Šķērsot okeānu savā deviņus metrus garajā jahtā ir bijis Ulda sen lolots sapnis, un tā piepildījums sācies 2015. gada 5. oktobrī Mangaļsalas jahtklubā "Auda". Ar savu pirms 30 gadiem būvēto jahtu "Single Malt" kapteinis devās pāri Baltijas jūrai Zviedrijas virzienā. Pirmā nopietnā vētra to panāca jau tuvākajās dienās pie Zviedrijas krastiem. Lai salabotu bojājumus, burātājam nācās apmesties uz vairāk nekā nedēļu nelielā ostiņā Simrishamnā. Atgadījums Uldim devis vēl lielāku apņēmību turpināt ceļu uz rietumiem. Vācijas krasts pieredzējušajam ceļotājam sniedzis patvērumu ziemas periodā. Arī 2016. gadu Uldis sagaidījis uz savas laivas Vācijā Kukshāfenas ostā. Iestājoties pavasarim un burāšanai labvēlīgiem laika apstākļiem, viņa ceļš vedis tālāk – gan pa Ziemeļjūru, gan nemierīgo Biskajas līci. Viņš viesojās Vācijas, Nīderlandes, Francijas, Spānijas un Portugāles ostās. Oktobrī kapteinis, veicot vairāk nekā 500 jūras jūdzes bez apstājas, sasniedzis saulainās, vulkāniskās Kanāriju salas. Izbaudījis nelielu atpūtu no Latvijas atbraukušo draugu kompānijā un veicis nākamos sagatavošanās darbus, Ozolants 24. novembrī no Sansebastianas ostas Gomeras (La Gomera) salā atkal vienatnē devās pāri Atlantijas okeānam uz Bridžtaunu Barbadosas salā. 27. decembrī viņš laimīgi nonāca galā.
Kopā veiktas aptuveni 6000 jūras jūdzes, kas ir aptuveni 11 112 kilometri.
Pasaules apceļotājs, ekspremjers un Ulda Ozolanta bijušais kolēģis Latvijas kuģniecībā Māris Gailis sarunā ar "Turismagids" sauc ceļotāju par pozitīvā nozīmē traku un pauž apbrīnu par viņa paveikto. "Tas ir apbrīnojami. Viņa laiva ir ļoti maza, tā patiesībā nav piemērota burāšanai okeānā. Cik dzirdēju, viņš jau Baltijas jūrā saskāries ar vētru, kas draudēja ar dzīvības briesmām. Cepuri nost, cik krāšņi cilvēks var dzīvot savus pensijas gadus! Tik mazā laivā taču nav iespējams pārvest arī lielus ūdens krājumus, tāpēc tāds ceļojums robežojas ar trakumu – pozitīvu trakumu, protams. Mūsu jahta "Milda" bija 21 metru gara un tai bija astoņu cilvēku apkalpe, kad kuģojām apkārt pasaulei. Viņš ir viens! Man pašam ir 12 metrus gara jahta. Kad kopā ar sievu un mazbērniem tajā braucām no Roņu salas, iekļuvām vētrā un desmit stundas es nevarēju atiet no stūres, visi vēma un "bikses bija pilnas"," stāsta Gailis, ilustrējot Ozolanta veiktā ceļa vienatnē pāri okeānam pārdrošību. "Forši traks cilvēks. Tas ir lieliski!"
