Paradīzes patiesā cena. Polinēziešu ikdiena ārpus tūristu vietām  (4)

Alternatīvu skatu uz šo šķietamo idilli piedāvā ceļojumu fotogrāfs, dokumentālists Valerio Berdini, kurš nesen plašākam vērtējumam nodevis savu jaunāko veikumu – fotogrāfiju sēriju, kurā ataino nebūt ne rožaino un idillisko vietējo ikdienu.

"118 salu arhipelāgs sedz teju Rietumeiropas izmēra teritoriju, kamēr kopējā sauszeme ir mazāka par Korsiku," aģentūrai "Vida Press" stāsta fotogrāfs.

"Nav brīnums, ka šī ir viena no pēdējām vietām pasaulē, kuru apguvuši cilvēki. Mūsdienās te ir 300 tūkstoši iedzīvotāju un vairāk nekā trešdaļa mitinās galvaspilsētā Papeetē un tās apkaimē uz Taiti salas," skaidro Berdini.

Blandoties pa Franču Polinēzijas saliņām ar kameru rokās, Berdini izdevies noķert dažādus momentuzņēmumus, kurus pasaule nav redzējusi.

"Mazās pilsētiņas un ciemi nav tik skaisti un romantiski, kā luksusa kūrorti. Klīstot pa ieliņām, nepamet nepabeigtības, atpalicības un lauku sajūta, attīstības trūkums ir acīmredzams. Jā, iekšzemes kopprodukta rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir augsts, tomēr šejienes ekonomika ir ļoti atkarīga no Francijas atbalsta," spriež fotogrāfs.

Polinēzieši lielākoties strādā tūrisma nozarē vai valsts iestādēs. "Ārpus darba laika viņi klaiņo. Viņu garlaikotība ielās ir sajūtama gandrīz vai fiziski. Bērni rotaļājas ceļa putekļos vai ne pārāk tīrajos ostu ūdeņos, pusaudži uzdzīvo piknikos ar alkoholu, bet pieaugušie laiku pavada, ķerot zivis," par ceļojumā novēroto stāsta Berdini.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados arhipelāgā strauji uzplauka melno pērļu audzēšanas bums, kas joprojām ir būtiska ekonomikas daļa. Tiesa, pārprodukcija krietni samazinājusi šo pērļu vērtību.

"Vietējā lauksaimniecība nespēj apmierināt vietējo vajadzības. Runa nav par kokosriekstiem, kuri te aug vairumā. Aramzemes trūkums neļauj masveidā audzēt dārzeņus un augļus. Vietējo uztura pamatā ir importēti apstrādātie produkti, cukuroti dzērieni un ātrās uzkodas," aģentūrai "Vida Press" stāsta fotogrāfs.

Ņemot vērā vietējo ēšanas un izklaides paradumus, nav brīnums, ka iedzīvotājiem ir nopietnas problēmas ar lieko svaru. Vairāk nekā 80 procenti polinēziešu cieš no aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī diabēta, speciālisti šo tendenci pielīdzina epidēmijai.

Berdini fotogrāfiju sērijā parādās arī baznīcas, ko ieskauj gleznaini kalni un zaļi koki. "Reliģija un ticība te darbojas kā pretsāpju līdzeklis," filozofē fotogrāfs. "Salās valda kristietība. Svētdienu dievkalpojumi ir centrālais notikums, uz kuru pulcējas mazās draudzes, ikdienā izkliedētas pa visām saliņām. Svētdienas ir svarīgākās dienas, kad saposties, satikties, rīkot dažādus pasākumus un banketus. Šo ticību uz Polinēziju atveda franču misionāri, pamatiedzīvotāju paražas aizstājot ar kristīgo morāli."

Franču Polinēzija ir Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu. Aizņem vairākas salu grupas Klusajā okeānā: Biedrības salas, Tuamotu salas, Marķīza salas, Tubuai salas, kā arī vairākas nelielas salu grupas un atsevišķas salas un atolus. Valsts galvaspilsēta Papeete atrodas uz lielākās no salām Taiti.

Vairāk par šīm un citām Klusā okeāna salām un cilvēkiem tur lasiet šeit.