Aizceļot pagātnē un ielūkoties Latvijas ainavā, kāda tā bija pirms aptuveni 80 gadiem – mūsu vecvecāku un vecvecvecāku laikā, piedāvā, piemēram, fotogrāfs un novadpētnieks Māris Locs, kurš kopš 20. gadsimta 90. gadiem veido seno fotogrāfiju kolekciju, un mūsdienās neatlaidīgi meklē vecās atklātnēs redzamās vietas, to pašu skatupunktu, diennakts laiku un gaismas virzienu. Tagad viņa kolekcija digitalizēta.
Latvijas Dabas fonds aicina ikvienu iesūtīt arī savas fotogrāfijas no sendienām un mūsdienām, kur redzamas dažādas Latvijas vietas, pievienojot arī nelielus aprakstus, kas attēliem piešķir dzīvību un nozīmi. Fotogrāfijas var augšupielādēt mājaslapā "Ainavas runā". Projektam var sekot līdzi arī "Facebook" profilā.
Lūk, ko stāsta pagātnes ainava un kā atsaucas mūsdienu skats!
Mazais Plencis Ļaudonas pagastā
Plenču ezers jeb Mazais Plencis Ļaudonas pagastā atrodas Krustkalnu dabas rezervātā. 30. gadu fotogrāfija atklāj skatu uz Madonas-Trepes vaļņa pakalniem, kuru nogāzes klāj meži un Meirānu saimniecības iekoptās lauksaimniecības zemes. To dažādā tonalitāte liecina par atšķirīgu kultūraugu audzēšanu, bet daudzie siena šķūņi – par izkoptām lopkopības tradīcijām. Ainava ir tālu pārskatāma, un ezera spogulis rāda dažu koku galotnes, bet pārsvarā – debesis. 30. gados šis bija viens no skatiem, ko daudz izmantoja Latvijas tūrisma informācijas materiālos.
Mūsdienās reiz tik populārā skatu vieta ir zudusi, bet lielu daļu no toreiz atklātajām un apstrādātajām platībām aizņem mežaudzes. Šobrīd Krustkalnu ainavu var baudīt no Dabas aizsardzības pārvaldes netālu uzslietā skatu torņa, taču skats pār Mazo Plenci vairs nav starp fotogrāfu iecienītākajiem kadriem.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Madonas muzeja kolekcija.
Mūsdienu foto: Māris Locs
Valmiera
30. gadu Valmieras ainava ir dinamiska un vēsta par lielu rosību gan ūdeņos, gan krastmalās, kas ir pieejamas un tiek aktīvi izmantotas.
2002. gadā uzņemtajā attēlā Valmieras krasta siluets gandrīz pilnībā paslēpies aiz koku un krūmu sienas, un tikai baznīcas torņa smaile vasaras laivotājiem liecina, ka tepat ir pilsēta. Tā kā kopš 2002. gada ir pagājis kāds laiks, ainava atkal ir mainījusies. Iesūtiet fotogrāfiju, lai to iespējams apskatīt arī citiem!
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija.
2002. gada foto: Māris Locs
Tukums
Šis ir pirmais skatu pāris, ko fotogrāfs Māris Locs šajā sērijā radījis, iesākumā fotografēdams to bezlapu periodā, lai fotogrāfijas uzņemšanas vietu varētu atrast arī vasarā. Skats uz Tukuma centru tika tverts, mēģinot, cik vien iespējams, tālu atkāpties aizaugušajā ezermalā. Abos attēlos ir līdzīgs saules spīdēšanas virziens un pat mākoņu novietojums. Senās Tukuma fotogrāfijas uzņemšanas vietu mūsdienās varēja atrast pēc elektrības transformatora ēkas un baznīcas torņa. Biezi koki paslēpuši pilsētu, bet pats ezers 1947. gadā tika nolaists.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Saldus
Šī ir, iespējams, senākā pastkarte šajā kolekcijā – precīzs datējums nav zināms, bet visdrīzāk tā uzņemta 20. gadsimta sākumā. Tā rāda Saldus baznīcas apkaimi, kur norit aktīva lauksaimniecības darbība, tiek kopti dārzeņu lauki, ganās zirgi.
