Eglītes jautājumi: pirkt vai cirst mežā, kā atšķirt vietējo?

Stādaudzētava savā pamatražošanā līdztekus tūju, lapu krūmu, ziemciešu un graudzāļu un ūdensaugu audzēšanai specializējusies tieši uz Ziemassvētku egļu audzēšanu, ko Blīdenē audzē kā lauksaimniecības kultūru aramzemē. Tās tiek lolotas kā jebkurš cits kultūraugs – rušinātas, ravētas, miglotas, mēslotas un pļautas. Tās ir būtiskākās atšķirības starp mežā augušām un audzētām eglēm – jau no bērnības tām katru gadu veidots vainags. Pēc četriem pieciem gadiem tiek atlasīti labākie no stādiem un podoti, dažkārt arī zāģēti, stāsta pats saimnieks Rinalds. Viņš arī bilst, ka zāģējamās egles apzināti tiek audzētas lielākas.

Kopumā Blīdenes stādaudzētavā egļu stādījumi aizņem deviņus hektārus, no tiem vienā hektārā audzē podošanai paredzētās egles. Tās tiek stādītas speciāli izdzītās vagās, kur iebērts neitralizēts kūdras substrāts, ar augu attālumiem – 50 cm. Podiņu egles stāda intensīvāk un skaistākās tiek ņemtas ārā – parasti ātrākais ceturtajā gadā, atļaujot pārējām augt. Stādīšana notiek trīs reizes lēnāk, ja salīdzinām to ar meža stādīšanu. Tomēr šīs te divas lāpstas kūdras substrāta ap sakni nodrošina, ka egles sakņu kamols būs maksimāli kompakts un pie rakšanas ārā tas nenobirs. Sakņu čemurs tad ir daudz stingrāks un iepodojot paliek tikpat kompakts. Tā ir arī drošība pircējam, uzsver stādaudzētavas pārzinis.

Egļu audzētājs stāsta, ka egļu modes topa augšgalā ir sudrabegles, baltegles, Serbijas egles. Tās pārdošanā ir dārgākas un glaunākas. "Šos jaunstādus nereti vedam no Vācijas un Polijas, bet, ja kas parādās, tad arī no VAS Latvijas valsts meži (LVM). Jāatzīst, ka Latvijā jaunstādi ir trūkums – lielas izvēles šajā segmentā nav, ja ko atrodam – tad par augstām cenām. Taču parastās meža egles jaunstādus gan ņemam no LVM. Puse no podošanai paredzētajām ir sudrabegles, pārējās – dažādu sugu baltegles, ko audzē arī kā dekoratīvos stādus, kā arī Serbijas egles un parastā egle, ko liekam podos un formēta izskatās ļoti labi," skaidro Rullis.

Rinalds mudina pircēju būt vērīgu – pirmā pazīme, kas jāņem vērā: podam jābūt proporcionālam egles augumam. Ja tas būs pārāk mazs, tad gandrīz noteikti var apgalvot, ka egle ir ievesta. Tam ir jāseko līdzi, jo, ja egle ir augstāka par metru, tad tai ir jābūt vismaz 20-25 litru lielam podam. Tāpat, ja egles ir perfekti vienādas, līdz pēdējai skujai izcilas – visdrīzāk tās būs atvestās.

"Varu gandrīz droši apgalvot, ka 80% no podu eglēm ir vietējās, zāģētajām šis procents noteikti ir mazāks. Kāpēc? Jo izaudzēt egli vajadzīgi daudzi gadi, tas ir liels darbs vairāku gadu garumā," savu viedokli pamato audzētājs.

Rinalds atzīst, ka pēdējo gadu laikā cenas par Ziemassvētku eglēm nav mainījušās, tās šobrīd maksā tikpat, cik kādreiz latos. Labu, skaistu eglīti podiņā, četrus piecus gadus jaunu var nopirkt, sākot no trīs, četriem eiro. Lielākas augumā un atkarībā no šķirnes maksās 20-30 eiro. Viss atkarīgs no vēlmēm un vajadzībām, kā arī rocības, katrs sev var atrast vajadzīgo skaistuli. Zāģēto egļu cenas ir sākot no 2-3 eiro.

Ieteikums – ja vēlies Ziemassvētku egli stādīt dārzā, egle ir regulāri jālaista, jārasina skujas, lai tā neiekalstu.