Savukārt pats Uldis Ozolants par nāvīgi bīstamo ceļā stāsta tā: "Šķērsot okeānu, pat ar pāris vētrainām naktīm piedevām, būtībā man nebija nekāds lielais izaicinājums. Tas, kas scenāriju sabiezināja ne pa jokam, bija vētrā nakts melnumā, kāds "freak" vilnis, iebliežot pa jahtas bortu, ar katapultai līdzīgu efektu no kokpita somas ielidināja okeānā manu pēdējo GPS. Tas notika apmēram 850 jūdžu attālumā no Barbadosas salas. Nopietnību atskārtu momentā: gandrīz jau lēcu pakaļ…
Izglāba sentēvu rezerve – sekstants ar visiem debess spīdekļu almanahiem un racionāla reakcija uz radušos situāciju. Rezultātā, – pats biju pārsteigts ne mazāk (jo straumes vektors ne visai skaidrs) – skatos, mans uz sekstanta fiksējumiem bāzētais kurss – 287 grādi mani ir izvedis tieši uz vajadzīgo Barbadosas salas dienvidu punktu. Un tas viss par spīti tam, ka, sekstantu virzot pret sauli, horizonta jau, protams, nav – ir tikai viļņu muguras visapkārt, un, izslieties stāvus tik ļodzīgā laivā nozīmē vēlreiz riskēt ar dzīvību. Sauli iedabūt tai šaurajā spogulītī, turklāt, vertikāli… Savu mērījumu nekvalitāti es mēģināju kompensēt ar kvantitāti. Turklāt vētras izraisīts vants bojājums vedināja samazināt buru laukumu. Steigas faktors mani nenodarbināja nemaz: pareizs kurss pēkšņi izrādījās svarīgāks par ātrumu.
Gluži viens jau nebiju, man bija putnu un zivju stipri lojāls eskorts, viens tāds putniņš ar dzeltenu smailasti – Bermudā saukts par 'longtail' – pat mani pēc vētras ar saviem 'pēk, pēk' sauca ārā no kajītes, - sak' vicojam tālāk. Vēl cits, viscaur melns, bija patvēries vētrā uz mana navigācijas galdiņa un no manis nebaidījās nemaz. Nepatikšanas taču tuvina.
Mana pirms trīsdesmit gadiem būvētā jahta jau vairāk nekā gadu ir arī manas mājas – ne visai deklarēta adrese. Kopš 2015. gada 5. oktobra, kad pusnaktī atsējos no sava pontona Mangaļsalā, manām vairāk nekā 6000 jūras jūdžu gaitām piemita tāda Rietumu – Dienvidu – Rietumu virzība: Rīga – Simrishamna – Fēmarna – Holtenava, Ķīle – Štrande, Ķīle – Brunsbutelē – Kukshāfena (Cuxhaven) – Helgolande – Borkuma – Heldera (Den Helder) – Fislingena (Vlissingen) – Denkerka (Dunkerque) – Boloņa (Boulogne) – Šerbūra (Cherbourg) – Breste – Akoruņa (A Coruna) – Bigo (Vigo) – Cascais – Peniše – Siniša (Sines) – Lagoša – Aresife, Lansarote – Laspalmasa de Grankanārija – Santakrūza – Sanmigela, Tenerife – Sansebastiana, Gomera – Bridžtauna, Barbadosa.
Dzimtā krasta atbalsts? Tas atbalsta ar palagformāta epastiem, kad vien esmu kādā internetkafejnīcā, viens bijušais kolēģis apciemoja mani Kukshāfenes ostā pašā ziemas vidū, divi citi jahtkluba draugi paviesojās uz borta stipri simpātiskākos apstākļos Kanāriju salās. Sponsori? Gandrīz varētu iztikt bez tiem. Draugi man sadāvināja spiningus un antibiotikas nebaltai dienai, un ko tik visu vēl ne. Viens sponsors būtu derējis gan, - sarkanvīna izplatītājs ar dāsno sirdi…
Bet, no saviem nākotnes kategorijās domājošajiem bērniem esmu šo to mācījies: man kauns par to, ka desmitiem gadu esmu dabai pāri darījis, ar savu 4.3 litru motortilpuma džipu drillējot no Murjāņu tilta uz biroju Rīgā un atpakaļ. Fui! Tagad ar savu saules paneļu un vēja "carbon footprint" mēģinu izpirkt jaunības grēkus. "Īstā" paradīze man, visticamāk, nespīd, tāpēc izbaudu to, kura man pa plecam.
Un tāda iespēja! Beidzot izmest enkuru Lielkurzemes līcī (Great Courland Bay) Tobago salā, kas man tepat blakus. Manai jahtai gan zviedru karogs, jo reģistrēta "Svenska Krissar Klubben", kuras biedrs esmu jau daudzus gadus…
Novēlu Jaunajā gadā katram atrast savu paradīzi!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
