Liepājas muzejā apskatāms 19. gadsimta pilsētas koka ūdensvada posms

Tas papildinot Liepājas muzeja 19. gadsimta ekspozīciju, un svinīgi to paredzēts apskatei atklāt 25. novembrī pulksten 16.

Koka ūdensvada posms atradās divu līdz trīs metru dziļumā gar Brīvības ielas dienvidaustrumu pusi, un cauruļvads taisnā leņķī pagriezās uz rūpnīcas bijušo cehu pusi.

Tā kā cauruļvada posms traucēja jauno komunikāciju izbūvi, to izcēla virspusē. Koka konstrukcijas iekšējais diametrs ir 10 centimetri, tas darināts no priedes, ārējās sienas ir pabiezas, jo bija jāiztur liels spiediens. Izcelto koka cauruļvadu SIA "Komunālā pārvalde", kas veica darbu būvuzraudzību, muzejam piedāvāja saglabāt kā pilsētas saimniecības vēstures liecību. Daļu no tā tagad ir iespēju apskatīt Liepājas muzejā.

Pēc Liepājas muzeja pasūtījuma LU Latvijas Vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorijā veikta ekspertīze, kas apstiprina, ka ūdensvada fragments datējams ar laika posmu no 1872. līdz 1882. gadam. Tika saņemts apstiprinājums, ka ūdensvada cauruļvads izgatavots no priedes koka.

Ņemot vērā to, ka vairāk nekā simts gadus vecais ūdensvada koka cauruļvada posms ir izcelts no zemes, pirms eksponēšanas muzejā tam veikta koka posma un metāla savienojuma nostiprināšana un restaurācija. Pretējā gadījumā krasa klimata maiņas rezultātā tas varēja neatgriezeniski aiziet bojā.

Liepājas 19. gadsimta koka ūdensvada fragments saistāms ar nozīmīgu posmu Liepājas vēsturē. Tieši 19. gadsimta gaitā Liepāja no maznozīmīgas provinces pilsētiņas kļūst par industriāli attīstītu centru ar starptautiskas nozīmes pilsētas vaibstiem.

Šajā laikā Liepājā notika būtiskas novitātes – 1823. gadā D.F. Zagers nodibināja pirmo tipogrāfiju Liepājā, 1825. gadā pilsētā nodibināta krājkase, kas bija pirmā šāda veida kredītiestāde Krievijas impērijā.

Nozīmīga bija Liepājas – Romnu dzelzceļa līnijas izbūve, kuru uzsāka 1869. gadā, bet pilnībā pabeidza 1876. gadā, savienojot Liepāju ar Romniem Poltavas guberņā. Kopā ar atzarojumiem tās garums ir 1381 kilometrs.

Reāli funkcionējošie dzelzceļa sakari ar Iekškrievijas tirgu un Liepājas ostas uzlabošana un paplašināšana 1870. – 1880. gados sekmēja arī rūpniecības izaugsmi pilsētā, kur attīstījās metālapstrāde ar trīs lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem Kurzemē – "Bekers un Ko", "Vezuvs" un "Folga". 1899. gadā Liepāja pirmā no Baltijas pilsētām ieguva elektrisko tramvaju.