Teju ikviens bijis gleznainajā Siguldā un skaistajā Turaidas pilī, bet, vai esat bijuši senajā Sateseles jeb Satezeles pilskalnā, kas arī reiz bijis nozīmīgs līvu un latgaļu aizsardzības punkts cīņā pret vācu bruņiniekiem? Tur reiz mituši stipri ļaudis, kas nebijās pārspēka. Mūsdienās šajā brīnumskaistajā vietā Dabas aizsardzības pārvalde nesen atjaunojusi kāpnes uz avotiņu. Kāpēc gan gada sākumā nedoties pastaigā gar sarkanīgajām klintīm un neapskatīt interesantu vēsturisku vietu?
Visi Siguldas apkārtnes pilskalni ir izvietoti Gaujas vai tās pieteku tiešā tuvumā. No trim pusēm tos norobežo dabīgi stāvas nogāzes, no ceturtās – dabīgi neaizsargātās, lēzenās – aizsarggrāvis un valnis. Uz vaļņa uzcēla baļķu aizsargsienu, aizsargsienas iekšpusē atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī aka, teikts "Visit.Sigulda". Arī Sateseles pilskalns ir šāds, mūsdienu ceļotāja acīm raugoties, ļoti ainavisks.
Pilskalns atrodas 30 metru augstā kraujā, Gaujas kreisajā krastā, 1,5 kilometrus no Siguldas (braucot pa Pēteralas ielu, redzēsiet norādi uz pilskalnu). Tas ierīkots divu dziļu un stāvu gravu, Vējupītes un Kraukļupītes norobežotā augstienē, kas no dabiski neaizsargātākās dienvidaustrumu puses norobežots ar astoņus metrus augstu un 75 metrus garu valni, teikts "Vietas.lv". Pilskalna plakums ir ļoti līdzens, bet kalna sāni gar plakuma malu mākslīgi padarīti stāvāki.
Sateseles pilskalnā jeb Līvu kalnā 13. gadsimtā valdīja lībiešu vecākais – Dabrelis. Pilskalns bijis nocietināts ar astoņus metrus augstu un 75 metrus garu aizsargvalni. 13. gadsimta sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem. Dabrelis bijis drošsirdīgs virsaitis un nesamierināms vācu un to nestās kristīgās ticības pretinieks. Indriķa Livonijas hronikā sīki aprakstītas lībiešu cīņas ar vāciešiem pie Sateseles pils – 1206. gada neveiksmīgais pils ieņemšanas mēģinājums un pils pakļaušana dažus gadus vēlāk. "Un viņi cīnījās un aizstāvējās daudz dienu. Bet vācieši ar paterellām (akmeņu metamām ierīcēm) dragāja pils aizsargsienas, svieda pilī daudz lielu akmeņu un nogalināja cilvēkus un daudz lopu. Citi ar bultām padzina līvus no aizsardzības un ļoti daudzus no viņiem ievainoja, vēl citi uzcēla aplenkumtorņi, kuru vējš nākamajā naktī nogāza zemē; nu pilī sacēlās liela kliegšana un gavilēšana, un līvi, pēc senajām ieražām godādami savus dievus, nokāva dzīvniekus, ziedoja suņus un āžus un, zobodamies par krustnešiem, bīskapa un visa karaspēka acu priekšā svieda tos lejā no pils."
Tomēr, lai arī 1212. gadā lībieši un Autīnes latgaļi apvienojās cīņai pret vāciešiem, kas bija ar varu atņēmuši vietējiem tīrumus un bišu kokus, pēc smagām cīņām vietējie salūza pārspēka priekšā. Jāpiebilst, ka trūka arī stipras vadības, lai pretotos – Dabrelis, kas veiksmīgi nosargāja Sateseli 1206. gadā, bija miris lielajā sērgā pēc igauņu uzbrukuma Turaidai 1211. gadā Sateselē, bet, nodevīgi raidītas bultas ķerts, krita arī Sateklas novada valdnieks Rūsiņš, kuru hronikās dēvē par visvaronīgāko starp latgaļiem. Tā nu vācieši guva virsroku.
Pilskalna kultūrslānī iegūtas daudzas keramikas lauskas, kas attiecināmas uz 11. – 13. gadsimtu.
Vaļņa vidū vēl samanāma rakuma vieta, caur kuru vāci 1212. gadā centās iekļūt pilī.
Sateseles pilskalna uzmērīšanu jau 1927. gadā veica Ernests Brastiņš. 2005. gadā Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada domi, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu un Latvijas Arheologu biedrību pilskalnā veica arheoloģiskos izrakumus Gunta Zemīša vadībā.
Lūk, vēl daži ieteikumi un vietas, ko apskatīt Siguldas apkaimē!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
