10 neparasti ceļojumu galamērķi, kur ir ļoti zemi terora draudi  (4)

Pieaugot terorisma draudiem pasaulē, tostarp Eiropā, Latvijas Ārlietu ministrija vērš Latvijas iedzīvotāju uzmanību uz nepieciešamību, ceļojot ievērot maksimālu piesardzību. Īpaša piesardzība jāievēro, izmantojot sabiedrisko transportu un apmeklējot sabiedriskas vietas, kur vienlaikus uzturas liels cilvēku skaits, piemēram, tūristu iecienītus apskates objektus. Terorisma uzbrukumu draudu līmenis dažādās valstīs var būt mainīgs, svārstoties no zema līdz ļoti augstam, jo sevišķi lielākajās pilsētās.

Protams, šajā valstu sarakstā, kur terora draudu līmenis ir zems, iederētos arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, bet šoreiz vairāk par eksotiskākām vietām, kur ļaužu blīvums ir neliels, bet dabas un kultūrvēstures krāšņums pamatīgs un pārsteidzošs.

Lai arī šī ir milzīga un skaista, kaut skarba valsts, reti kurš ceļotājs no Latvijas tur pabijis. Bet, iespējams, vajadzētu, ja gribat izjust plašumus un brīvību.

"Telegraph" iesaka Mongolijā izbaudīt tieši tās neskarto dabu un arī vietējās svinības, lai izprastu stepju iedzīvotāju dzīves ritmu un tradīcijas. Kā piemēru pieredzējuši ceļotāji min Zelta vanagu festivālu, kas 2017. gadā notiks no 31. septembra līdz 1. oktobrim. Kopš 1999. gada tas ir lielākais vanagu audzētāju un mednieku, kas putnus pielieto medībās, pulcēšanās notikums pasaulē, kas iekļauts arī UNESCO kultūras notikumu mantojuma sarakstā. Tajā var apbrīnot putnu majestātiskumu, to audzētāju prasmes un vanagu mednieku talantus. Tāpat var vērot medības ar ar putniem. Pasākums notiek Altaja kalnu pakājē, kas visu padara vēl iespaidīgāku. Vairāk informācijas: Discover-bayanolgii.com

Jāpiebilst, ka Mongolijā lielākoties iedzīvotāji nesaprot valodas, ko pārzinām mēs, tādēļ vērts jau iepriekš kārtīgi saplānot braucienu vai izvēlēties kādas tūrisma firmas vai gida pakalpojumus. Tomēr labā ziņa ir, ka šajā valstī ceļojums neizmaksās dārgi, lielākos izdevumus radīs ceļa izmaksas.

Par to, kā latviešu meitenei Madarai veicās Mongolijā, ceļojot no Rīgas līdz Pekinai ar vilcienu, lasiet šeit.

Lesoto ir valsts Āfrikas dienvidu daļā, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrika. Tajā valsts valoda ir angļu, jo tā līdz pat 1966. gadam valsts bijusi britu kolonija.

Lesoto ir vienīgā Āfrikas valsts, kur visa teritorija atrodas vairāk nekā 1000 metrus virs jūras līmeņa. Tādēļ to mēdz dēvēt arī par Debesu karaļvalsti (Kingdom of the sky).

Galvenā valsts dabas bagātība — ūdens resursi. Lesoto tiek īstenots milzīgs hidroelektrostacijas būves projekts, kas pilnībā nodrošinās Lesoto ar nepieciešamo enerģiju, kā arī ļaus piegādāt lielu daudzumu ūdens Dienvidāfrikai. Tieši ūdenskritumi ir tas, ko iesaka apskatīt arī "Telegraph" speciālisti.

Populārākie apskates objekti valstī ir Nacionālais muzejs Maseru, Karaliskā pils Maseru, Malezonjas (Maletsunyane) ūdenskritums.

Par latviešu motoceļotājiem Lesoto un tās kaimiņvalstīs lasiet šeit.

Daudziem vēl joprojām spēcīgi iesakņojies stereotips par Turkmenistānu kā autoritāru padomju tematisko parku. Un nav jau tālu no patiesības, jo pēc neatkarības iegūšanas 1991. gadā Turkmenistānā tās pirmais prezidents Saparmurads Nijazovs izveidoja stingru autoritāru režīmu ar spēcīgu personības kultu, un šādu politiku turpina arī tagadējais valsts vadītājs Gurbanguli Berdimuhamedovs, kurš nāca pie varas pēc Nijazova nāves 2006. gadā. Turkmenistānas varas iestādes nepieļauj opozīcijas kandidātu dalību vēlēšanās.

Tomēr, ja ceļotājiem izdodas nokārtot Turkmenistānas vīzu (vairāk informācijas Ārlietu ministrijas mājaslapā) un politika nav svarīga, vērts turp doties, lai apskatītu majestātisko Karakumu – tuksnesi, kur ir ievērojamas naftas, gāzes un sēra atradnes, kā arī Dervazas gāzes krāteris, saukts par Elles vārtiem.

