Sēlijas vilinājums: Saukas pilskalns ar nogrimušo pili un Dievkalniņu  (1)

Pilskalnu virkne stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot senos tirdzniecības un kara ceļus, un ir unikāla, savdabīga un maz zināma. 20. gadsimta laikā atsevišķos pilskalnos veikti arheoloģiskie izrakumi, bet 70. gados dzejnieka Imanta Ziedoņa koku atbrīvotāju grupa strādāja Stupeļu un Margas pilskalnos, atbrīvojot tos no krūmu apauguma, pilskalnu pakājē uzstādīja akmeņus un iekala tajos pilskalnu nosaukumus. Vairāk par citiem Sēlijas pilskalniem": Kņāvu pilskalns, Petruku Karātavu kalns, Elkšņu pilskalns.

Saukas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas atrodas Saukas ezera austrumu galā. Pret ezeru vērstā pilskalna nogāze ir ļoti stāva, bet no pilskalna virsotnes paveras plašs skats pāri septiņus kilometrus garajai ūdenstilpnei.

Pēc rakstnieka Jāņa Veseļa (1896 – 1962) teiksmas "Trīs laimes", pilskalnā dzīvojis zintnieks, kurš mācījis tautai senās zināšanas un rūpējies par Ormaņkalna svētbirzīm. Uz austrumiem no pilskalna slejas vēl viens nepārveidots kalns, saukts Dievkalniņš, kas uzskatāms par pilskalnam atbilstošu.

Juris Urtāns, arheologs

Pirmais Saukas pilskalnu plašāk aprakstījis viens no latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācējiem Latvijā Augusts Bīlenšteins 1882. gadā. Savukārt 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicējis pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Saukas pilskalns ir austrumu rietumu virzienā orientēts, 12 metrus augsts, agrāk kails, bet tagad kokiem apaudzis kalns, ko ietver mitra zemiene. Pilskalna gals pret Saukas ezeru jau agrākos laikos ezera noskalots un vēja erozijā nodrupināts, vēlāk aizaudzis un tagad ir ļoti kraujš.

Brastiņš pilskalnā, kas agrākos laikos ticis arī arts, konstatēja sajauktu kultūrslāni. Pilskalnā uzietas švīkātās, gludās un gludinātās keramikas lauskas, kas ļauj pilskalna izmantošanu attiecināt uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu un mūsu ēras pirmo gadu tūkstoti. Uz austrumiem no pilskalna ir otrs līdzīgs, kukuļveidīgs, kokiem apaudzis, austrumu rietumu virzienā orientēts, nepārveidots smilšu kalns, ko Bīlenšteins uzskatīja par Saukas pilskalnam atbilstošo kulta vietu. Saukas pilskalna apkārtnē konstatēti vairāki senkapi un arheoloģisko atradumu vietas.

(Juris Urtāns "Augšzemes pilskalni", 48.-52. lpp., Nordik, 2006)

Senos laikos Velns gribējis aizbērt Saukas ezeru un paņēmis mutē zemi, bet, gailim dziedot, nodoms nav izdevies un zemes kumoss izkritis.

Pēc citām teikām, kalnā esot nogrimusi pils, aprakta manta. [..] H. Selepa no savas vecāsmātes Saukā 1939. gadā pierakstījusi šādu teiktu. "Senāk senči cēla pilis pie ūdeņiem. Pils valdnieks bijis ļoti bagāts un arī skops. Valdniekam bijušas meitas. Tās gribējušas, lai tēvs sarīko dzīres. Valdnieks sarīkojis. Sanācis daudz augstmaņu. Dzīres sākās. Dzēruši, dzēruši, bet ap pusnakti sacēlušies ezerā lieli viļņi. Viļņi pili nogremdējuši. Bet pilī vēl joprojām ēdot un dzerot, neviens viesis netiekot mājās. Tai vietā uzcēlies augsts kalns. Esot mēģinājuši kādi cilvēki rakties kalnā, gribējuši tikt pie pils bagātībām, bet apbrukuši. Vēl tagad redzamas dobes, kur grimusi pils".

