Ceļojums laikā: Reiz viena no greznākajām Jelgavas ēkām – atdzimusī 'Villa Medem'

Grāfs fon Mēdems, saukts arī par Žanno Mēdemu, bija ievērojams un ļoti interesants kungs. Viņš bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas imperatora Pāvila I galmā. Mēdems un viņa ģimene bija izglītoti un labi ieredzēti augstmaņi. Piemēram, Žanno Mēdema vecākā māsa Elizabete Šarlote Konstance kļuva par slavenu rakstnieci, bet māsa Anna Šarlote Doroteja apprecējās ar pēdējo Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu. Ar brāli gan abām nav bijušas visai ciešas attiecības. "No Elīzas rakstu krājuma "Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas" var noprast, ka abas dižciltīgās māsas vairījušās no tuvām attiecībām ar brāli Žanno viņa augstprātības un uzskatu dēļ. Jelgavā viņas mēdza uzturēties tēva namā, kas bijis ap to vietu, kur tagad ir LLU Tehniskās fakultātes ēka," 2010. gadā rakstīja "Zemgales Ziņas".

Žanno dzimis 1763. gada 13. augustā Mežotnes muižā ietekmīgā muižnieka Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa otrās sievas Luīzes Šarlotes fon Manteifeles-Cēges ģimenē kā viņa piektais bērns. Tēvs Johanu iekārtoja Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā svītā, kam sekoja dienests gvardes korpusā. Pēc karaļa nāves 1786. gadā izdarīgais Mēdems uzdienējās par viņa dēla karaļa Frīdriha Vilhelma II flīģeladjutantu.

Pēc sava patrona nāves viņš pārgāja imperatora Pāvila I dienestā, bija viņa flīģeladjutants, īstenais kambarkungs Pēterburgā un pat pārstāvis tālajā Vašingtonā, ASV. Izceļojies un redzējis pasauli, Žanno atgriezās Zemgalē un pievērsās lauksaimniecībai, kļūdams par vairāku muižu īpašnieku. Savu vērienu Mēdems, protams, nebija zaudējis, un viņa nami pulcēja daudz ievērojamu un interesantu ļaužu. Viņam tika uzcelta gan Elejas muižas kungu māja, gan, kā jau minēts,1818. gadā arī Jelgavas rezidence "Villa Medem", bet pēc dažiem gadiem viņa vajadzībām pārbūvēta Durbes muižas kungu māja un Blīdenes pils.

Šoreiz gan vairāk par Jelgavas villu. Tā bija smalka celtne ar kolonnām, greznām zālēm un atpūtas telpām. Žanno fon Mēdems, būvējot jauno villu Mītavas nomalē, lūdzis arī izveidot tur "Turku istabu", kas tolaik bijusi modē. Tās sienas apgleznojis slavenais gleznotājs un arhitekts Kārlis Frīdrihs Šinkels.

Pie villas Žanno lika izveidot parku, kas bijis pieejams arī parastai publikai. Tas ātri vien kļuva par iecienītu vietu pilsētnieku pastaigām. Ar laiku tur izveidots arī neliels restorāns, stāsta "Villa Medem" izpilddirektore Sintija Gribule.

Ļoti drīz "Villa Medem" parks kļuva par vienu no pilsētnieku sabiedriskās dzīves centriem. 1881. gadā villu un parku iegādājās Latviešu biedrība un aktivitātes tur tikai uzplauka.

Siltos vasaras vakaros tur norisinājušās viesības un izklaides – stāsta, ka tur bijis ļoti skaisti un romantiski, jo celiņus izgaismoja pamīšus izliktas lampas ar krāsainām gaismām, bet pusnaktī visi pulcējušies, lai vērotu uguņošanu. Savukārt 1836. gadā parka varējuši vērot gaisa balonu lidojumus. Tolaik avīzes rakstīja: "Grāfa Mēdema villas parks pēdējā laikā daudziem mītavniekiem (jelgavniekiem) ir iemīļota pastaigu un izklaižu vieta. Tas, kas rīdziniekiem Vērmanes parks, tas "Villa Medem" mums!" Līdz pat Pirmajam pasaules karam šī bijusi īsta svētku un rietumnieciska vēriena vieta.

19. gadsimta beigās villā plosījās ugunsnelaime, kurā cieta mūzikas paviljons, bet viss tika atjaunots. 1908. gadā villu nopirka rūpnieks Hoffs, kam piederēja "Jelgavas linu manufaktūra".

