Latvijas dabas krāšņums daudzviet izpaužas tieši gadalaiku maiņā, un ne jau tikai vasarā var braukt to baudīt – ziema paver pavisam citādas ainas, kas valdzina ar smalkumu. To noteikti var teikt par Vidzemi, tās straujajām upēm un gravām. Šoreiz vairāk par neparastajām Vaives dzirnavām, kas gan kādu laiku jau stāv vientuļi pamestas, bet valdzina ar ūdens spēli slūžās un robustajiem krastiem.

"Jābrauc caur Priekuļiem uz Raunu, interesanta un skaista pastaiga gar Vaivi par klinšu atsegumi takām abpus ceļam, pēcāk var braukt un apskatīt Raunas Staburagu, Velna alu, kā arī pašu Raunas mazpilsētu, atpūta visai dienai garantēta…

Var aizbraukt arī uz Dāvida avotiem, kur ir trīs dažādi ūdenskritumi, taču siltā laikā tur piekļuve ir sarežģīta... Var ieplānot maršruta sākumā Kāzu gravas apmeklējumu, kas ir netālu no Cēsīm," stāsta fotogrāfs un aktīvs Latvijas apceļotājs Normunds Kolbergs.


Par Vaives dzirnavām atrodamā informācija ir visai skopa, lai arī šī ir ļoti skaista un gleznaina vieta ar vairāk nekā 200 gadus senu vēsturi, kur fotografēties iecienījuši gan ceļotāji, gan kāzinieki. Izrādās – Priekuļi senāk saukti par Avotiem, droši vien šīs zemes burbuļojošās bagātības dēļ, jo šajā apkaimē tiešām var atrast skaistākos avotus Latvijā. Tādi ir arī pie Vaives.

1937. gadā grāmatiņā "Ceļvedis pa dzimto zemi", ko sarakstījis Kārlis Vanags, par Vaivi teikts tā: "Krustceļos nogriezieties pa labi [no Priekuļiem], uz Vaivi un Vaives dzirnavām (2 km; piešķirtas ģen. Kr. Berķim, saimniecību vada viņa dēls) – krāšņi skati, grava, klintis un alas. Vaives krastā Sāruma mājas, kur 1709. gadā dzimis pēdējais Cēsu novada lībs Mārcis Sārums, kas cēlis baznīcas un 13 pilis. Tur Sārumu pilskalns (domājamā Autines pils vieta) jeb Upuru kalns. Apmēram pēc 1 kilometra nonāksiet pie mazās Raunas – Raunas upītes, kas reiz bija robeža starp Rīgas bīskapa un ordeņa zemēm."

Vaives upīte ir pavisam neliela, bet strauja, vien 18 kilometru gara Raunas pieteka. Lejtecē tā plūst pa septiņus kilometrus garu un aptuveni 1,5 kilometrus platu senleju. Tajā atrodas arī Vaives dzirnavu ēka, kas 19. gadsimtā rekonstruēta, izveidots slūžu, straujteču un kriteņu komplekss. Dzirnavu dambis tika pārrauts 1998. gada plūdos, teikts portālā "Zudusī Latvija".

Braucot no Raunas puses uz Cēsīm, pašā ceļa malā paveras ļoti skaists skats – kreisajā pusē var ieraudzīt Vaives dzirnavezeru ar mākslīgo ūdenskritumu pie slūžām. Pie paša ceļa, kā arī mazliet tālāk pie tiltiņa pār upi redzami nelieli, sārtu iežu atsegumi, kas turpinās arī paša dzirnavezera krastā, veidojot interesantu ainavu. Pretī Priekuļiem Vaives labajā krastā atrodas biatlona trase.

Uz Vaives bijušas vairākas dzirnavas. Netālu atrodas arī Dāvida dzirnavas un avoti - Vaives upes dziļajā, šaurajā ielejā, ko vietējie sauc par Daukšas gravu. No upes klinšainajiem krastiem izplūst 34 minerālūdens avotiņi, nokrāsodami šūnakmeni rūsganā krāsā. Daukšas (Vaives) gravā atrodas Latvijas lielākie avoti un augstākie avotu ūdenskritumi. Tie sasniedz 7 - 8 metrus, turklāt avoti darbojas vienlīdz lielām plūsmām visu gadu. Vairāk par Dāvida avotiem lasiet šeit.

Netālu atrodas arī Vidzemes senatnīgā pērle Cēsis, kas ziemas laikā vilina ar mājīgumu un šarmu. Vairāk lasiet šeit.

Lai iedvesmotu izbraucienam uz Vaivi un citiem skaistajiem apkārtnes objektiem, lūk, neliels ieskats to krāšņumā pagājušajā ziemā. Foto: Normunds Kolbergs.

CēsisVidzemeEiropaRaunaLatvijaVidzeme

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit