Es ceļoju viena! 6 iemesli, kāpēc tas ir tik lieliski

Lūk, Annas publicētās pārdomas portālā "Placestoseeinyourlifetime".

Anna jau vairāk nekā 18 mēnešus ceļo viena. Viņa apmeklējusi piecus kontinentus un pabijusi 32 valstīs – neskaitāmās pilsētās. "Viens no jautājumiem, ko man bieži uzdod, ir – ko sagaidīt no soloceļošanas? Parasti atbildu, ka pašu labāko pieredzi, bet man apnika atkārtoties, tādēļ nolēmu pastāstīt vairāk par to, lai tie, kas vēlas, varētu izlasīt par šo pieredzi. Lai arī, ceļojot vienatnē, piedzīvosi tūkstošiem lietu, lūk, sešas, ko izbaudīsi pilnīgi noteikti.

"Piedzīvojumi un jauni iespaidi sāksies līdz ar iziešanu pa mājas durvīm, iekāpšanu lidmašīnā un ierašanos citā valstī, takša, tuktuka vai autobusa atrašanu, tāpat arī ar braucienu prāmī, ierašanos viesnīcā un vietējo cilvēku iepazīšanu, bet vakarā skaista saulrieta vērošanu citā pasaules malā, kā arī visā, kas būs noticis pa vidu," raksta Anna.

Par vienu vari būt pavisam drošs – satiksi daudz cilvēku, kam ir citāds dzīvesveids un uzskati par dzīvi. Daži no tiem būs tiešām iedvesmojoši un satriecoši, citi diezgan parasti vai kaitinoši. Skaidrs, ka kopā ar otrajiem nevaram veikt brīnumainas lietas. Tādēļ dari visu, lai atrastos starp interesantiem ļaudīm vai veido pats savu maršrutu, darot jautras un interesantas lietas viens. Galu galā – tā ir soloceļošana! Un tu pats esi sava maršruta un dzīves veidotājs - dari visu, lai tas pašam sagādā prieku!

Anna no pieredzes stāsta, ka ceļā bieži gadīsies pie karsta vai auksta dzēriena trauka dalīties dzīvesstāstos ar svešiniekiem. "Man īsti nepadodas sarunas par neko, jo tās mani garlaiko. Tādēļ izmantoju šīs iespējas, lai saprastu, kas iedvesmo citus cilvēkus, kas viņus motivē, kāds ir viņu dzīves skatījums un paplašinu savu personīgo horizontu ar jaunām un citādām idejām. Šis ir lielisks veids, kā iepazīt citus un labi pavadīt laiku bez izlikšanās."

Viņa arī stāsta, ka pārsteigusi cilvēku labsirdība un vēlme palīdzēt, kas likusi pārvērtēt pašas ierastos uzskatus par egocentrisko pasauli un novērtēt labās cilvēku sirdis. "Ja tev palaimējas sastapt šādus retus putnus, uzskati sevi par veiksminieku! Draudzējies ar viņiem. Ja tev apkārt būs labi cilvēki, dzīve visu laiku būs lieliska. Nekad nevar zināt, kurp vedīs un cik ilga būs šādā ceļā izveidojusies draudzība! Turklāt, neaizmirsti nodot labās emocijas tālāk arī citiem. Ir tāds teiciens – ceļā satikts svešinieks ir tavs draugs, tikai tu viņu vēl nepazīsti!"

Izburties cauri svešas zemes vilcienu, autobusu vai metro sistēmai ikvienam ir izaicinājums, ko vēl papildina valodas barjera un mēģinājumi saprasties, liekot lietā izdomu un savas labākās zīmju valodas prasmes! "Tas ir smieklīgi, haotiski, grūti un arī prasa savu daļu veiksmes un spēka. Spēka turpināt, un tas tālākajā ceļā iedrošina un paceļ iekšējo pārliecību par sevi," par to, kas rūda ceļotāju, saka Anna.

