2015. gada 23. aprīlī tika atklāta jaunā oranžērija jeb "ex-situ centrs, kur viesojās arī ''Tavs Dārzs''. Šeit katru dienu vidēji zied 300 augu dažādības, baseinos peld zivis, bet centrālajā zālē apmeklētājus pagodina arī bruņurupuču saime. Vasarīga oāze pat gada aukstajos mēnešos, un tieši tas vilina apmeklētājus jebkurā gadalaikā doties uz botānisko dārzu.
Turpat netālu no iespaidīgās būves atrodas nu jau tā dēvētā vecā oranžērija, kas apmeklētājus viesmīlīgi uzņēma vairāk kā 25 gadus. Vecās oranžērijas kopējā platība ir vidēji 300 kvadrātmetri, savukārt jaunās – 3200 kvadrātmetri, kas ir vidēji 10 reizes lielāka par iepriekšējo, atklāj Nacionālā botāniskā dārza Informācijas un izglītības nodaļas vadītāja Lāsma Semerova.
Ja agrāk oranžērija spēja uzņemt tikai vienu lielu ekskursantu grupu, tad jaunajā oranžērijā vienlaikus var atrasties vairāk par 150 apmeklētājiem.
Kardināli atšķirīga ir arī oranžērijas darbinieku ikdiena. Ne velti oranžēriju citkārt dēvējam par "viedoranžēriju". Klimata kontroles sensori, meteostacija, automātiskā vēdināšana un pat īsziņas telefonā ir tikai daļa no jaunās ikdienas, bet iepriekšējā realitāte šķiet jau tāla pagātne.
Piemēram, lai atvērtu lūkas pareizajā pozīcijā, vēja virzienu noteica pēc sajūtām, taču tagad šo funkciju lieliski veic meteostacija, kas ne tikai ziņo par vēja virzienu, bet arī sniedz informāciju par temperatūru un citām izmaiņām. Lai uzturētu silto zemju augus un nodrošinātu tiem piemērotus apstākļus, vecajā oranžērijā ziemā strādāja četru darbinieku komanda, kas apsildes krāsni kurināja visu diennakti.
Salīdzinot abu oranžēriju apjomus, rodas neizbēgams jautājums – kā visi augi, kas tagad izvietoti daudz lielākā teritorijā, kādreiz ietilpa vecajā oranžērijā? Agrāk augus stādīja podos un izvietoja vairākos līmeņos, savukārt jaunajā oranžērijā tie izstādīti brīvā augsnē un par dzīvi podos vairs neko neatceras. Tas arī ir iemesls, kādēļ daudzi no augiem strauji izauguši, daži pat pirmo reizi uzziedējuši un tagad aizņem daudz vairāk vietas.
Oranžērijas pārzine Zane Purne sarunā atklāja, ka vecajā oranžērijā augi audzēti podiņos un jau tolaik bijis sapnis, ka jaunajā mājvietā tie varētu augt augsnē, un nu tas ir piepildījies, tāpēc arī augi ar lielāko prieku sevi atrāda krietni krāšņāk un vērienīgāk. Oranžērijas kolekcijā ir 115 dzimtas, 412 ģintis, un tas viss kopā veido 2100 dažādības jeb taksonus.
Modernās tehnoloģijas šeit lieliski sadzīvo ar dabas pasauli, ir ievāktas pat pirmās papaijas, citronu un banānu ražas, savukārt vecā oranžērija tagad no publiskās uzmanības atpūšas un kalpo kā darba telpas.
Foto no oranžērijas kādreiz un tagad:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
