Pavasarīga nedēļa Portugālē: vienas kāzas un tūkstoš iespaidu kalnainajā vīnu zemē  (4)

Ceļojumā devos kopā ar ģimeni, taču jāsaka, ka brauciena galamērķi izvēlējās māsīca, uzaicinot kopīgi svinēt viņas kāzas tieši tur. Svinību diena bija noteikta aprīļa sākumā, tāpēc, kā kārtīgi latvieši, nolēmām, ka jābrauc pāris dienas ātrāk, lai paspētu redzēt, kas slēpjas zem valsts nosaukuma. Mani visu laiku tirdīja jautājums, vai galvaspilsēta Lisabona tiešām ir tāda, kā to apraksta Ērihs Marija Remarks savā "Lisabonas naktī"? – vieta, kuru iemīlēt.

Lai nonāktu galamērķī, izvēlējāmies lētāko iespējamo variantu, ceļojot ar lidmašīnu – pārsēsties un pagaidīt. Rezultātā no Rīgas devāmies uz Londonas Stanstedas lidostu un tikai pēc tam uz Lisabonu. Biļete izmaksāja 260 eiro vienam cilvēkam, taču šādā veidā jāsadzīvo ar nīkšanu lidostas "TaxFree" zonā līdz pat astoņām stundām. Biļetes nopirkām pusgadu pirms brauciena, taču arī četrus mēnešus pirms pacelšanās summa nebija daudz mainījusies.

Pirmais pārsteigums nosēžoties lidostā – lietus! Ar to jārēķinās, braucot uz Portugāli šajā gada laikā, jo pamatīga svelme tur vēl nav gaidāma. Jāpiemin gan, ka gaisa temperatūra nebija zemāka par +15 grādiem, tāpēc krekliņi un kleitas arī tika liktas lietā. Neaizmirsti somā iemest saulesbrilles un galvassegu!

Vietu, kur dzīvojām, izvēlējās jaunais pāris un visus kāzu viesus izmitināja tieši tur. Sākumā māsīca ar topošo vīru meklēja vietu kāzu svinībām, un tas notika pavisam vienkārši – ierakstot internetā frāzi "kāzu vietas Portugālē". Kad tika nolemts, ka kāzas rīkos apburošā Gradilas (Gradil) ciema mazā vīna darītavā, laipnie vietējie ieteica apskatīt internetā arī vecu, izbijušu portugāļu zemnieku ciematu Aldeia da Mata Pekuina (Aldeia da Mata Pequena) netālu no galvaspilsētas, kas šobrīd lielā mērā pielāgots tūrisma vajadzībām. Palikām īstā Portugāles lauku mājiņā. Paskatoties pa logu, pavērās skats uz zaļu nogāzi un brīvā dabā staigājošiem pāviem, kas katru rītu piestrādāja kā modinātājs.

Tāpat visu ceļojuma laiku pārvietojāmies ar izīrētu automašīnu, jo tikt uz šo ciematiņu ar sabiedrisko transportu būtu ļoti ilgi un neizdevīgi. Kultūra uz ceļiem ir salīdzinoši mierīga, taču jārēķinās, ka ceļi ved arī pa mazām, šaurām ieliņām.

Līdzenumu Portugālē gandrīz teju nav nemaz – visur kalni, aizas, kā arī augšup un lejup vedoši līkumaini ceļi. Pirmo dienu pavadījām, apskatot kalnā esošo Lisabonu. Ar vecu tramvajiņu devāmies uz vecpilsētu un Sanžorže pils (São Jorge) parku, no kura augstākā punkta visa pilsēta ir pie kājām.

Braucot ar tramvajiņu, radās sajūta, ka tas varētu līdz galam nemaz neaizbraukt, jo reizēm starp transportlīdzekli un blakus esošās mājas sienu bija tikai pāris centimetru. Profesionāli šoferīši! Pakonsultējoties ar vietējiem, nonācu mazā vecpilsētas kafejnīcā un nogaršoju vienu no garšīgākajiem saldumiem, kādu līdz šim biju ēdusi – portugāļu "pastel de nata" jeb kārtainās mīklas un olu krēma kūciņu. Tāpat varat pagaršot tradicionālo rīsu pudiņu. Iesaku, nenožēlosiet! Par to, kādas vietas vēl būtu vērts apmeklēt Portugāles galvaspilsētā, lasiet šeit.