Ceļojot bieži jāpieņem ātri lēmumi, bet tas mums liek rīkoties un kļūt izlēmīgiem. Kā jau mēdz teikt, izdarīt un vēlāk nožēlot ir daudz labāk, nekā nedarīt nemaz. Mācāmies taču no kļūdām! Tādēļ soloceļojumā galvenais ir doties uz priekšu un nebaidīties izmēģināt ko jaunu. Nenoslēgties sevī, bet būt atvērtam.

Grūtības pārbauda cilvēkus? Ceļošana vienatnē palīdzēs arī šajā ziņā. "Tev nāksies uzticēties savai intuīcijai vai arī nekur netiksi. Vari nonākt situācijās, kur svešinieki tev bezgala uzticas un dāsni piedāvās palīdzību, bezmaksas transportu, ēdienu un pajumti savās mājās. Tas būs izaicinājums tavai spriešanas spējai un uzticēšanās spējai. Bet, vai vēlies iznīcināt kāda cita vēlmi palīdzēt atsakoties? Es arī domāju, ka nē! Patiesībā jau mēs visi vēlamies būt sirsnīgāki un spēt uzticēties citiem. Un arī tas cels tavu pārliecību par sevi!" par to, kā tikt pāri steriotipiem un iesīkstējušai pilsētnieka pārliecībai "neuzticies nevienam un tu necietīsi", raksta ceļotāja no Austrālijas.

Jā, lai arī daudz kur satiksi jaukus cilvēkus, būs brīži, kad jutīsies vientuļš. To atzīs ikviens, kas ilgāku laiku bijis prom no mājām un cilvēkiem, ko mīl. "Es tā jūtos vēl aizvien, arī pēc 18 mēnešiem ceļā vienatnē. Tomēr esmu nonākusi pie secinājuma, ka tā justies vienkārši ir normāli. Man tikai sev jāatgādina, ka esmu soloceļotāja, pati esmu izvēlējusies savu ceļu. Tas ir neizbēgami. Atšķirība ir vienīgi tajā, kā ar šīm sajūtām tieku galā," saka Anna.

Vienmēr jau var ieslēgt "Skype" un piezvanīt vai sarakstīties ar ģimeni un draugiem, izlasīt labu grāmatu vai paskatīties filmu. Jāsaprot, ka laime ir iekšēja sajūta, kas jāatrod sevī, nevis jāgaida, ka to pienesīs kāds no ārpuses. "Negaidi, ka kāds cits tiks galā ar tavu vientulību! Pasaule tev neko nav parādā, tādēļ nav jēgas uz kādu ļaunoties. " Turklāt vientuļi un skumji jau jūtas arī cilvēki, kas nav tālu no mājām, tādēļ jāsecina, ka galvenais ir pilnveidot sevi iekšēji, un tad būs vieglāk tikt galā arī ar sliktajām emocijām.

"Šis ir laiks, ko velti sev. Izmanto to. Jūties vientuļš? Ej un sāc darīt kaut ko, kas tev liek justies laimīgam! Bet vispirms iemācies sadzīvot ar savu pagātni un pārāk neuztraucies par nākotni. Tā tāpat pienāks ļoti ātri. Dari ko vari, lai tagad būtu laimīgs. Es varu garantēt, ja izbaudīsi mirkli, nekad nejutīsies vientuļš. Esi mierā ar pasauli, vienalga, kur esi, jo viss vienalga paies – gan labais, gan sliktais," iedvesmo ceļotāja.

Soloceļošana pati par sevi ir brīvība. Vari doties tieši tur, kur pats vēlies, tieši tā, kā to vēlies. Viss atkarīgs tikai no tevis paša un taviem lēmumiem. Protams, tieši tu pats būsi tas, kam būs jātiek galā ar to sekām. Noslēpums ir tajā, ka ik pa laikam ir jāuzņemas zināms risks un jāpaplašina sava komforta zona. Jāiziet no tās!