Tāpat brīnišķīga ir senā Merva, kas ir vecākā un vislabāk saglabājusies Oāzes pilsēta Zīda ceļa maršrutā Vidusāzijā. Vairāki pieminekļi joprojām ir redzami, jo īpaši tie, kuri veidoti pēdējos divu gadu tūkstošos. Tāpat vērts apskatīt seno Konje-Urgenču, kas atrodas Turkmenistānas ziemeļrietumos, kā arī patriešu cietokšņus Nisā.

Moldova ir Eiropas valsts, kurā ir vismazāk tūristu un ieceļotāju – līdz ar to arī viszemākie terora draudi, raksta "Telegraph". 2015. gadā tur ieceļojuši vien 94 tūkstoši ārvalstnieku.

Moldova slavena ar savām vīnogām un vīna darīšana tradīcijām, patīkamo klimatu un brīnišķīgajiem klosteriem. Starp citu, Moldovā atrodas arī Ginesa rekordu grāmatā atzīmētais lielākais vīna pagrabs – "Mileștii Mici".

Tāpat Moldovā ir daudz iespēju dabas pētniekiem-amatieriem, jo tur ir izcilas putnu vērošanas vietas.

Ievērības cienīga un paradoksāla ir Sorča, kur īpašumus iegādājušies daudzi no nabadzīgās Moldovas miljonāriem, uzceļot iespaidīgas un bezgaumīgi dārgas mājas, dažādas izklaides vietas un objektus, raksta "Telegraph". Šī vieta kļuvusi par tādu kā savdabīgu tūristu magnētu, kur ceļotāji dodas apskatīt neprātu, ko šeit sauc par arhitektūru.

Sala, kas kļuva slavena pēc Holivudas multfilmas parādīšanās uz ekrāniem, ir īsts paradīzes stūrītis un pārsteigumu pilna vieta. Tā no kontinenta atdalījusies aptuveni pirms 165 miljoniem gadu, tādēļ tur saglabājusies neparasta un tikai šai vietai raksturīga flora un fauna.

Madagaskarā savvaļā mīt, piemēram, slavenie lemuri, vairāk nekā 100 primātu sugas, un vairāk nekā 80 procenti salas augu ir endēmiski, tāpat arī 90 procenti tās reptiļu sugu nav sastopamas nekur citur.

Tās apburoši haotiskā galvaspilsēta Antananarivu ievilina ar neskaitāmajiem ielu tirdziņiem un dzīvīgumu, bet to ieskauj terasveidīgi lauki, kas atgādina redzētos Āzijā.

Āzijas valstis kļūst par arvien populārāku galamērķi arī Latvijas ceļotājiem, tomēr tāpat kā citur, arī šajā pasaules daļā jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties apskates vietas, jo Āzijā daudzviet ir augsti terora draudi. "Telegraph" kā drošas vietas, kurp doties, iesaka gan Ziemeļkoreju, kas gan būs ekstrēms, dārgs un visai neparasts galamērķis, ko apmeklēt nav viegli un ceļotājus vedīs tikai pa noteiktām takām un maršrutiem, gan Kambodžu ar tās brīnišķīgajiem tempļiem.

Majestātiskais Angkorvats noteikti būs viena no skaistākajām vietām, ko jebkad būsiet apmeklējuši. Iespaidīgais komplekss celts 12. gadsimta sākumā kā Viņa Majestātes karaļa Surjavarmana II valsts templis un galvaspilsēta reizē. Sākotnēji šīs reliģiskās celtnes bija hinduisma templis, kas veltīts vienai no svarīgākajām hinduisma dievībām – Višnu, bet dažus gadsimtus vēlāk tas kļuvis par budistu templi. Kambodža būs vieta, kas pārsteigs ik uz soļa. Vairāk par to lasiet šeit.

Jāpiebilst, ka arī Laosa un Vjetnama tiek uzskatītas par relatīvi zema terora riska valstīm Āzijā, atzinusi Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

Vēlaties apskatīt Dienvidameriku? "Telegraph" iesaka braukt uz Urugvaju. Piemēram. pieredzējušais ceļotājs Gunārs Garfors, par ko esam rakstījuši un kas apceļojis 198 pasaules valstis, Urugvaju ierindojis 12 savu iemīļotāko galamērķu sarakstā.

Šīs valsts stiprās puses ir brīnišķīgi bezrūpīga galvaspilsēta, izcilas vīna darītavas un UNESCO mantojumā ierakstītā Kolonija del Sakramento (attēlā zemāk). Bet tiem, kam patīk modernas un neparastas lietas, noteikti jāizbrauc pa 2015. gada nogalē Urugvajā atklāto tiltu, kas savieno Ročas un Maldonado pilsētas. Tas vidusdaļā ir apaļš un stiepjas pāri Gorzonas lagūnai Urugvajas dienvidu piekrastē. Vairāk lasiet šeit.

