Šogad apritējuši 100 gadi kopš sīvajām Ziemassvētku kaujām. Babītes novadā kauju norises vietas atrodas tagadējās Antiņu kapsētas apkaimē. Šogad atceres dienai par godu atklāta atjaunotā medikamentu noliktava un latviešu strēlnieku zemnīca, kā arī turpat blakus esošie ierakumu posmi, pastāstīja Babītes novada pašvaldības pārstāve Ilze Aizsila. Tāpat netālu atrodas arī citas ievērojamas atceres vietas, kas veido interesantu, emocionāli piesātinātu un vēsturiski nozīmīgu maršrutu, pavisam netālu no Rīgas skaistā priežu mežā.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila — Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Kaujas smagumu, kā tobrīd spējīgākajām krievu armijas vienībām, uzticēja latviešu strēlniekiem, ko armijas vadība motivēja, ka veiksmīgas operācijas gadījumā izdosies atbrīvot Jelgavu un, iespējams, arī visu Kurzemi un Zemgali. Latviešu strēlnieku pulki parādīja izcilu drosmi un izturību, bet sliktās plānošanas dēļ, cieta milzīgus zaudējumus.
"[Jaunie] objekti būs pieejami apskatei visu laiku, vienīgi to apskati nepieciešams iepriekš pieteikt. Gidu pakalpojumus mēs SIA "Rīgas meži" nenodrošinām, bet būsim tikai priecīgi, ja citi zinoši cilvēki vedīs uz mūsu objektiem ekskursantus. Šos objektus apsaimnieko Tīreļu mežniecība un pie viņiem tad arī jāvēršas, lai pieteiktu objektu apskati. Varu padalīties ar Tīreļu mežniecības mežziņa kontaktiem – Andris Greidāns tālruņa nr.: 29128731," stāsta Kaspars Erts, SIA "Rīgas meži".
Uzmanību! Šajās mežu teritorijās nedrīkst braukt ar auto, nedrīkst kurināt ugunskurus, kā arī nedrīkst iet nost no takām, jo šīs ir bijušās karadarbības teritorijas, kur var būt saglabājusies neizsprāgusi munīcija. Protams, nedrīkst piemēslot mežu.
Antiņu brāļu kapi
Antiņu brāļu kapi izveidoti naktī uz 6. janvāri (1917. gadā), kad astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā šeit tika apglabāti 105 kritušie strēlnieki no 5. Zemgales pulka. Izvadīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris pulkvedis Jukums Vācietis. 1925. gadā šeit tika uzstādīts arhitekta Eižena Laubes projektēts betona obelisks.
Antiņu kapi ir paši lielākie 1. pasaules kara brāļu kapi Latvijā, kuros apglabāti ap 1800 latviešu strēlnieki, un 30. gados no aptuveni 40 apkārtējiem brāļu kapiem pārapbedīti 2000 karavīru no citām Krievijas armijas daļām. Fragments no piemiņas runas: "Dārgie draugi, kritušie varonīgā nāvē slavenie zemgalieši, jūs tagad vēsture ir apvienojusi ar mūsu slavenajiem senčiem, ejat viņu klēpī, nāks laiks, kad mēs aiziesim jūsu kapenēm garām kā uzvarētāji..."
Medikamentu noliktava
Antiņu māju apkārtne kopš 1915. gada rudens sāka kalpot kā bāzes vieta sākotnēji krievu karaspēka daļām, bet Ziemassvētku kauju laikā šeit atradās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs. Karadarbības laikā viena daļa ēkas tika nodota lazaretes rīcībā, ko 23. decembra naktī ierīkoja ārsts – pulkvedis Pēteris Sniķeris. Pēc ārsta ieteikuma, tuvumā esošās kāpas galā ierīkoja medikamentu noliktavu, ko 1917. gada pavasarī atjaunoja no betona.
Tuvējās lazaretēs medicīniskā palīdzība sniegta tūkstošiem karavīru, tostarp pulkvedim Jukumam Vācietim un pulkvedim Frīdriham Briedim.
Latviešu strēlnieku zemnīcas
Sākoties Ziemassvētku kaujām, daudzos frontes iecirkņos kārtīgu ierakumu nemaz nebija, dažviet tie bija tikai divu pēdu dziļumā. Tas izskaidrojams ar augsto ūdens līmeni purvā un tā apkārtnē. Vērienīgākās un drošākās nocietinājuma sistēmas tika veidotas purva ziemeļu un ziemeļrietumu daļā esošajās kāpās, kur parasti tika izbūvētas šķēpeļdrošas un šāviņdrošas patvertnes.
Patvertņu būvēšanas principus noteica teritorijas reljefs, pieejamie materiāli un karavīru iemaņas. Zemnīcu lielums un drošības pakāpe bija atkarīga no pirmās ierakumu līnijas tuvuma.
Zināms, ka dažviet patvertnēm jumta konstrukcijā bijušas vairāk nekā 10 baļķu kārtas, to stiprināšanai izmantoja betona plāksnes un dzelzs sliedes, kā arī citus būvmateriālus.
Ložmetējkalna skatu tornis
Jelgavas novada Valgundes pagastā stalti slejas 27 metrus augsts skatu tornis. Tas uzbūvēts uz Garās kāpas vienā no augstākajiem tās punktiem – Ložmetējkalna, kas ir viena no vislabāk zināmajām drosmīgo latviešu strēlnieku piemiņas vietām. Tur novietots arī masīvs piemiņas akmens.
Uzkāpjot skatu torņa pašā augšā, var baudīt elpu aizraujošu ainavu – plaši mežu masīvi, tālumā Jūrmala un jūra, kā arī netālais Tīreļpurvs – viss krāšņā sniega rotā.
Ziemassvētku kauju muzejs
Netālu no Ložmetējkalna ir Ziemassvētku kauju piemiņas vietas un Kara muzeja filiāle "Ziemassvētku kauju muzejs" pie Mangaļu mājām, kur apskatāmi arī Pirmā pasaules kara lauka nocietinājumu elementi. Tā kā šogad aprit 100 gadi kopš vēsturiskajām kaujām, brauciens uz šo vietu būs arī ar simbolisku nozīmi kā goda atdošana senčiem par viņu ieguldījumu.
Pašlaik filiāles teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas jeb "vācu vaļņa".
Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi "Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas". Vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar Pirmā pasaules kara nocietinājumiem.
Izzinošā taka
Tīreļpurvā 2015. gada septembrī atklāta brīvdabas izstāde par latviešu strēlniekiem un Ziemassvētku kauju vietā izveidota vairāk nekā septiņus kilometrus gara izziņas taka.
Pie "Mangaļu" mājām sadarbībā ar Jelgavas novada domi atklāta arī piemiņas plāksne. Savukārt vēsturisko cīņu vietu izzinošās takas maršruts piesaistīts interesantākiem objektiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām un apmeklētājiem ļaus labāk izprast Ziemassvētku kauju vietu unikalitāti, skaidro vēsturnieks, Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Takas maršrutā uzstādītas 13 informatīvas planšetes, kas ļauj iepazīt vēstures liecības – fortifikācijas būvju paliekas, vēsturiskas inženiertehniskas būves un precīzi identificējamas vēsturisku notikumu vietas, kas līdz šim bija nepieejamas. Taka ved pa 1.latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917. gada 5. janvārī.