"Brīvība ir spēks, un kā tāds, tas nāk komplektā ar atbildību. Atbildību par sevi. Parūpēties par savu drošību, veselību, laimi. Nav nekādas jēgas velti uztraukt savu ģimeni un mīļos. Tādēļ būsim gudri un paši parūpēsimies par sevi. Tā ir prioritāte numur viens. Lai kurp arī ceļš tevi aizvestu, dari ko vari, lai labi paēstu (ēdienam nav jābūt smalkam, bet jāsatur vajadzīgās uzturvielas), un izgulies," brīdina Anna. Jo esot tālu prom no mājām, vienam pašam, cīnīties ar veselības problēmām ir pēdējais, ko vēlies piedzīvot.

Ja runa ir par drošību, tad galvenais ieteikums, ko Anna iesaka, ir šāds: uzmani savas mantas un nekad neej viens tumšās ieliņās.

Soloceļošana paver plašas iespējas iemācīties ko jaunu. Galvenais – tev jākļūst par uzmanīgu novērotāju. Jebkur. Bieži daudzas lietas notiek vienlaikus. Reizēm nenotiek nekas. Tomēr parasti tev būs jāspēlē minēšanas spēle brīžos, kad nesapratīsi, kas notiek. To taču piedzīvojis ikviens, kas pabijis ārzemēs! Un ko vairāk ceļo - jo vairāk tas izrādās taisnība. Centies vērot un ievērot it visu!

"Tu iemācīsies atbildību, jo nebūs neviena cita, ko vainot par nepareiziem lēmumiem vai draņķīgiem iznākumiem. Ja būsi pazaudējis savas lietas, nāksies iemācīties, kā darbojas "Western Union" naudas pārskaitījumi. Padoms no pieredzes: iemācies ļoti skaidri izrunāt un nosaukt pa burtiem savu vārdu, jo, esot tālu prom, nebūs nekāda prieka, ja vārds tiks sajaukts," piemēru min Anna.

Ja tas neizdodas, laiks iemācīties sameklēt palīdzību, vienalga kur atrodies. Sēžot mājās, kādam var šķist, ka, kas tad tur liels, palūgt naudu svešiniekam. Diez vai... "Lielākā daļa no mums ir audzināti ar devīzi, ka palīdzību lūdz tikai vājie un neveiksminieki. Bet, ja palīdzība tiešām nepieciešama, to palūgt nav nekāds kauns. Tomēr šāds lūgums nav kaut kas, ko mums ir viegli īstenot, tādēļ arī šī prasme prasa noslīpēšanu."

Ceļojot un esot citā sabiedrībā, ātri vien iemācīsies vajadzīgos vārdus vietējā valodā. Nekas cits jau neatliks.

Tāpat ceļošana vienatnē dod laiku pārdomām. Ir tikai normāli, ka šādi cilvēks nonāk pie spēka pieņemt sevi tādu, kāds esi.

Soloceļošana iemāca arī plānot laiku. Visbeidzot, lieta, ko noteikti šādi iemācīsies, būs pateicība par to, kas tev ir, un iegūts iekšējs miers," par lielāko ieguvumu sava 18 mēnešu ceļojuma laikā raksta Anna. Jo beigu beigās, lai cik tālu mēs dotos, no sevis jau nekur neaizbēgam, tādēļ jāiemācās sadzīvot ar savu ceļabiedru - pašam sevi.

"Apceļojot pasauli paša spēkiem, ieraugot satriecošu saulrietu Atlantijas okeāna krastā, barojot briežus Japānā, apbrīnojot flīžu mozaīku Marokā vai kalnus Šveicē, skatus Vīnē vai saullēktu kādā no Taizemes salām, ūdenskritumu Kambodžā un tā tālāk un tā joprojām, tu izjutīsi elpu aizraujošus brīžus, saprotot, cik patstāvīgs, stiprs un neatkarīgs esi. Tu būsi varonis pats savā stāstā," teiks Annas blogā.

