Braucot pa zemes ceļu cauri apdzīvotām vietām Lauvas un Pāle, nokļūsiet uz vecā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma, gar kura malām aug stalti, balti bērzi gluži kā no Viļa Plūdoņa dzejoļa. Vecais bānītis pa šaurām sliedītēm te kādreiz braucis no Smiltenes uz Valmieru un līdz Ainažiem taisni cauri purviem. Tagad sliedes jau sen aizvāktas, bet uzbērums veido šauru, augstu un taisnu ceļu.
Pabraucot kādus trīs kilometrus, labajā pusē ieraudzīsiet informācijas stendu, kur aprakstītas purva bagātības un tas, kāpēc šie biotopi ir tik vērtīgi.
Turpat tad arī jāatstāj mašīna un tālāk jādodas kājām. Atcerieties – purvā drīkst staigāt tikai pa Latvijas valsts mežu izvietotajām laipām. Tās klāj metāla siets, kas ziemas un rudens laika apstākļos ir īpaši noderīgs, jo gājējiem neslīd kājas.
Šī ir lokveida dabas taka, kas ļauj iepazīt sūnām, nelielām priedītēm un bērziem pilno purvu. Takas sākumā redzami lielāki koki, kas, ejot dziļāk purvā, kļūst arvien zemāki, līdz attopies klajā sūnu laukā, bet priekšā atkal redzams priežu un vaivariņu pudurs uz tādas kā saliņas.
Šajā kalniņā atrodas skatu platforma, bet tās pakājē neliels purva ezeriņš – ja debesis ir skaidras, tas izskatās koši zils starp sarkanīgajām sūnām un brūnganajiem viršiem. No platformas paveras plašs skats uz līdzeno apkaimi.
Pēc tam jāpaiet aptuveni 100 metri atpakaļ pa to pašu ceļu un tad jādodas pa otru takas atzaru. Arī atceļā iespējams apskatīt kūdras slāņus un purva neskarto ainavu. Taka atved gājējus atpakaļ uz vecā dzelzceļa uzbēruma.
Niedrāju – Pilkas purvs ir augstais jeb sūnu purvs. Interesanti, ka to veido aptuveni sešus metrus bieza kūdras kārta un zinātnieki uzskata, ka tā veidojusies 7000 gadu. Kopš 1987. gada šis ir dabas liegums. Šī vieta atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamu teritoriju un iekļauts "Natura 2000" teritorijā.
Pastaiga nebūs gara – aptuveni pusstundu ilga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
