Aptuveni 90 kilometru attālumā no Rīgas, braucot uz Limbažiem, atrodas vieta ar romantisko nosaukumu Augstroze. Tā ir sena, leģendām apvīta un ļoti gleznaina – ar lielu ezeru, pilskalnu, kur pilsdrupās iekārtota dabas taka, staltu baznīcu un turpat blakus arī elku ozoliem un Krusta kalnu. Šis būs jauks maršruts brīvdienu izbraucienam, turklāt dabas taka nesen atjaunota.
Augstrozes pilskalnā ap drupām ved arī AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izbūvēta neliela dabas taka, kas paver skatu uz gleznainām ainavām.
Lai nokļūtu Augstrozē, jābrauc pa Valmieras šoseju un tad jānogriežas uz Limbažiem. Pilskalns slejas ceļa malā un uz to ved arī norādes. Pie informācijas stenda var atstāt auto un tālāk kalnā kāpt kājām. Turpat lejā ir arī piknika vieta un labierīcības.
Augstroze rakstītos avotos minēta jau 13. un 14. gadsimtā, saucot to par Rosenu jeb Rozenu, no kā vēlāk atvasināts Augstrozes nosaukums, jo šeit 30 metru augstā kalnā slējusies Rīgas arhibīskapa vasaļu fon Rozenu viduslaiku pils. Runā, ka sākumā tās celšana gan pagalam neveikusies – viss brucis un jucis. Ko darīt? Protams, jāmūrē sienā meiča! Kungs atradis kādu jaunu meitu, kas pieteikusies būt par pils atslēgu glabātāju. Ņēmis un jaunkundzi piedzirdījis ar saldu vīnu un licis iemūrēt. Teika vēsta, ka meita mūros skaļi kliegusi un lūgusies trīs dienas, līdz nomirusi. Iemūrētās vārds bijis Roze, tāpēc pils nosaukta par Augsto Rozi. Pēc šiem nežēlīgajiem celtniecības darbiem tā stāvējusi droši un stalti gandrīz piecus gadsimtus, līdz Ziemeļu karā nopostīta un nekad vairs nav atjaunota. Tagad kalna galā slejas vien vairākus metrus augstas sarkanu ķieģeļu drupas, ap ko ved pastaigu taka. No tās paveras skaists skats uz Augstrozes Lielezeru un plašu apkaimi.
Pilskalna nogāzi ieskauj skrajš lapu koku mežs ar brangiem ozoliem. Lielākais no tiem ir dienvidu nogāzē esošais Neikena ozols ar apkārtmēru 4,20 metri.
Tālāk, šķērsojot ceļu, pa lapegļu aleju var doties uz Augstrozes balto baznīcu. Tai pretī slejas Krusta kalns, kurā, kā vēsta leģenda, muižkungs pieķēris savu meitu ar vienkāršu puisi un abus nomaitājis, bet vēlāk kalna galā licis uzlikt krustu – tā radies nosaukums. Pēc dažiem simtiem metru ieraugāmi arī Liepleju elku ozoli – kā atgādinājums par laikiem pirms kristīgās ticības. Tie ir vareni koki ar zariem, kas atgādina garus, vējā sapinkātus matus.
Pēc tam var doties uz Limbažiem un izstaigāt arī Lielezera taku – vairāk par to lasiet šeit.
Citi apskates objekti tuvumā: Dikļu pils, Limbaži, Ungurmuiža, Kokmuiža, Valmiera.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