Ceļošana atver prātu, nepieciešamību nodibināt jaunus kontaktus un ticību, ka lieliskas lietas gaida turpat aiz stūra, un ar soļošanu un runāšanu pie tām nokļūsi. Tā nu atliek vien doties ceļā, nevis novelt vainu uz to, ka nav ar ko kopā braukt...

"Ceļojot kultūras šokē, jo to uztveri veido jaunas pieredzes un tikšanās. Ja būsi viens svešā malā, tu gūsi dziļu ieskatu turienes kultūrā pavisam īsā laikā. Nekas cits neatliks – ātri vien adaptēsies un iekļausies," mierina arī Anna.

Esot starp iedvesmojošiem cilvēkiem un iesaistoties dziļākās sarunās, var mainīties arī tavs dzīves ceļš. Iegūsi citu perspektīvu. Novērtēsi pieredzes, satikto cilvēku un izbaudīto brīžu vērtību, kas ir krietni lielāka par naudā mērāmām lietām.

"Nemeklēsi vairs laimi vai drošību citos, jo būsi pietiekami pārliecināts par sevi, lai to visu sagādātu pats. Soloceļošana dos tev tādu iedvesmu, ko nekad neaizmirsīsi. Tu mācīsies, augsi un izmainīsies uz labu!"

Annā rit nepālietes un austrālietes asinis. Par sevi viņa saka, ka ir soloceļotāja, fotogrāfe, aktīvās atpūtas entuziaste un sociālo mediju fanātiķis. Viņa ceļo ar 10 kilogramus smagu somu un publicē sociālajos tīklos fotogrāfijas, video un piedzīvojumu stāstus no saviem ceļojumiem.

Vairāk par viņu "Instagram" profilā un blogā: annasherchand.com.

Arī daudzi latviešu azartiskie ceļotāji atzinuši, ka labprāt ceļo vieni, jo tā ir iespējams labāk iepazīt konkrētu valsti un satikt vairāk interesantu cilvēku.

Piemēram, aktīvā ceļotāja Zane Eniņa, kas pabijusi visos kontinentos, aprakstot savus ceļojumus blogā, ir budžeta ceļotāja, kas sapratusi, ka bez daudz kā var iztikt, tomēr īpaši neierobežo sevi. Ceļojusi gan par iekrātajiem līdzekļiem, gan atbalstītāju sarūpēto naudu, piemēram, ekspedīcijā „Pingvīns” uz Antarktīdu, gan arī ik pa laikam piestrādājusi gadījuma darbos. Vairāk par viņu lasi šeit.

Tāpat arī latvietis, kas pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas vēlējās apceļot 130 pasaules valstis un to arī izdarīja, Ivars Krūtainis. Sarunā ar „Turismagids” viņš atzina, ka visgrūtākais un vienlaikus arī interesantākais - vienam visu sākt no jauna. Šķiet, Ivars pie šāda pašizvēlēta vientuļnieka dzīvesveida ir pieradis, jo arī ceļojumos bieži dodas viens. "Jā, reizēm kāds draugs brauc līdzi, bet lielākoties cilvēki grib doties atpūsties, nevis ceļot. Ceļot nav viegli. Sākumā jau daudzi it kā grib braukt līdzi, bet, kad saprot, ka nekādu ērtību nebūs, viegli nebūs, tad tomēr izvēlas braukt tur, kur var atpūsties," stāsta Ivars. Vairāk par aizrautīgo ceļotāju lasi šeit.

Vēl kāds interesants stāsts, kas iedvesmo vienatnē doties īstenot sapni ir par latviešu burātāju Uldi Ozolantu, kas sev uz 70. jubileju kā dāvanu sarūpējis solo braucienu ar nelielu jahtu aizburājis no Rīgas uz Karību salu paradīzi. Pēc 34 dienām Atlantijas okeānā, vienatnē veicot tūkstošiem jūras jūdzes, pārdzīvojot piecu dienu vētru, GPS zaudējumu un citus nervus kutinošus piedzīvojumus, 2016. gada nogalē kapteinis sasniedzis Barbadosas salu. Vairāk lasi šeit.