Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns, kas atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas nacionālajā parkā, informēja biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks pārstāvis Dainis Ozols.
Latvijā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila, ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 720 metrus uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna.
Kalns ir augsts – 286,3 metri virs jūras līmeņa – tikai trīs metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu un pēc būtības ir tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei).
Tas ir apaudzis ar mežu, un iespaidu par to var iegūt tikai pa nelielu ainavas koridoru no Dzerkaļu māju puses vai arī no skatu torņa Lielajā Liepukalnā. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana tā virsotnē nav viegla.
Pēc valodnieku versijas vietvārda cilme varētu būt saistīta ar vārdu dzierkaļs/dzierkalis/dzerkaļs – amatnieks, kas kaļ dzirnakmeņus. Kalna pakājē ir daudz laukakmeņu.
Tas ir veidojies leduslaikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbē pirms 13 līdz 15 tūkstošiem gadu. Lielpaugura pamatu veido zemledāja apstākļos sabīdīti un sakrokoti morēnas mālsmilts nogulumi. Kalns atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā, kas Latvijas reljefa kartē iezīmēta kā mālsegas pauguru (zvoncu) un kupolveida pauguru (kēmu) izplatības areāls. Gada ģeovietas izvirzīšana palīdzēs noskaidrot, kāda īsti ir Dzerkaļu kalna un tā apkārtnes pauguru un leju izcelsme.
Jāpiebilst, ka nesen "Delfi" vietējā pašvaldībā noskaidroja, ka šis paugurs 4,31 hektāra platībā ir privātīpašums. ''Dzerkaļu kalnā pašvaldība nevar veikt vai plānot labiekārtošanas darbības, vai infrastruktūras attīstīšanu, lai kalns būtu labāk pieejams tūristiem,'' skaidroja Kaunatas pagasta pārvaldes lietvede Janīna Kairiša. Par to, kam pieder Latvijas pauguri, lasiet šeit.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu un izpēti, pievērst sabiedrības uzmanību līdz šim maz novērtētam dabas veidojumam. Pērn šo godu ieguva Ketleru atsegumi, bet vēl pirms tam Korkuļu ūdensrijējs, kas atrodas Sēlijā.
Pavasarī, kā tradicionāli jau desmito gadu tas notiek, Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par Dzerkaļu kalnu. Par pasākumu tiks paziņots atsevišķi.
Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Dzerkaļu kalna kā Latvijas Gada ģeovietas 2017 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Daugavpils universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, un Rēzeknes novada pašvaldība ar Kaunatas pagasta pārvaldi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
