Nebūt nav tā, ka Ilze ar Juri visu savu dzīvi saistījuši ar lauksaimniecību un kaut kā sava audzēšana bjusi likumsakarība. Tiesa, Juris allaž dzīvojis ārpus pilsētas un daudz palīdzējis vecākiem saimniecībā, bet Ilze gan ilgi spītējusies pret dārza darbiem un pat nevarējusi iedomāties, ka kādu dienu pati audzēs ķirbjus, zaļumus, tomātus un vēl pie tam piedāvās tos arī citiem.
Ilze vēl tagad skaidri kā dienu atceras reizi, kad Juris viņu atvedis uz laukiem un nostādījis pļavas vidū, meža ielokā, sakot – te mēs dzīvosim! ''Es skatījos un iemīlējos. Lai gan ar lauku darbiem sevi nesaistīju, toties dzīvot pilsētā gan man nekad nav paticis, tāpēc nebija vajadzīgas nekādas pierunāšanas, devu roku un teicu – būvēsim tās mājas!''
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