Šobrīd ainava ir pilnīgi urbāna, bet pirms vairāk nekā 100 gadiem iezīmētais ceļš saglabājis savu virzienu, un arī gailis baznīcas tornī joprojām pārskata pilsētu. Tiesa, mūsdienu fotogrāfija ir uzņemta 2008. gadā un kopš tā laika Saldus ainava atkal ir nedaudz mainījusies.
20. gadsimta sākuma atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
2008. gada foto: Māris Locs
Skats no Paradīzes kalna uz Gaujas ieleju
Sigulda, skats no Paradīzes kalna uz Gaujas ieleju. Pagājušā gadsimta 30. gadu atklātnē redzams, ka tolaik Gaujas ieleja ir bijusi daudz atklātāka. To raksturoja iekopti lauki, viensētas, noganītas mežmalas un tālu pārskatāma ainava. Ciešāk ieskatoties, var saskatīt ne tikai pļavās uzslietos šķūnīšus siena uzglabāšanai ziemā, bet arī bišu stropus.
Mūsdienu ainavu raksturo pārsvarā monolīts mežu masīvs, kas ļauj parādīties tikai vienam Gaujas lokam, bet mājas, kas joprojām tur atrodas, nav pat nojaušamas.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Tilts pār Salacu
Tilts pār Salacu pie Vecsalacas ir viens no pirmajiem dzelzsbetona tiltiem Latvijā un pirmais tilts pār Salacu. Tas atklāts 1909. gadā, bet šī fotogrāfija uzņemta 30. gadu beigās. Tā laika ainavā baltā tilta horizontāle nešaubīgi dominē ainavā un uzmanību no tās novērš tikai govju bariņš, kas, ganoties krastmalā, ieklīdis upes sēklī padzerties, un aitu ganāmpulks, kas ganās stāvās ielejas nogāzes zālājos.
Mūsdienās tilts ir pilnībā saglabājies, bet pati upe un tās krasti gan ievērojami mainījušies.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Cārmaņa ezera mīkla
Uz 30. gadu pastkartes teikts, ka tajā attēlots Gaušļu ezers Latgalē, taču, izpētot precīzāk, atklājās, ka tas ir kāds cits zilo ezeru zemes Latgales dārgums – Cārmaņa ezers. Senajā attēlā pussaliņā redzama parkveidīga ainava, kas veidojusies, regulāri pļaujot vai izganot pussalas retmežu. Gandrīz gar pašu ūdeni vijas zemes ceļš, uz kura piestājis auto, varbūt ar to atbraucis fotogrāfs, un, kamēr uzņem bildi, ļauj spēkratu apbrīnot vietējiem bērniem.
Mūsdienās fotogrāfam, lai atrastu pagātnes skatu punktu, vispirms bija jāatšķetina nepareizā nosaukuma mīkla un tad jāatrod pareizais skatu punkts. Abus attēlus vieno pussalas gals, kas palicis nemainīgs. Ainava pati kopumā ir daudz mežaināka, līdz ar to pieblīvētāka.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Drīdzis
Skats uz Dridža ezeru Latgalē ietver visu, ko stereotipiski saistām ar tradicionālu Latvijas ainavu un lauku idilli – skraju bērzu birzi, labības kūlīšus, zaļus pakalnus, viegli pieejamu ezera spoguli, kur lūkojas kupli gubu mākoņi. Tas gan 30. gadu atklātnē.
Mūsdienās ezers lūkojas ar pusaci, jo krasti kļuvuši mežaini, un arī horizonts, šķiet, pienācis tuvāk.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Skaistas-Dagdas ceļš
Skaistas-Dagdas ceļa ainava Latgalē rāda Latvijas ainavai sen zudušos elementus – labības kūlīšus. Koku puduris ainavas priekšplānā, pēc īsās zāles spriežot, ir ganības, tādēļ koku audzīte tur veidojas ļoti skraja. Cik vien tālu rāda fotoobjektīvs, redzami apstrādāti lauki un darbīgas viensētas, starp kurām aktīvi līkumo zemes ceļš.
