Projektā "Interior of Life", kura ietvaros Kate Ozoliņa un Jānis Sēlis veido video stāstus par skaistām vietām un iedvesmojošiem cilvēkiem, tapis jauns stāsts par vienu no skaistākajiem atjaunotajiem koka namiem Latvijā – Zaļo māju Cesvainē, kurai Eiropas kultūras mantojuma fonds piešķīris otro zilo karogu.
Skaistais nams ir Kārļa Bandenieka lolojums. Viņš pats dzimis un audzis Britu Kolumbijā, bet pirms 15 gadiem atgriezies vecāku dzimtenē Latvijā. "Man ļoti laimējās, ka atradu šo māju. Laimējās, jo mans tēvs ir no šī ciema. Ne tieši no šīs mājas, bet viņš dzimis Cesvainē. Izstaigāju ciemu, un šī bija skaistākā ēka ciemā," video par to, kā atradis Zaļo māju, stāsta Kārlis.
Nams atrodas klusā vietā pie dīķa, ar skatu uz skaisto Cesvaines pili. Tā celta 19. gadsimta 90. gadu beigās kā mežsarga māja. Un tās nosaukums radies, pateicoties sūnu zaļajai krāsai. "15 gados, kopš šeit dzīvoju, esmu sapratis, ka labākais veids, kā restaurēt ēku, ir ļaut tai sevi izskaidrot, nevis uzspiest savu skatījumu, kādai tai vajadzētu būt," par atjaunošanu un sadzīvošanu ar seno celtni stāsta saimnieks. Viņš pats savām rokām arī strādā pie tā, lai māja iegūtu pareizo izskatu un noskaņu.
Arī Zaļajai mājai secen nav gājuši padomju laiki, kad tā bijusi sadalīta dzīvokļos, kuru saimnieki savu dzīves telpu iekārtojuši, kā nu mācējuši. "Bija patiess prieks sākt kasīt nost krāsu kārtas, kas gadu gaitā krājušās un slēpušas mājas skaistumu," saka Kārlis, kas sākotnēji pat neesot īsti apzinājies, cik ēka ir skaista.
No ārpuses tā izskatās nedaudz eklektiska, ar sīkrūšu lodziņiem verandā, arkām pamatos un smailiem jumta izliekumiem, nedaudz atgādinot kalnu namus Vācijā, bet iekšpusē dizains un interjers ir gana moderns un mūsdienīgs – tajā sasaucas senatnes elpa un mūsdienu risinājumi, kas ļauj izbēgt no banalitātes. Uz sienām atstātas dažādos laikos tapušas krāsojumu kārtas, un saimnieks pret tām izturas ar pietāti, jo katra glabā savu stāstu. "Domāju, ka tā ir viena no mājas svarīgākajām īpašībām, kas ļauj sajust tās stāstu," projektā "Interior of Life" stāsta Kārlis Bandenieks. Viņaprāt, šī ir māja, kur atpūsties varētu braukt cilvēki, kas noguruši no modernā, jaunā un nospodrinātā. Viņš arī novērojis, ka pagaidām ārzemnieki vairāk nekā vietējie novērtējot šāda veida vietas.
Interesants ir stāsts par Kārļa Ulmaņa viesošanos šajā mājā 20. gadsimta 30. gados – toreizējais valsts vadītājs nakšņojis mežsarga goda istabā. Pēc tam par godu šim notikumam iepretim mājai iestādīta bērzu birzs, kas nosaukta par Kārļa birzi. Tagad arī Kārlis Bandenieks priecājas par šo nosaukumu, kas sasaucas arī ar viņa vārdu.
Ceļotāji varot nakšņot šajā mājā un ir mīļi gaidīti. Kā pastāstīja Kārlis Bandenieks, jau pirms desmit gadiem sācis uzņemt viesus, piedāvājot individuālā tūrisma iespējas, izmitinot ceļotājus, bet tad to uz laiku pārtraucis. Nu atkal Zaļā māja gaidot ciemiņus, un tajā divās istabās iespējams nakšņot līdz pat sešiem cilvēkiem, bet no rīta baudīt brokastis pilnīgā mierā un mazpilsētas klusumā. "Man bijuši viesi no ārzemēm, jo viņus vairāk interesē šādas vietas. Mākslinieku tipa cilvēki, kam nevajag visu glancētu, bet labāk ko interesantu," saka Kārlis. Viņš pats viesus arī izvadājot pa tuvējo apkārtni, pastāstot par interesantākajām vietām Cesvainē, jo piecus gadus strādājis arī Cesvaines pilī, kas atrodas vien 100 metru attālumā.
Saimnieks pats arī atjaunojot telpas mājā un plānojot šovasar renovēt vēl vienu telpu, kurā varēšot izmitināt ciemiņus. Viņš gan piebilst, ka ciemiņiem pirms ierašanās vajadzētu pieteikties, jo "mēs esam mazpilsētas māja, nevis Rundāles pils vai viesnīca, un tā nakts vidū klauvēt pie durvīm gan nevajadzētu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