Interesanti, ka arī Pirmajā pasaules karā vācu karavīri, ieņemot Mītavu, ar cieņu attiekušies pret "Villu Medem", to nenopostot, jo Mēdemu pēcteči bijuši labās attiecībās ar bermontiešiem. "Diemžēl, kāds no Žanno pēctečiem esot bijis draugos ar bermontiešu sabiedrotajiem, un ļāvis šai ēkā ierīkot ko līdzīgu štābam, tāpēc "Villa Medem" bija pēdējā vieta Jelgavā, kur sakāva bermontiešus, un tai līdzās esošo Lilienfelda ielu pirmās brīvvalsts laikā nosauca par Uzvaras ielu, bet agrāko dārzu – par Uzvaras parku," teikts "Zemgales Ziņu" aprakstā par villu.

Tolaik presē arvien biežāk rakstīts par "Villa Medem" vēsturi un tās īpašniekiem – vāciešiem. Kā arī rakstīja, ka "Villa Medem" kļuvusi par Mītavas visbiežāk lietoto motīvu pastkartītēm, stāsta Gribule. Neatkarīgās Latvijas laikā, vasarā villas parkā svinēti Jāņi un ziemā vizinājušies no slidkalniņiem. Laikā, kad "Villa Medem" pārgāja Latviešu biedrības īpašumā, tur notikuši koncerti un teatrāli uzvedumi. 1928. gadā parkā sarīkoja pirmos Zemgales Dziesmu svētkus, kur piedalījās 40 kori.

1930. gadā villas dārzs tika pārdēvēts par Vienotības parku.

Otrā pasaules kara laikā "Villa Medem" līdz ar visu Jelgavu ļoti cieta ugunsgrēkā, taču sienas un portiks saglabājās. 1946. gadā tika lemts par ēkas atjaunošanu. Jelgavai tas bija neparasts solis, jo liela daļa arhitektūras šedevru, kas kara laikā bija stipri bojāti vai izdeguši, tika vienkārši nojaukti. Villu atgrieza savā sākotnējā izskatā un formā, nojaucot vēlākajos gados veiktos pagarinājumus. Ēka tika arī nedaudz mainīta, noņemot, piemēram, Mēdemu dzimtas ģerboni, jo nevarēja jau pieļaut kapitālistu un muižnieku popularizēšanu.

Tomēr "Villa Medem" turpināja savu dzīvi. Par vecajiem, labajiem laikiem gan laiku pa laikam darbiniekiem atgādinājuši mājas spoki un stāsti, kas vēl joprojām dzīvoja pilsētas folklorā. Padomju laikā villā atradās Linu kombināta klubs. Līdz pat 80. gadu beigām tur notika sarīkojumi, koncerti un dejas. Villā notikušos pasākumus grāmatā "Jelgava 94" aprakstījis arī rakstnieks Jānis Joņevs, atceroties, ka tur notikuši smagās mūzikas koncerti.

Parkam gan veicās mazāk, un padomju laikos tas lēnām tika iznīcināts, līdz no tā krāšņuma nekas nepalika pāri. Mūsdienās Uzvaras parks gan atkal savests kārtībā un pieder pilsētai, taču tas ir aizmirsts un vientuļš, gaidot savu atdzimšanu kopā ar "Villu Medem", saka Gribule.
20. gadsimta 90. gados "Villa Medem" nonāca privātās rokās. Tur atvērts gan naktsklubs ar kārdinošu nosaukumu "Pie Medema", kas bija neveiksmīgs, gan ēka piederējusi organizācijai "Jaunā Paaudze". 2002. gadā to iegādājās SIA "Baks", bet krīzes laikā arī šī firma bankrotēja un villa, kas bijusi visai bēdīgā stāvoklī, nonākusi zem izsoles āmura. Sākotnēji villa izlikta pārdošanā par vairāk nekā 350 tūkstošiem eiro, bet spriežot pēc publiski pieejamām ziņām, 2014. gada augustā "Villa Medem" pārdošanā tika piedāvāta par nepilniem 70000 eiro.

Viss notiek cikliski, un šobrīd ēkas īpašnieks ir vācu uzņēmējs, kam Vācijā piederot Valdhauzenas pils uz ūdens. Mēdemu dzimtas bijušo īpašumu viņš atradis internetā, un ēka uzreiz esot iepatikusies, turklāt viņš meklējis, kur ieguldīt naudu. Oficiāli ēku tagad apsaimnieko SIA "Leopolds", kas tika izveidota, lai pārstāvētu vācu investora intereses Latvijā.

Villa tagad jau krietni atjaunota un pieejama dažādiem pasākumiem, tā tiek piedāvāta arī kā filmēšanas vieta. Kā teikts villas mājaslapā, 50 procenti no "Villas Medem" īzīrēšanas naudas tiek ziedoti "Villa Medem bērnu fondam".

Tiekot pētīta arī villas vēsture, un Gribule aicina, ja kādam ģimenes albumā saglabājušās senas fotogrāfijas no villas, sazināties ar viņu, lai ēkas arhīvs būtu pilnīgāks.

Vairāk informācijas šeit un mājaslapā www.villamedem.lv.