1998. gada attēlā ceļa līkumi kļuvuši rāmāki, bet ēkas attēla dziļumā liek domāt par industriālās lauksaimniecības attīstību.
Ja kādam pieejama šīs vietas mūsdienu fotogrāfija, varat to augšupielādēt gan Latvijas Dabas fonda projekta mājaslapā, gan atsūtīt uz celojumi@delfi.lv un tā tiks nodota projekta veidotājiem.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Sauleskalns
30. gadu jaunsaimnieki Latgalē, Sauleskalna apkārtnē, sākuši saimniekot no nekā – klajā, bet izcilā vietā. No Bleideļa kalna virsotnes paveras tāls skats pār krāšņo un apsaimniekoto Latgales pauguraini, kuras ieplakās mirdz skaistākie ezeri. Iespējams, tā bijusi sena latgaļu kulta vieta.
2000. gada attēlā redzamo saimniecību nu jau var dēvēt par senu viensētu. Tai līdzās ābeļdārzs, starp pakalnos augošajiem kokiem vīd Ota ezers, bet agrākās mozaīkas vietā saskatāmi vien meži.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Skats no Sauleskalna uz Drīdzi
Ainava, kas uz Dridža ezeru paveras no Sauleskalna Latgalē, Krāslavas rajonā ir daudzu iemīļota un iemūžināta neskaitāmos fotoattēlos. Arī fotogrāfs Māris Locs 1998. gadā uzņēma šo foto, nemaz nedomājot, ka vēlāk atradīs 30. gadu atklātni, kas fotografēta gandrīz no tā paša skatu punkta – ūdenstorņa, kurš līdz šodienai vairs nav saglabājies.
Mūsdienās Sauleskalna pakājē redzamas kolhoza laika ēkas, ūdens malas ir daudz mazāk pieejamas, bet ezera līkumus vairs neļauj saskatīt ezera krastos saaugušās mežaudzes.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Zirgu ezers
Skats uz Zirgu ezeru Latgalē pie Krāslavas. 30. gadu attēlā redzam viensētu, piemājas laukus, govi, kas pagalmā berzē ragus pie bērza, pļavas un meža pudurus, un turpat – acu skatiena attālumā – citu saimniecību.
Lai atrastu šo skatu punktu mūsdienās, fotogrāfam nācās aptaujāt apkārtējos iedzīvotājus un uzburt seno ainavu domās, lai atrastu salīdzināšanas punktus, jo mājas, kas redzamas vecajā attēlā, vairs nav. Vienīgais orientieris – Zirgu ezera pussaliņa.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Daugavas loks no 10 latiem
Vai šī ainava šķiet pazīstama? Jā, tas ir Daugavas loks Naujienes pagastā, kas bija attēlots uz 10 latu naudaszīmes.
Bieži saka, ka šis attēls ir skats, kas paveras no Vasergališķu skatu torņa, taču ar vecās fotogrāfijas palīdzību, rūpīgi izpētot upes krasta izliekumus, fotogrāfs Māris Locs ir atklājis, ka patiesībā “desmitnieka” skats ir cits – pāris kilometrus uz priekšu pa straumi uz leju.
2015. gadā uzņemtajā attēlā krasti ir aizauguši un Daugavas loks vairs nav tik pārredzams. Tradicionālā Latvijas ainava ar atvērtiem upes krastiem kopā ar 10 latiem kļuvusi par pagātnes simbolu.
1982. gada foto autors Jānis Tālbergs, Latvijas fotogrāfijas muzeja kolekcija.
Mūsdienu foto: Māris Locs
Daugavas loks starp Daugavpili un Krāslavu
Daugavas majestātiskais loks starp Daugavpili un Krāslavu ir vienādi varens gan 30. gadu attēlā, gan mūsdienu foto, taču redzam, ka agrāk upes malas bija klajas, krastmala – brīžiem akmeņaina. Vietām pavisam tuvu pie ūdens ganās lopi, kas, visdrīzāk, atnākuši no tuvējās viensētas. Šādas klajas, noganītas pļavas, kas stiepjas līdz pašai ūdens malai, ir īpaša dzīvotne bridējputniem.
Interesanti, ka mūsdienu ainavā saglabājies mazais ierakums ceļmalas kreisajā pusē – tas arī fotogrāfam kalpojis par orientieri pareizā skatu punkta atrašanai.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Daugavpils
No 18. novembra ielas Daugavpilī vienā skatienā var ietvert trīs dažādu konfesiju baznīcas – Sv. mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāli, Mārtiņa Lutera katedrāli un Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcu. Zālājā starp ceļu un ēkām redzamas iestaigātas takas, vietām atsedzas smiltis, iespējams, tajā tika arī ganīti lopi. Šādi saulaini, vietām nomīdīti, atsegtas augsnes laukumiem bagāti apstākļi ir nozīmīga dzīvotne daudzām savvaļas sugām, piemēram, zemesbitēm.
2002. gadā uzņemtajā attēlā redzams, ka šobrīd ceļš ir platāks, tā malas – apstādītas, pretējās ceļmalas koku vainagi ir kuplāki, bet pareizticīgo katedrāle ir pilnībā paslēpta aiz kokiem.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto (2000): Māris Locs
Raunas idille
Lai uzņemtu mūsdienu foto no tā paša skatu punkta, fotogrāfam nācās kāpt pāri žogam un ielavīties privātīpašumā. Laika gaitā ainava ir pilnībā mainījusies. Tajā saceltas mājas, ierīkoti elektrības stabi, koki ir izauguši un baznīca redzama tikai tad, kad tie vēl nav salapojuši. Savukārt tradicionālās siena gubiņas mūsdienu ainavā nu jau ir liels retums.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Vēķu ezers pie Āraišiem
30. gadu Vēķu ezera ainavā pie Āraišiem ir daudzi elementi, kas veido piesātinātu ainavu un ļauj nojaust bioloģiskās daudzveidības bagātību. Mazais koka šķūnītis, atsevišķi akmeņi, savrupi stāvoši koki, līkumainas robežas, atklātas ezera malas, un tālumā – mājas, tātad, cilvēka klātbūtne.
Fotogrāfam aiz muguras ir Rīgas-Valgasdzelzceļa līnija. Iespējams, tieši tāpēc, ka šis skats bija labi redzams pa vilciena logu, tas tolaik bija diezgan populārs un pieminēts grāmatās un tūrisma ceļvežos.
Mūsdienās vēl ir saglabājies 30. gadu fotogrāfijā redzamā bērza stumbenis, taču skatienam to nosedz laika gaitā ieaugušās egles. Savukārt otrpus ezeram šobrīd atrodas Amatciems.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Zvārtes iezis
30. gadu attēlā redzam Zvārtes iezi vēl pirms 1939. gada, kad tika iztaisnota Amatas gultne, lai pasargātu gleznaino smilšakmens iežu atsegumu no izskalošanas.
Mūsdienās par unikālo Zvārtes iezi rūpējas Gaujas nacionālā parka darbinieki. Fotografēties uz ieža izvirzījuma, kā to darīja senajā pastkartē redzamā līksmā cilvēku grupiņa, vairs nav ļauts, jo skaistā un vērtīgā smilšakmens klints ir jāsargā no pārliekas nobradāšanas.
30. gadu atklātne – autors R.Rubenis. Māra Loca kolekcija
2001. gada foto: Guntis Eniņš
Dēliņkalns Alūksnes novadā
Dēliņkalns Alūksnes novadā ir Ziemeļvidzemes augstākais paugurs, un tas vienmēr bijis tūristu, slēpotāju un dabas mīļotāju iecienīts. Priekšplānā redzami lauku sētām raksturīgie dažāda veida koka žogi, kas ievērojami bagātināja ne vien ainavu, bet arī bioloģisko daudzveidību. Uz šādiem žogiem aug dažādi ķērpji, kuros pastāv vesela sīkradību pasaule, kas nelieliem putniem kalpo kā barība.
Pamatīgākos žoga veidojumos putni arī nereti būvē ligzdas, bet žoga mietu galus izmanto kā novērošanas posteņus.
1999. gada fotogrāfijā var sazīmēt seno akas vietu, bet lielais koks kreisajā pusē visdrīzāk ir viens no piemājas kokiem, kas redzami 30. gadu ainavā. 30. gadu fotogrāfijā redzamais Tortužu šķūnis vairs nav savā vietā un arī Dēliņkalna pakausis nu ir biezi apaudzis kokiem. Kalna galā joprojām ir tornis. Nu jau cits, bet tajā pašā vietā.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Māra Loca kolekcija
1999. gada foto: Māris Locs
Tilts pār Gauju Gaujienā
30. gadu atklātnē redzams krāšņais koka tilts pār Gauju Gaujienā, Apes pagastā, kas uzbūvēts 1926. gadā, bet uzspridzināts kara laikā. Tālumā redzamās stāvākās nogāzes, kas nav bijušas ērtas uzaršanai, daudzas desmitgades, varbūt pat simtgades ir bijušas pļavas vai ganības. Ilglaicība un pastāvība ir nozīmīgs faktors dabas daudzveidībai.
Iespējams, tieši tāpēc mūsdienās šajās nogāzēs vēl joprojām atrodamas reta veida izcilas dabiskās pļavas, kur tikai vienā kvadrātmetrā var saskaitīt vairākus desmitus savvaļas augu sugu. Mūsdienu attēlā – 1958. gadā uzceltais dzelzbetona tilts. Izmainījusies ir arī apkārtnes ainava un kādreizējo viensētu, siena pļavu un tīrumu vietā skatam paveras upmalas krūmāju un mežu zaļums.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Pulēna (Pullana) ezers
Pulēna (Pullana) ezera skats pie Alūksnes uzskatāmi rāda vienu no būtiskākajām izmaiņām Latvijas ainavā – līkumainu ceļu izzušanu. Agrāk zemes ceļš vijās pa dabiskajām līnijām, metot loku ap ezeru un uzlīkumojot nogāzē, tādējādi mazinot tā kāpumu.
Mūsdienās ezers ir izsīcis un daļēji aizrakts, no vecā ceļa līkumiem palikušas aptuveni nojaušamas liecības, bet dzelzceļa līnija pa kreisi palikusi tā pati, un pa to skrejošais vilciens savieno pagātnes un mūsdienu attēlus.
20. gadsimta sākuma foto – Alūksnes fotogrāfs Lapiņš. Māra Loca kolekcija
1999. gada foto: Māris Locs
Daugava pie Kokneses pirms un pēc appludināšanas
Daugava pie Kokneses pirms un pēc appludināšanas. Ainavas pārmaiņas ir grandiozas – pazudis pilnīgi viss, kas kādreiz bija redzams. Gan estētiski skaistie un elementiem bagātie skati, gan dabas daudzveidībai nozīmīgās palieņu pļavas un ganību un upmalas smiltāju mozaīka.
Par to, kā šajās vietās izskatījās pirms HES celtniecības, lasiet šeit.
30. gadu atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
20. gadsimta sākuma atklātne – autors nezināms. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Aizkraukle
30. gadu ainavā redzam ceļu, kas ved no Aizkraukles uz pārceltuvi pāri Daugavai. Zemes ceļa līkumi harmoniski saspēlējas ar Daugavas loku, liekot sajust plašumu, brīvību, ceļojumu! Šķiet, ka cieši rindā sastājušies stabiņi tur ir tāpēc, lai savaldītu vieglprātīgu straujumu, ko šāda ainava varētu rosināt. Mūsdienās mēs redzam pavisam citu skatu, kuru radījusi fonā saskatāmā spēkstacija.
30. gadu atklātne – fotogrāfs Saule. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Tanks pie Ērgļiem
Vecā objekta dēļ šo kalniņu dēvēja par Tanka kalnu. No tā paveras lielisks skats uz Ērgļiem.
Pagātnes foto autors: Nezināms
Mūsdienu foto: Ilze Feldberga
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
