Terorakti, cietums vai pazaudēta pase. Kā rīkoties nokļūstot ārkārtas situācijā ārzemēs?

"Ja vietā, kur atrodies, notikusi kāda nelaime, terora akts vai kāda cita neparedzēta krīzes situācija, tad svarīgi, pirmkārt, paziņot saviem tuviniekiem, ka ar tevi viss ir kārtībā," rīcības plānu, kā pareizi rīkoties ārkārtas situācijās ārzemēs, skaidro Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa. "Ja cilvēks nav reģistrējies Konsulārajā reģistrā, Konsulārais departaments nevar ar viņu sazināties un pārbaudīt, vai viņš ir cietis. Tādēļ aicinām izmantot kaut vai sociālos tīklus, lai paziņotu, ka viss ir kārtībā, un nomierinātu tuviniekus. Plaša mēroga krīzes situācijā tas arī atbrīvo kapacitāti konsulārajam dienestam, lai varam palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs. Ja nepieciešama palīdzība, aicinām zvanīt uz Konsulārā departamenta diennakts dežūrtālruni (+37126337711). Krīzes gadījumos aicinām arī sazināties ar Latvijas vēstniecību attiecīgajā valstī – piemēram, Berlīnes gadījumā jau tajā pašā vakarā medijos parādījās ziņa ar Latvijas vēstniecības Berlīnē dežūrtālruni. "

Apkopojot informāciju par šādiem zvaniem, esot redzams, ka reizēm cilvēkiem vajagot vienkārši parunāties, lai viņus nomierina, stāsta Japiņa, atceroties gadījumu vasarā, kad Minhenē notika apšaude un tika saņemts zvans no cilvēka, kas slēpies, ieslēdzies veikala pielaikošanas kabīnē.

Viņa arī zina stāstīt, ka pēc Berlīnes terorakta zvanu uz diennakts tālruni bijis ļoti maz.
"Ja atrodaties ārvalstī un ir iestājusies krīzes situācija, aicinām arī cilvēkus pašus sekot vietējai informācijai, tam, ko iesaka policija un citi atbildīgie dienesti. Ja mums ir aizdomas, ka informācija iedzīvotājiem netiek sniegta, vai, ja tā tiek sniegta valodā, ko ceļotāji no Latvijas, visticamāk, nesaprot, piemēram, arābu valodā, var tikt iedarbināts tā saucamais sms apziņošanas mehānisms." Likums paredz – ja elektronisko sakaru komersants saņem ĀM paziņojumu par katastrofu vai tās draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, operatoram pēc iespējas ātrāk jānosūta Ārlietu ministrijas sagatavotā īsziņa par iespējamo rīcību draudu situācijā ārvalstīs esošajiem lietotājiem un abonentiem.

"Berlīnes gadījumā to neiedarbinājām, jo tas bija lokāls punkts, kur notika terorakts, bet, ja, piemēram, būtu apdraudējums vēl kādā Vācijas vietā un būtu pamats domāt, ka šāda nelaime var notikt arī citās vietās Vācijā, tad šis mehānisms varētu tikt iedarbināts. Jāatceras, ka šis mehānisms paredzēts tikai nopietnu krīžu gadījumos, un, ja saņemat šādu īsziņu, lūdzu pievērsiet tai uzmanību, " saka Japiņa.

Pašlaik ceļotājiem gandrīz uz visām Rietumu pasaules valstīm ieteikts nedoties uz vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, jo tās ir "visiekārojamākie" terorisma mērķi. Protams, svētku laikā īpaši jāuzmana savi dokumenti un personīgās mantas.

Ārlietu ministrija pirms došanās ceļojumā iesaka reģistrēt datus par savu braucienu Konsulārajā reģistrā, lai ārkārtas situācijās operatīvi varētu sniegt konsulāro palīdzību. Tomēr parasti to darot vien daži ceļotāji. "Piemēram, tagad, apskatot, cik cilvēki reģistrējušies braucienam uz Vāciju, lai varētu viņus apzvanīt un noskaidrot, vai viņi ir veseli, redzam, ka reģistrējušies ir tikai seši cilvēki. Citreiz cilvēki sūdzas, ka reģistrēties nav vienkārši, jāizmanto interneta banka vai eParaksts, bet valsts informācijas sistēmai nepieciešama uzticama informācija, tāpēc nepieciešams autorizēties. Ceļotājs var iereģistrēt arī pārējos līdzbraucējus."

Kā skaidro Konsulārajā departamentā, visbiežāk problēmas rodas pašu ceļotāju nezināšanas vai neuzmanības dēļ, un no šīm situācijām parasti varētu izvairīties, vienkārši painteresējoties par ceļojuma galamērķi un norisēm tur. Noteikti jāpārliecinās, vai iebraukšanai valstī, kurp ceļosiet, nav nepieciešama vīza, un, ja ir, tad, kā un kur to var nokārtot. "Nesen bija gadījums, kad grupa cilvēku devās uz Kubu, iepriekš nepārbaudot, kā var saņemt Kubas vīzas, un domāja, ka to varēs nokārtot uz robežas, jo viņi ir Eiropas Savienības pilsoņi. Bet Kubas vīzas uz robežas saņemt nevar. Bija jālido atpakaļ…"

Tāpat Japiņa noteikti iesaka pārliecināties par pases derīguma termiņu un to, cik ilgam tam jābūt, lai ieceļotu konkrētajā valstī – dažviet noteikts, ka pasei jābūt derīgai vēl vismaz sešus mēnešus, iebraucot valstī, citur termiņš ir trīs mēneši.

"Tāpat var atšķirties ieceļošanas kārtība Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Jāpievērš uzmanība pašai vīzas saņemšanas kārtībai – daudzu ārpus Eiropas Savienības esošu valstu vēstniecības neatrodas Latvijā, bet dažu valstu vīzu saņemšana notiek, tieši iesniedzot dokumentus attiecīgās valsts imigrācijas dienestā."

Tāpat ļoti riskants paradums esot neapdrošināties, dodoties ceļojumā, saka Japiņa. "Vienmēr viss ir labi, līdz brīdim, kad vairs nav labi, bet tad jau ir par vēlu domāt par drošības spilvenu, par ko vajadzēja parūpēties pirms ceļojuma. Vismaz jānokārto Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas ir bez maksas un derīga trīs gadus. Tomēr jāatceras, ka šī karte negarantē, ka neatliekamā medicīnas aprūpe noteikti būs bez maksas – tā garantē, ka neatliekamās palīdzības saņemšanas noteikumi un kārtība būs tāda pati kā vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat noteikti iesakām nokārtot arī privāto ceļojumu apdrošināšanu. Smagas saslimšanas vai pat nāves gadījumā izmaksas par medicīnas pakalpojumiem vai repatriāciju ir ļoti lielas. Piemēram, guļoša cilvēka medicīniskā evakuācija uz Latviju no ārvalstīm var izmaksāt līdz pat 25 tūkstošiem eiro. Ja nav privātās ceļojumu apdrošināšanas, tas jāapmaksā pašam, jo valsts šīs izmaksas nesedz."