Lai arī Urugvaju tūrisma jomā aizēno lielās kaimiņvalstis – Argentīna un Brazīlija, tomēr savu nelielo izmēru šī valsts kompensē ar ceļotājiem dāvātu mieru, draudzīgumu un viesmīlību. Kamēr lielās kaimiņvalstis neizbrien no politisko nesaskaņu muklāja, Urugvaja demonstrē politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti, to pat reizēm sauc par "Dienvidamerikas Šveici". Turklāt Latvijas pilsoņi turp var ceļot bez vīzas. Vairāk par vietām, kur tā Latvijas ceļotājiem nav nepieciešama, lasiet šeit.

Vēl viena brīnišķīga Dienvidamerikas valsts, ko apskatīt, ir Bolīvija. Arī tajā, apmeklējot tūrisma nolūkos, nav nepieciešama vīza. Bolīvija gan vienmēr bijusi to ceļotāju galamērķis, kas savos braucienos nemeklē komfortu, bet piedzīvojumus un alternatīvus ceļus. Un šajā valstī tādu ir pārpārēm, tāpat kā vietu, kas izskatās kā no citas pasaules. Piemēram, slavenais sāls ezers, Lapasa – pasaules augstākā galvaspilsēta, kalnu riteņbraukšanai piemēroti maršruti, Amazones džungļu ekskursijas, atpūta koloniālajā galvaspilsētā Sukrē.

Bolīvija vēl pagaidām ir ļoti lēta vieta, kurp braukt Dienvidamerikā. Tomēr tur jābūt gatavam arī pieciest daudz neērtību, jo, kā jau minēts, tūrisms šajā valstī vēl ir tikai bērnu autiņos. Gultas vieta kopējā istabā izmaksās ap 10 eiro, bet iespējams atrast naktsmītni arī par četriem līdz sešiem eiro, teikts ceļotāju atsauksmēs "Tripadvisor".

Parasti šajā cenā iekļautas arī brokastis. Bet lielisku, vairāku ēdienu tradicionālo maltīti iespējams ieturēt par aptuveni 2,5 eiro.

Liela daļa valsts atrodas augstu Andu kalnos, un tur arī meklējami skaistākie apskates objekti. Tāpat Bolīvijā ir pasaules augstākais ezers Titikaka un neticami skaistais sāls ezers/tuksnesis Ujuni solončaks, kur zeme šķietami saplūst ar debesīm. Par to lasiet šeit.

Lai arī šī nelielā valsts atrodas tuvu Irānai un Sīrijai, terora draudu līmenis tur ir zems. Turienes lielākā vērtība ir garīgie centri – gadsimtiem vecie klosteri kalnos, no kuriem daži saglabājušies jau no 4. gadsimta.

Arī tagad Armēnijā top arvien jauni ticības centri. Piemēram, ciematiņā Aknaličā tiek celts pasaulē lielākais jezīdu templis, kas būs jezīdu izturības un spēka simbols pret "Daesh" pastrādātajiem noziegumiem 2014. gadā, kas smagi skāra tieši jezīdus, ziņo portāls "eurasianet.org". Vairāk lasiet šeit.

Ja ticības lietas jūs neinteresē, tad arī Debedas upes ieleja, Erevāna, Mazais Kaukāzs un citas vietas Armēnijā ir apskates vērtas un spēs aizraut pat skeptiķi.

Vairāk par latviešu ceļotāju piedzīvojumiem, Armēniju šķērsojot riteņa mugurā, lasiet šeit.

Kiribati ir salu valsts Klusā okeāna centrālajā daļā. Valsts aizņem Gilberta salas un lielāko daļu no Fēniksa un Laina salām, kopā 32 atolus un salas. Šī ir īstā vieta tiem, kam patīk sērfot vai baudīt siltas jūras sniegto atpūtu.

Tomēr ne jau vienmēr te bijis tik mierīgi – Kiribati galvaspilsētā Bairiki vēl tagad dažviet saglabājušās Otrā pasaules kara cīņu pēdas, kad tur notika sīvas cīņas, raksta "Telegraph".

Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa globālā sasilšana, ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Tādēļ jāpasteidzas, lai apskatītu šo skaisto vietu, pirms tā nav zudusi uz mūžiem, jo valsts valdība jau saviem iedzīvotājiem steidz iepirkt zemes citās salās, paredzot drīzu valsts daļu applūšanu.

Jāpiebilst, ka 2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati. Starp citu, daudziem šīs valsts karogs varēt atgādināt nelāgos padomju laikus un toreizējo Latvijas PSR karogu…

Tāpat "Telegraph" atzīmē, ka arī citās Klusā okeāna salu valstīs terora draudu līmenis ir zems, piemēram, Jaunzēlandē, Fidži, Franču Polinēzijā un citās.