Brīvdienu maršruts: skaistais un nedaudz spocīgais Bīriņu pils parks  (2)

Pakalnā pie ezera paceļas 1860. gadā celtā Bīriņu pils. To un apkārt esošo parku savai Emīlijai dāvājis mīlošais vīrs Augusts fon Pistolkors, teikts Bīriņu pils mājaslapā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka fon Pistolkorss, apprecot Pēterburgas baņķiera fon Štiglica audžumeitu Emīliju, pūrā saņēma kapitālu, ko tad arī ieguldīja jaunas, modernas pils celtniecībā.

Pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā. To uzcēla pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822—1877) ļoti izsmalcinātā projekta. 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz Saulkrastiem (Neibādei), kur sāka veidot jaunu kūrortu. Interesanti, ka pils tolaik bijusi tik grezna un īpatnēja, ka 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta R.H. Cirkvica projekta ēkas fasādi vajadzējis pat vienkāršot, teikts vietnē "Ambermarks".

1926. gadā Rīgas grāmatrūpniecības slimokase pilī pēc pārbūves ierīkoja atpūtas namu – sanatoriju "Grāmatnieki". Kopš tā laika līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Padomju laikā pils interjerus "greznoja" ideoloģiju atspoguļojoši gleznojumi. Tagad pils un parks ir atjaunoti, un tie ir privātīpašums.

Pils parks ir skaists visos gadalaikos, jo to rotā ne vien puķu dobes vasarā, bet dažādi neparasti dabas un cilvēku veidoti objekti. Vērts tur uzmeklēt Mīlestības saliņu un uzkāpt Eņģeļu kalnā, pieskarties Mīlestības ozolam, kam blakus slejas milzīga liepa. Ozola zaros iekārti mazi zvaniņi, kas, uzpūšot vējiņam, skan savu maigo melodiju. Te ir sūnām un ķērpjiem apauguši koki gar celiņu malām, upīte un pat strazdu būris cilvēka izmērā, pa kura apaļo lodziņu paveras skaists skats uz apkārtni. Var aizstaigāt arī līdz Bīriņu muižas ūdensdzirnavām un muižas kapličai. Pat ja neejat apskatīt pašu pili un ieturēt maltīti tās smalkajā restorānā vai noklausīties tur kādu koncertu, pastaiga pa parku ir brauciena vērta.

Protams, ziemā tas ir nedaudz spocīgāks nekā vasarā ar saviem kailajiem kokiem un dramatiskajām krāsām, bet savs šarms tam piemīt arī šajā gadalaikā. Un uzmanīgākajiem varbūt pat izdosies sastapt pils parka spoku... Leģenda vēsta, ka 19. gadsimta beigās pils saimniekam Aleksandram fon Pistolkorsam bijuši divi dēli un meita. Abiem dēliem bijušas ļoti ciešas attiecības, viņi kopā spēlējušies, vēlāk kopā studējuši, bet viens no viņiem jaunībā kritis karā Kaukāzā. Otrs brālis bijis gluži via traks no bēdām, bet ģimene puisi ļoti atbalstījusi, viņš atgriezies mājās, kur sadraudzējies ar māsas jauko, jauno kalponi, kurā ātri vien iemīlējies. Kad paziņojis ģimenei, ka grib to precēt, māte bijusi pret un izdarījusi tā, ka reizē, kad dēls devies prom, iedevusi meitenei viltotu vēstuli, kas paziņojusi par viņas mīļotā precībām ar citu, aristokrātisku, līgavu. Meita jau gaidījusi muižnieka bērnu, tādēļ no lielām bēdām un kauna pakārusies parkā. Vēlāk arī pats nelaimīgais mīlētājs padarījis sev galu. Runā, ka meitene parkā ik pa laikam parādās kā skumjš spoks.

Braucienu var sākt, dodoties no Rīgas uz Siguldu, pēc tam izstaigāt Bīriņu parku, bet tālāk braukt uz Limbažiem un turpināt veselīgo dienu, izejot Lielezera dabas taku vai Augstrozes pilskalna dabas taku – abas nav garas, bet ļoti skaistas.

Netālu ir arī Saulkrasti un gleznainā Baltā kāpa, kā arī Dunte ar Minhauzena muižu, kur ir gan dabas taka, gan ļoti interesants muzejs, kas veltīts lieliskajam stāstniekam un fantastam.