Brokastis un vakariņas ēdām mājās, tātad – gatavojām paši. Pirms braukšanas izlasījām, ka Portugālē ir iecienīts lielveikals ar nosaukumu "Intermarché", tāpēc lielākoties iepirkāmies tur (skatījām reklāmas uz ceļiem vai ierakstījām atrašanās vietu navigācijā). Produktu cenas līdzīgas kā pie mums, taču lētāk maksāja vīni un augļi. Iesaku pagaršot portugāļu portvīnu, kā arī apēst kādu zemeni (lielas, lētas un sulīgas). Tā kā okeāns ir Portugāles draugs, arī zivju cenas nav augstas, bet piedāvājums – plašs. Interesanti, ka lielveikalā pārdēvēja pati iztīra zivi pirms došanas klientam viņa acu priekšā. Ja esi zivju cienītājs, vari pamēģināt doradas (zeltainā jūraskarūsa) un grillētas sardīnes.

Mums iecienīts kūrorts ir Jūrmala, Portugālei – Cascasais. Šī pilsēta atrodas netālu no Lisabonas un ir vairāk tendēta uz tūrismu un iebraucējiem. Šeit pirmo reizi pieskāros Atlantijas okeānam un redzēju to savām acīm. Dzidrais ūdens ļāva redzēt cauri katru mazāko sīkumiņu. Peldēšana gan gāja gar degumu, jo ūdens vēl nebija tik silts, taču pasauļot bālo seju gan iespējām. Pati pilsēta ir skaista un moderna – flīzētas ielas, daudz restorānu, ziedošu koku, palmu un atsaucīgu cilvēku.

Portugāle var lepoties ar pilsētu, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojumu sarakstā. Tā ir Sintra, kur paveras brīnumaini kalnainas ainavas un greznas pilis. Mašīnu atstājām salīdzinoši zemu un sākām kāpt uz mūsu galamērķi Penas pili (Palacio da Pena), kas atrodas pašā kalna galā.

Šī ir pilsēta, kura staro no romantikas, izceļ arhitektūru cauri laikiem un dod iespēju pārbaudīt savu fizisko sagatavotību. Kāpšana turpu šurpu ir diezgan pamatīga, tāpēc derētu visu laiku pie rokas turēt ūdens pudelīti.

Tālāk ceļojums mūs aizveda līdz Ericeirai jeb vēl vienai pilsētai, ko apskalo okeāns. Papildus, vēl neredzēti lieliem viļņiem, devāmies pastaigāt pa veikaliem un iepirkt kādu sīkumiņu. Runājot par drēbju veikaliem, uzgājām mazu bodīti pašā centrā un pavadījām tur aptuveni stundu. Ja grib, tad var atrast lētas un foršas drēbes, piemēram, kleitas, kreklus, žaketītes u.c.

Brauciena kulminācijā svinējām gaidītās kāzas vīna darītavā. Starp citu, ekskursija pa vīna darītavu arī ir informatīvs un interesants pasākums, par kura realizāciju ceļojuma laikā padomāt.

Kāzu diena iesākās trauksmaini un skrienoši – šķita, ka laiks ir kā jūra, taču beigās ķemmes, kleitas, sprādzes un kurpes tāpat gāja pa gaisu. Ceremonija tika aizvadīta mazā baznīciņā, katoļu tradīcijās. Tā kā māsīca ir latviete, bet topošais vīrs francūzis, salaulāšanās ik pa laikam notika trīs dažādās valodās - latviešu, angļu un franču. Pēc tam devāmies uz vīna darītavu, kur pie ieejas sagaidīja atspirdzinošā sangrija un uzmundrinošās saksofona melodijas. Pēc brīvā laika sēdāmies pie apaļiem, balti klātiem galdiem un baudījām triju ēdienu vakariņas. Kā ierasts šādos svētkos, dejas turpinājās līdz pat rītam, taču visu laiku tika nesti vēl un vēl ēdieni, piemēram, zupas, maizītes, sieri u.c. Kombinācija laba – visu, ko apēd, tūdaļ arī nodejo.

Sveiki – "Olá"
Paldies – sievietēm jāsaka "Obregada", vīriešiem – "Obregado"
Visu labu – "Adeus" (izrunā adeuš)
Līdz vēlākam – "Até mais" (izrunā atē maiš)
Garšīgi – "Delicioso"
Ejam! – "Vamos!" (izrunā vamuš)

Septiņu dienu ceļojums bija noslēdzies ar pavasarīgu atgriešanos Latvijā un secinājumu, ka ar vienu reizi Portugālē nepietiek. Mēs apskatījām pilsētas ap Lisabonu, taču vēl kādreiz jānoorganizē brauciens uz Porto vai gluži pretēji – Faro pusi.