Horvātijas vēsturiskā pērle Starigrada. Ko tur apskatīt?

Starigrada atrodas Hvaras salā, un tās pilsētas tradīcijas aizsākušās jau antīkajos laikos. Kopš 2008. gada tā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, lai izceltu tajā labi saglabātās grieķu civilizācijas pēdas.

Pilsētu, kā jau noprotams, oficiāli dibinājuši grieķu jūrnieki, kas šurp atbraukuši no Parosas 384. gadā pirms mūsu ēras. Tagadējai Horvātijai piederošajā salā viņiem tā iepaticies, ka viņi nolēmuši garā līča galā dibināt apmetni un vēlāk arī celt pilsētu, jo turpat bijuši auglīgi lauki un arī dzeramais ūdens, teikts portālā "Europeanbestdestinations". Ilīrieši, kas līdz tam bija dzīvojuši šajās zemēs un jau dibinājuši šeit arī savu pilsētu, iekopuši laukus un kaluši pat savu naudu, uzvarēti, un viņi sākuši apdzīvot tagadējo Horvātiju, kur viņu pēcteči saimnieko joprojām.

Šogad pilsētā paredzēti daudzi vērienīgi notikumi un svinības, lai atzīmētu lielo jubileju. Vairāk par tiem var lasīt mājaslapā šeit.

Jāpiebilst, ka Hvaras sala oficiāli atzīta par saulaināko vietu Adrijas jūrā, un gada laikā tur 2726 stundas spīd saule. Tāpēc šī ir izcila vieta, kur atpūsties pie jūras - piemēram, kādā no salas 40 klinšainajiem līčiem, no kuriem daži sasniedzami tikai ar laivu, tāpēc, ļoti iespējams, būsiet vienīgie atpūtnieki šajā vietā.

Petara Hektorovičs pils jeb "Tvrdalj"

Šī senlaicīgā pils ar zivju baseinu un baložbūdu virs tā ir slavenākā pilsētas celtne. Viduslaiku dzejnieks savu pili būvējis visu dzīvi, turklāt, kā teikts pilsētas mājaslapā, tai viņa dzīvē bijusi tikpat nozīmīga loma, kā literārajai darbībai.

Šeit viņš nonācis arī līdz idejai par mikrokosmu – mazu, noslēgtu pasauli jeb mazo visumu, kāds bija arī viņa pils, kur mitinājies pats Petars Hektorovičs, viņa sieva, draugi, tikuši izmitināti arī ceļotāji, audzētas zivis, putni un citas dzīvas radības.

"Tvrdalj" ir arī īsta akmens grāmata – Hektorovičs tur savācis un pašrocīgi izkalis vairāk nekā 20 akmens bluķus ar uzrakstiem latīņu, itāļu valodā un horvātu valodā.

Starigradas līdzenums – UNESCO mantojums

Līdzenums aizņem salas centrālo daļu. Interesanti, ka tā nosaukums mainījies ik reizi, kā šajā vietā ieradušies jauni saimnieki. Sākumā tam nosaukumu "Chora Pharu" devuši grieķi, tad romieši savas valdīšanas laikā to nosaukuši par "Ager Pharensis", bet viduslaikos šī pati teritorija dabūjusi nosaukumu Svētā Stefana līdzenums. Mūsdienās to vienkārši sauc par Starigradas līdzenumu. Daudzo civilizāciju ietekmē šeit saglabājušās neskaitāmas vērtīgas liecības.

Kabalas pussala

Šī pussala vizuāli atgādina roku ar pirkstiem. Tā atrodas Starigradas līča ziemeļrietumu daļā. Pussalas sākumā ir Kabalas klints, kuras augstums sasniedz 80 metrus. Turpat ir arī Starigradas osta – dabiski aizsargāta un tādējādi viena no drošākajām Adrijas jūrā. Saulainās un skaidrās dienās šī ir brīnumskaista vieta, kas liek domāt par neskartiem fjordiem.

Starigradas muzejs

Biankini pilī atrodas Starigradas muzejs. Reiz šis neorenesanses stila nams piederējis Biankini brāļiem, teikts pilsētas mājaslapā. Tā interjers saglabājis savu greznību, tāpat apmeklēšanas vērts ir gadsimtu vecais nama dārzs.

Muzeja kolekcijā atrodamas liecības par pilsētas garo vēsturi. Interesanta ir hidroarheoloģijas ekspozīcija, kas faktiski sastāv no nogrimuša tirgoņu kuģa kravas, kas vesta 4. vai 5. gadsimtā.
Savukārt Gelineo Bervaldi salons atdzīvina 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma patriciešu dzīves stilu. Savukārt kapteiņa istabas ekspozīcija stāsta par 19. gadsimta otro pusi, kad Starigrada bija ievērojama ostas pilsēta.

Tāpat pastāvīgajā ekspozīcijā ir horvātu mākslinieku darbi.

Škoras laukums

Pilsētā ir daudz jauku, nelielu laukumu, bet Škoras laukums ir visskaistākais. Tas atgādina amfiteātri un vasarā tur tiešām bieži notiek dažādi pasākumi. Laukums izveidots 17. / 18. gadsimta mijā. Šajā vietā atradusies kuģu būvētava, kuras vietā izveidots laukums – no tās iegūts arī tā nosaukums (škor jeb škver tulkojumā nozīmē kuģu būvētava). To ieskauj senas strādnieku mājas ar brīnišķīgiem jumta logiem un akmens terasēm.