Savukārt pēc D. Vīksnas stāstītā, 1948. gadā A. Hauks Saukā pierakstījis šādu nostāstu: " Reiz vecos laikos vecais Radziņu vectēvs dzirdējis, ka Saukas pilskalnā esot nogrimusi pils. Viņš sadomājis, ka jāatrok. Varbūt izraks pili. Rok, rok, beidzot darok līdz logam. Skatās logā iekšā. Pilē staigā melni, drūmi cilvēki. Viņš grib pierādīt, ka atracis, grib no piles izņemt krēslu. Kā ņem, tā viens viņu aiz rokas un saka: "Draugs, tā neiet. Apsoli dot veceni vistu ar cāļiem, tad tikai dabūsi krēslu." Vecais nu domā, kas tas varētu būt. Beidzot iedomā, ka tikai tā nebūtu viņa sieva ar bērniem. – Nē, tas neiet! Ies pastāstīt citiem, ka pili atracis. Kā tiek apmēram piecus soļus, caurums aizbrūk ciet. Racis vēl, bet nevar vairs atrast. Beidzot licies mierā un gājis prom."
Saukas ezera platība 718 hektāri, garums 6,2 kilometri, platums 1,5 kilometri, bet vidējais dziļums 9,5 metri. Teika stāsta, kādā vietā ezers esot tik dziļš, ka tajā varētu ievelt Ormaņu kalnu, un arī tad vēl dziļums nebūtu piepildīts. Šajā vietā esot nogrimusi pils, kur dzīvojot virsaitis Sauķis. Plauži esot viņa kambarsulaiņi. Ziemas naktīs Sauķis izbraucot vizināties pa ezeru, un tad varot dzirdēt, kā skan ilkšu zvaniņi.

Ormaņkalns ar skatu torni

Ormaņkalns ir augstākā vieta Sēlijas paugurvalnī un viens no centrālajiem objektiem Saukas dabas parkā. Tas atrodas 78,5 metrus virs jūras līmeņa. No skatu torņa paveras lielisks skats uz Saukas ezeru un Sēlijas mežiem. Par šo un citiem Latvijas skatu torņiem vairāk lasiet šeit.

Tālivalža grava

Šī aktīvās atpūtas vieta atrodas ceļa Sauka – Elkšņi 5. kilometrā. Tālivalža takas garums ir 630 metri. Tajā ir pieci tiltiņi un dažādi atraktīvi elementi. Izejot taku, var baudīt dabas krāšņumu un meža mieru. Turpat it arī ugunskura vieta un lapenīte.

"Kalna Ļūdāni"

Zemnieku saimniecība atrodas ceļa Sauka – Elkšņi 4. kilometrā, pa ceļam uz Ormaņkalnu, kreisajā pusē ir norāde uz mājām. Tajā var apskatīt govis un citus dzīvniekus, kā arī vasarā saimniecībā iespējams pamieloties ar saldajiem ķiršiem un āboliem.

Saukas baznīca

No Saukas ciemata jābrauc virzienā uz Cīruļiem (Riti). Klasiski balta, stalta lauku baznīca ar sarkanu dakstiņu jumtu celta 1826. gadā. No tās paveras skats uz gleznainu apkārtni.

"Lejas Arendzāni"

Komponista Arvīda Žilinska dzimtās mājas "Lejas Arendzāni". Tālrunis: 26283490 (Velta)

Līgo kalniņš

Līgo kalniņš ir viena no jaukākajām vietām Saukas dabas parkā. "Ormaņu" māju saimnieku rūpīgi koptais dabas stūrītis vienmēr laipni sagaida ciemiņus. No šejienes paveras skaists skats uz Saukas ezeru, un šūpolēs iespējams kārtīgi izšūpoties.

Vairāk informācijas par šiem un citiem apskates objektiem: www.saukasdabasparks.lv