu iedvesmojis ne vienu vien izmēģināt pašiem dārzā izaudzēt kādu stādiņu ar saldajām ogām. Arī dažādu ziedu audzēšana latviešiem ir lielā cieņā, un to var novērtēt, iepazīstoties ar kādu foto ieskatu, ciemojoties pie selekcionāriem, piemēram, Laimoņa Zaķa, kurš aizraujas ar īrisu aprūpēšanu, bet ne mazāk iedvesmojošu stāstu ir par lielām stādaudzētavām. Pavisam drīz veikalu plauktos jau redzēsim puansetijas no Jēkabpils audzētavas, savukārt vasaras sezonā visai pieprasīta tūristu vieta ir lavandu lauki Vidzemes pusē, kur par spīti mainīgajiem laikapastākļiem, izdodas atrādīt Vidusjūras cienīgās, violetās smalko ziedu kupenas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
