Atbraukt, ieraudzīt, iemīlēt – tā manās atmiņās palikusi Portugāle. Apelsīnu koki ceļmalās, brīvā dabā staigājoši pāvi, frāze "sangria, sangria" uz katra otrā stūra un dzidri zilais okeāna ūdens ir tikai pāris pieturas punkti ceļojumā pa šo pauguraino zemi. Vieta, kurā nedēļas garumā aizmirsties un, smaidot saulei, baudīt mirkli.
Ceļojumā devos kopā ar ģimeni, taču jāsaka, ka brauciena galamērķi izvēlējās māsīca, uzaicinot kopīgi svinēt viņas kāzas tieši tur. Svinību diena bija noteikta aprīļa sākumā, tāpēc, kā kārtīgi latvieši, nolēmām, ka jābrauc pāris dienas ātrāk, lai paspētu redzēt, kas slēpjas zem valsts nosaukuma. Mani visu laiku tirdīja jautājums, vai galvaspilsēta Lisabona tiešām ir tāda, kā to apraksta Ērihs Marija Remarks savā "Lisabonas naktī"? – vieta, kuru iemīlēt.
Lai nonāktu galamērķī, izvēlējāmies lētāko iespējamo variantu, ceļojot ar lidmašīnu – pārsēsties un pagaidīt. Rezultātā no Rīgas devāmies uz Londonas Stanstedas lidostu un tikai pēc tam uz Lisabonu. Biļete izmaksāja 260 eiro vienam cilvēkam, taču šādā veidā jāsadzīvo ar nīkšanu lidostas "TaxFree" zonā līdz pat astoņām stundām. Biļetes nopirkām pusgadu pirms brauciena, taču arī četrus mēnešus pirms pacelšanās summa nebija daudz mainījusies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
