Gatavojoties valsts simtgadei, Viesītes novadā realizēts projekts "Sēlijas pilskalnu vilinājums", arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna vadībā apzinot 12 Sēlijas pilskalnu virkni. Sadarbībā ar Viesītes muzeju vairākos turpinājumos publicēsim ziņas un aprakstus par senajām kulta vietām un pilskalniem, kas apsekoti šajā projektā. Šoreiz vairāk par Stupeļu pilskalnu.
Pilskalnu virkne stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot senos tirdzniecības un kara ceļus, un ir unikāla, savdabīga un maz zināma.
Speciālisti lēš, ka Stupeļu pilskalns tagadējā Lietuvas pierobežā ir bijis varenākais senajās sēļu zemēs. Tas ir 30 metrus augsts, kokiem apaudzis un atrodas Rites pagastā. Zinātnieki uzskata to par tādu kā sēļu zemes centru pirms krustnešu ienākšanas. Pilskalnu apņem ap trīs hektārus liela apmetne. Tā ziemeļrietumu pakājē it liels akmens. 20. gadsimta 70. gados veikti plaši arheoloģiskie izrakumi. Pilskalna apkārtnē dažādos laikos atrastas senlietas – riņķi ar pakariņiem, bronzas krustiņi, krūšu saktas, sprādzes, roku riņķi un pat valdnieka kronis, šķiet, bronzas vainags.
Akmeni ar uzrakstu "Stupeļu pilskalns" pakājē uzstādīja Imanta Ziedoņa vadītā Dižkoku atbrīvotāju grupa.
Interesanti, ka arī mūsdienās šī ir nozīmīga vieta, jo pilskalnam garām iet naftas vads.
Kalns atrodas trīs kilometrus uz dienvidiem no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa. Jāpiebilst gan, ka nezinātājam pilskalna atrašana var sagādāt grūtības, jo norāžu nav.
Eksperta vērtējums
Juris Urtāns, arheologs
Stupeļu pilskalns ir savrups, iegarens, austrumu – rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis kalns. Tā nogāzes mākslīgi paaugstinātas, vērojamas divu terašu pazīmes. Pēdējie plašie arheoloģiskie izrakumi veikti no 1976. līdz 1979. gadam Ādolfa Stubava vadībā. Nozīmīgākais atradums damascēta šķēpa uzgalis – liecība, ka šeit pastāvējusi vietējā metāla (dzelzs) ieguve un šejienieši pazinuši Damaskas tēraudu. Šī tehnoloģija pazīstama kopš 3. gadsimta. Visvairāk šādus šķēpus lietoja 11.–14. gadsimtā un pavisam Latvijā atrasti 271 tādi šķēpa uzgalis, bet šis ir Jēkabpils rajonā vienīgais.
Stupeļu pilskalns pieder pie terasēto pilskalnu tipa. Tas ir viens no lielākajiem sēļu pilskalniem ar plakuma platību 3400 kvadrātmetri. Arheologi atzīst, ka te bijusi plaša senpilsēta apmēram trīs hektāru platībā (salīdzin. – pie Tērvetes pilskalna 12 hektāru), kas uzskatāma par tādu kā sēļu zemes centru. Pilskalna apbūvē un nocietinājumu sistēmas attīstībā izdalāmi divi periodi: a) agro metālu laikmets (pirmais gadu tūkstotis pirms mūsu ēras un mūsu ēras sākums); b) vēlais dzelzs laikmets (10.–13. gadsimta sākums).
Viens no latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācējiem Latvijā Augusts Bīlenšteins 1882. gadā reģistrējis to kā pilskalnu un atzīmējis, ka, pēc vietējo ļaužu ziņām, pilskalnā vairākkārt atrasti riņķi ar pakariņiem, mazi bronzas krustiņi, dažādi pulkstenīši, kankalīši, mazas karotītes, krūšu saktas un sprādzes, roku riņķi un pat valdnieka kronis – bronzas vainags. Pie pilskalna esošajos senkapos jau 1852.gadā izrakumi veikti vēsturnieka Rutenberga vadībā un atrasti ar 3.–4. gadsimtu datējami apbedījumi (senlietas – bronzas aproce, rotadata, dzelzs šaurasmens cirvis, sirpis savulaik glabājās Kurzemes provinces muzejā Jelgavā). 1926. gadā tā aprakstu un uzmērījumu publicējis pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš.
Lielais akmens
Akmens ir plaisains, apdedzināts granītakmens (Rapakivi granīts – viborgīts). Akmens garums ir 6,5 metri, platums 5,7 metri un augstums nogāzes pusē 2,7 metri, kalna pusē – 0,2 metri.
Ap akmeni arheologa Ādolfa Stubava vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi, atrastas vairākas senlietas, konstatēts māla klājums, kuru skaidro kā apmetnes un varbūt arī pilskalna iedzīvotāju kolektīvo ziedošanas vietu. Kulta vieta datējama ar 10. līdz 12./13.gadsimtu. Iespējams, ka dažādas kulta norises pie akmens notikušas arī agrāk.
(J.Urtāns " Augšzemes pilskalni", 65.-69.; 204.-205.lpp., Nordik, 2006)
(A.Grīnbergs "Zemgales reģiona senās kulta vietas", 176.-179.lpp., SIA "Jelgavas Tipogrāfija",2011)
Teikas un leģendas
Ar šo pilskalnu saistīta teika par nogrimušu muižu, caurumu pilskalnā un jaunavu kalna dziļumā, kas tur vēl sēdēšot tik ilgus gadus, cik pagājuši no grēku plūdu laikiem; tad viņa iznākšot un sēdēšot kā dieviete uz zelta krēsla...
Šī bijusi arī pulcēšanās vieta. "Vietējie iedzīvotāji Stupeļu kalnā svinējuši Jāņus. Svētkus gaidot, visās mājās valdījusi rosība. Cepa pīrāgus, sēja sierus, darīja alu, pina vainagus un lasīja Jāņu zāles. Lieli un mazi, visi gatavojās iet uz Stupeļu kalnu. Tālāk dzīvojošie brauca zirgu pajūgos. Ar vainagiem galvā un smaržojošām kalmēm, puķēm Jāņa bērni līgodami tuvojās pilskalnam. Kalnā līgotājus sagaidīja pūtēju orķestris, " teikts J. Bičoles grāmatā "Mūsu stāsti".
Ko vēl apskatīt tuvējā apkārtnē
Rites pagasts atrodas pie pašas Latvijas un Lietuvas robežas. Netālu ir Aknīste, kur atradīsiet gan pili un muižas drupas, gan dabas takas un avotus. Vairāk lasiet šeit.
Tāpat tālu nav jābrauc līdz Lietuvas alus galvaspilsētai Biržiem, kur ir ļoti skaista pils, liels ezers, vairāki muzeji un alusdarītavas. Vairāk lasiet šeit.
Savukārt, ja uz Rīgu plānojat braukt gar Daugavu, vērts iebraukt Jēkabpilī. Vairāk lasiet šeit.
Par citiem Sēlijas pilskalniem vairāk informācijas šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
