Abgunstes muiža - 2
Abgunstes muižas Zaļenieku pagastā pirmsākumi meklējami 1780. gadā. Tolaik tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai un izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Toreiz uzceltas koka ēkas, ko diemžēl 1905. gadā revolucionāri nodedzinājuši līdz pamatiem – no tiem laikiem saglabājušies vien velvēti mūra pagrabi, kur tagad jaunie muižas īpašnieki palēnām iekārto mākslinieku darbnīcas – rezidenču centru. Kā stāsta Jānis Avotnieks, tur mākslinieki varēšot dzīvot un strādāt bez maksas, notikšot radošās darbnīcas un tapšot brīnišķīgas lietas.

Ēkas atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva grāfs Sergejs fon der Pālens. Bet līdz galam tā nav īstenota, jo sācies Pirmais pasaules karš un vēlāk Brīvības cīņas. Tā nu muiža ilgi stāvējusi kā jaunbūve, līdz to Latvijas brīvvalsts laikā Zaļenieku pagasta vajadzībām pabeidz kā skolas ēku. "Arhīvos skaisti rakstīts, ka nepabeigtajā Abgunstes pilī ierīko Gaismas pili – skolu," zina stāstīt muižas saimnieks. Skola tur atradusies 40 gadus, bet pēc tam muižā dzīvokļi piešķirti kolhozniekiem, bet zālē, kur kādreiz notikušas balles, ierīkots veikals. Iedzīvotāji šajā laikā telpas pārveidojuši un iekārtojuši, kā pašiem ērtāk, un tagad īpašniekiem nākoties cīnīties ar padomju interjera paliekām.
LatvijaJelgavaPilis un muižas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit