Populāri tūristu galamērķi, par ko daudzi nav pat dzirdējuši  (1)

Visticamāk, par šo galamērķi un vēl 13 citiem ļoti populāriem galamērķiem, ko apkopojis "Telegraph", jūs nebūsiet dzirdējuši, bet, tikpat iespējams, ka pēc raksta izlasīšanas, būsiet ieinteresēti apmeklēt jau nākamajā ceļojumā.

Vislielākā Tālo Austrumu valsts ir bagāta ar nozīmīgiem tūrisma objektiem, tostarp Lielo Ķīnas mūri, Honkongas apvārsni un Terakotas armiju. Tomēr viena no skaistākajām vietām, kas populāra pašu Ķīnas tūristu vidū, bet nav tik pazīstama ārzemniekiem, ir Jungangas (Yungang) grotas. Tās atrodas netālu no ne pārāk pievilcīgās Datongas pilsētas Šaņsji provincē. Šīs UNESCO pasaules mantojumā iekļautās alas ir mājvieta 51 tūkstotim Budas statuju, kas izvietotas 252 alās.

UNESCO to raksturo kā "ievērojamu piektā un sestā gadsimta budistu alu mākslas sasniegumu." Šāds apgalvojums nav nepelnīts un izskaidro Junganga grotu popularitāti ķīniešu vidū. Tomēr tās iespaidīgas šķitīs arī tiem, kas nepieder šai austrumu ticībai.

Ikviens, kam nākas dzīvot 25 miljonu cilvēku lielā metropolē, noteikti kaut reizi ir sapņojis kaut uz īsu brīdi paviesoties laukos. To ņemot vērā, varētu pat teikt, ka Bukhansana nacionālais parks netiek pietiekami novērtēts – parku ik gadu apmeklē "tikai" pieci miljoni tūristu.

Nacionālais parks atrodas pie Seulas ziemeļu robežas. Mežiem un granīta klintīm bagātais tūrisma objekts ir iespēja daudziem Dienvidkorejas galvaspilsētas iedzīvotājiem aizbēgt no lielpilsētas.

Bukhansana nacionālais parks ir slavens ar pārgājienu takām, ko izejot tiek sasniegti augstie kalni. Interesanti, ka lielās apmeklētāju intereses dēļ takas reizēm tiek slēgtas, lai ļautu augsnei atjaunoties.

Pasaulē vislielākā ala apmeklētājus piesaistīts vienmēr, taču reti kurš ir dzirdējis par Saravakas (Sarawak) kambari netālajā Malaizijā, kā arī to aptverošo aizsargājamo teritoriju.

Šī ala ir iespaidīga – 700 metrus dziļa, 300 metrus plata un 70 metrus augsta. Tā ir tik liela, ka tajā varētu izvietot 40 lidmašīnas "Boeing 747", turklāt to spārni nesaskartos, raksta "Telegraph".

Kur tā atrodas? Kaļķakmens brīnumu var meklēt Saravakas štatā Borneo jeb Kalimantāna salā, ko var sasniegt ar īsu lidojumu no štata galvaspilsētas Kuhingas.

Pasaulē garākā alu sistēma ir labirints, kas atrodas Mamuta alu nacionālajā parkā netālu no Braunsvilas pilsētas Kentuki štata vidienē. Interesanti, ka zinātnieki nemaz nezina to patiesos apmērus, jo pašlaik izpētīti ir vairāk nekā 650 kilometru alu sistēmas, bet tas nav viss.

Nacionālais parks dibināts jau 1926. gadā, bet UNESCO pasaules mantojumā iekļauts 1981. gadā, un ik gadu pievilina pusmiljonu tūristu. Tas ir labs rādītājs, jo starptautisku lidojumu uz Kentuki štatu ir maz.

Alās atrodami pazemes ezeri un upes, daudzi unikāli ģeoloģiski veidojumi, ieskaitot stalaktītus un stalagmītus, vairākiem no tiem doti pat vārdi. Papildus lielajai, dabiski tapušajai ieejai alās ir vairākas mākslīgi izveidotas ieejas.

No cildenā uz smieklīgo – "Lieta" ir viens no tiem objektiem, kādi sastopami vien dažās ASV vietās. Ar noslēpumainības plīvuru aizsegts un hiperbolizēts, tas tiek reklamēts visas "Interstate 10" starpštatu šosejas garumā. Šoseja ved pāri Štatiem dienvidu – rietumu virzienā, un starp Elpaso Meksikā un Tūsonu Arizonā ir atrodamas 247 ceļazīmes, kas norāda uz "Lietas" atrašanos.

Tas, ko "Lietas" apmeklētāji atklāj, sekojot bezgaumīgajām, Viktorijas laikmeta stilā veidotajām norādēm, ir degvielas uzpildes stacija un "muzejs", kura "eksponāti" ir vecas, nolietotas automašīnas un lauksaimniecības tehnika. Muzejā tūristi beidzot uzzina, kas tad ir pati "Lieta" – "mūmija" stikla zārkā. Labā ziņa ir tāda, ka ieeja muzejā maksā tikai vienu dolāru un, tur esot, apmeklētāji sastaps citus, kurus muzejs pievilinājis ar meistarīgo pašreklāmu.

Lielākā daļa no Kanādas nacionālajiem muzejiem ir atrodami tā saucamajā "galvaspilsētas rajonā", ar ko tiek saprasta Otava un Kvebekas pilsēta Gatino. Cilvēktiesību muzejs ir vienīgais nacionālas nozīmes muzejs, kas atrodas ārpus šīs teritorijas.

Muzeju, kas atrodas Manitobas provinces galvaspilsētā Vinipegā, atklāja 2014. gadā. Lai arī uz pilsētu ved daudz gaisa un dzelzceļa maršrutu, ārvalstu tūristu ceļvežos objekts pārāk bieži netiek iekļauts raksta "Telegraph".

Tēmas, ko ietver eksponāti, ir smagas – no holokausta un fašisma izplatības līdz genocīdam Ruandā un pašu kanādiešu attieksmes pret inuītu tautu. Tā ir lieliska institūcija, kur iegūt padziļinātu informāciju par cilvēktiesību tēmām, un kanādiešu vidū galerijas ir iecienītas.

Havaju salu iecienītākie tūrisma objekti ir plaši pazīstami. To vidū ir Vaikiki pludmale, Havaju salu vulkānu nacionālais parks un Pērlhārboras osta.

Mazāk uzmanības nepelnīti saņem Vaimea (Waimea) kanjona parks, kas atrodas Kauai salā arhipelāga dienvidos. Parks bieži tiek nosaukts par "Lielo kanjonu Klusajā okeānā". Lai kanjonu sasniegtu, jābrauc 16 kilometri pa šoseju, kas sniedzas cauri aizai 900 metru dziļumā.

Labākais skats paveras no kanjona paša tālākā gala, kas ir arī Havaju salu arhipelāga vistālākais rietumu punkts, un no tā virsotnes iespējams saskatīt Niihau salu, kas nav brīvi pieejama apmeklētajiem.

Ikviens ir dzirdējis par Labās Cerības ragu Dienvidāfrikā un Horna ragu Čīlē, bet kā ir ar vistālāk uz ziemeļiem esošo punktu Eiropā? Tiek pieņemts, ka tas atrodas Norvēģijā, kaut gan ģeogrāfi par precīzu tā atrašanās vietu vēl strīdas.

Klintis, kas sniedzas dziļi Barenca jūrā, sauc par Nordkapu, un tās ir par dažiem kilometriem tuvāk nekā tālākais punkts uz ziemeļiem "Knivskjelloden". Par spīti tam, populārāka pieturvieta tūristu vidū ir tieši Nordkaps un to īpaši iecienījuši ceļinieki, kas Norvēģijas ziemeļus apmeklē vasarā.

Par to, kā latviešu ceļotāji sasnieguši šo vietu, lasiet šeit.

Eifeļa tornis, Parīzes Dievmātes katedrāle, Luvra, Svētās Sirds bazilika. Parīzē netrūkst vietu, kur apmeklētāju ir tik daudz, ka grūti pārvietoties, nedzirdot kameru klikšķus ik uz soļa. Nevarētu teikt, ka Parīzes katakombas nav populāras, bet tomēr daudzi, kas dodas uz izslavēto mīlētāju pilsētu, par tām dzirdējuši nav, pārliecināts "Telegraph".

Nevarētu teikt, ka cilvēku katakombās trūkst – tiesa, seši miljoni no tiem gan ir miruši. Pazemes tuneļu sistēma kļuva īpaši populāra 18. gadsimta beigās, jo tika ieviesta kā alternatīva apbedīšanas vieta laikā, kad Parīzes kapsētas bija pārpildītas. Tomēr tad tika nospriests, ka šādi apbedījumi neatbilst pilsētas higiēnas normām. Tagad šī vieta tiek dēvēta par pasaules lielāko kapu.

Daudzas no mirstīgajām atliekām ir redzamas apmeklētājiem mūsdienās – kauli ir salikti lielās kaudzēs, kas pārpilda drūmos gaiteņus. Katakombās var iekļūt no "Denfert – Rocherau" laukuma Parīzes dienvidu daļā, un agrāk tas ticis saukts par "Elles laukumu".

Vairāk par katakombām un to vēsturi lasiet šeit.

Kurš gan nav dzirdējis par "Lielo ābolu" un to raksturojošajiem objektiem – Piekto avēniju, Bruklinas tiltu un "Empire State Building". Ārzemju viesiem mazāk pazīstama ir Gubernatora sala (Governor's Island), kas ir viegli sasniedzama ar prāmi no Manhetenas dienvidiem.

Laika posmā no maija līdz septembrim, kad sala ir atvērta apmeklētājiem, ne mazums ņujorkiešu to iecienījuši saviem nedēļas nogales piknikiem. Kādreiz sala kalpojusi gan kā militārā bāze, gan krasta apsardzes brigāžu postenis, bet kopš 2003. gada pieejama publikai kā vieta atpūtai.

Buenosairesa ir starp tām Dienvidamerikas pilsētām, ko nedrīkst palaist garām. Ne mazums tūristu to atklāj ik gadu, bet zinošākie savam ceļojumam pievieno arī dienu Urugvajā, lai apskatītu Kolonija del Sakramento (Colonia del Sacramento) jeb Koloniju.

Tā ir vēsturiska pilsēta, ko stundas laikā var sasniegt ar prāmi no Buenosairesas. Pilsētu 1680. gadā dibināja portugāļi, lai sacenstos ar imperiālajiem spāņiem otrpus līcim, pilsētā būvējot iespaidīgus nocietinājumus. No 17. gadsimta pilsētā atlikuši izturīgi mūri, lielgabali, baznīcas un bruģēti laukumi, kas atrodas tieši aiz prāmju ostas. Tas nozīmē, ka Buenosairesas apmeklētāji seno pilsētu var izstaigāt, un vakarpusē viegli atgriezties Argentīnā.

UNESCO ir iekļāvis Koloniju pasaules mantojuma sarakstā jau 1995. gadā, nosaucot to par "labi saglabātu urbāno ainavu, kas atspoguļo veiksmīgu spāņu, portugāļu un postkoloniālisma stilu saplūšanu."

Jāpiebilst, ka Urugvaja šogad atzīta arī par vienu no tām pasaules valstīm, kur ir zems terora draudu risks. Vairāk lasiet šeit.

Eiropā pasaules līmeņa mākslas galeriju netrūkst. To vidū varat meklēt Luvru, Ufici un Ermitāžu, taču īsti mākslas mīļotāji būs dzirdējuši par "Neue Pinakothek", kas ir vizuālā radošuma dārgakmens Minhenē.

Pinakotēka ir "karstais punkts", kas noteikti jāapmeklē, viesojoties Bavārijas galvaspilsētā. Muzejā ir impresionistu darbi, to vidū īpaši jāizceļ Monē, Manē, Gogēna un Van Goga mākslas darbi. Muzejā apskatāms arī viens no Van Goga saulespuķu gleznojumiem, ko mākslas cienītāji var baudīt, izvairoties no cilvēku pūļa Van Goga muzejā Amsterdamā.

Bet Vecajā Pinakotēkā iespējams baudīt vecmeistaru darbus, savukārt trešajā – Modernajā Pinakotēkā modernistu mākslu.

Minhenes labākajos muzejos svētdienās ieeja maksā tikai simbolisku vienu eiro. Un tas būs tā vērts.

Vairāk par to, ko Minhenē izbaudīt iespējams bez maksas vai par ļoti simbolisku samaksu, lasiet šeit.

Iemeslu Spānijas galvaspilsētas Madrides apmeklēšanai netrūkst. Tūristi ir iecienījuši Prado muzeju, Retiro parku un labprāt izbauda ēdienu, kas ir viens no vislabākajiem Eiropā. Mazāk pazīstams ir Monkola bākas jeb "Faro de Moncloa" tornis, ko būvējis arhitekts Salvadors Perezs Aroha.

Skatu tornis atklāts 1992. gadā, kad Madride bija Eiropas kultūras galvaspilsētas godā.

Divi lifti uzved apmeklētājus 110 metru augstumā. Lai arī nedēļas nogalēs interesentiem var nākties gaidīt rindā, pacietība tiks atalgota ar elpu aizraujošu ainavu.

Šovasar aviokompānija "airBaltic" uzsāks lidojumus uz Madridi. Par to, ko vēl tur apskatīt, lasiet šeit.