Katru brīvu brīdi dobē – stāsts par Šķeltiņu ģimenes dārza kaislībām

Ja es Daci uzrunātu divus mēnešus vēlāk vai kādā vasaras dienā, skaidrs, ka saņemtu aizbildinājumu ar laika trūkumu, jo to, ko pagūst izdarīt Dace un viņas vīrs, var tikai apbrīnot. Zemeņu un lavandu lauki, katrā sezonā savi krāšņumaugi, zaļumi, dārzeņi, augļi... Vai tā būtu dzimšanas diena, vārda diena vai kādi citi svētki, allaž ir klāts galds, izcepta kūka, māja izrotāta. Tā vien šķiet, ka šiem cilvēkiem ir cits laika ritējums un vairāk roku, jo, kā to visu var pagūt, grūti apjaust. Lieki piebilst, ka ģimenē ir pieci bērni. Tomēr labi, ka ar Šķeltiņu ģimenes dārzu iepazīstos sezonā, kad dārza darbi vēl neaizņem tik daudz laika, un abi labprāt pakavējas atmiņās, pasapņo par nākotnes iecerēm un iedvesmo arī mūs nevis vairs tikai sapņot, bet rīkoties!

Līdzīgi kā tas bija ar Lipsku ģimeni, kas no pilsētas pārvācās uz dzīvi laukos, agrāk nemaz nespējot iedomāties, ka kādreiz varētu dzīvot prom no cilvēkiem, arī Šķeltiņi savulaik būtu vien pasmējušies, ja kāds pateiktu, ka pēc gadiem abi labprātīgi darīs dārza darbus. Dzintars stāsta, ka bērnībā bijis jāpiedzīvo siena savākšana, kas šķitis trakākais darbs, rudenī neiztrūkstošas bija kartupeļu talkas, taču Dace visu bērnību strādājusi kolhoza laukos un vēl ilgi domājusi, ka pašai nekad nebūs sava dārza. Viss mainījies, kad pārvākušies uz laukiem – tad arī radusies vēlme sakopt apkārtējo vidi un ierīkot arī dārzu.

''Uz laukiem atnācām 2012. gadā, un vēlme iekopt dārzu radās pati no sevis. Tiesa, galvenais iniciators bija Dace. Kādā reizē, kad biju prom komandējumā, Dace, man nezinot, izveidoja mazu dobīti, no kuras arī viss sākās. Atlika izveidot pirmo dobi, līdz tā nemanot kļuva par atkarību,'' stāsta Dzintars.

''Kad Dzintars izveidojis dobi, es ar pilnu galvu idejām dodos uz stādu placi, kur vizualizēju savas idejas un ar stādiem pilnu mašīnu dodos mājās. Kā citas sievietes brauc no apavu, apģērbu veikala, tā es no stādu plača! Katram sava atkarība, dārzniekam tie ir stādi,'' smejot par savu aizraušanos stāsta Dace.

Skaidrs, ka tur, kur dārzs, tur vajadzīgas ne vien darba rokas, bet arī enerģija, lai ar to visu tiktu galā. Vaicāti, kur abi smeļas iedvesmu dārza labiekārtošanā un arvien jaunu ideju īstenošanā, Šķeltiņi atzīst, ka tie ir darba augļi. ''Iedvesmo brīži, kad trauslie un jutīgie augi pārvar ziemu, un pavasarī redzu ziedošu iestādīto magnoliju. Visa pamatā ir vēlme radīt skaistu savu vidi un apkārtni. Arī ciemiņu uzslavas un komplimenti liek nojaust, ka visu darām pareizi un tas ļoti iedvesmo,'' stāsta Dace.

Tā kā šo dažu gadu laikā dārzā jau paveikts visai daudz, vaicāju, kuras tad abiem ir mīļākās vietas, kas sniedz īpašu gandarījumu. Dzintaram tā esot taciņa, kas ved caur dārzu uz mājām, kā arī apaļo dobju daļa, kas katru gadu mainās, savukārt Dace sajūsmināta par dzimšanas dienā saņemto dāvanu – kurināmo dārza vannu, kurā vasaras vakaros var baudīt apkārt ziedošos puķuzirņus.

Kas attiecas uz apstādījumiem, tad izvēlējušies daudz skujkoku, kurus pašiem ļoti patīkot apcirpt un veidot tiem dažādas formas. Abi ļoti vēloties ar gadiem izveidot skujkoku pārsvaru, taču bez tiem dārzā ir arī magnolijas, hortenzijas, forsītijas un īpašs ir stāsts par lavandām. Daces kaislība pret lavandām nu jau ir gluži vai kļuvusi par apsēstību, jo tā kā tās visai labi aug, iekopts speciāls lavandu dārzs ar 1500 stādiem, kas noteikti neesot finiša taisne. Dace atzīst, ka lavandu aromāts un pasakaino krāsu toņi savaldzinājuši tik ļoti, ka dārzs bez lavandām vairs nav iedomājams.

Runājot par nākotnes plāniem dārzā, Dzintars stāsta, ka ir iecere izveidot savu skujkoku dārzu, bet neieaugušo smiltsērkšķu vietā plānots izveidot milzīgu skujkoku, akmeņu un ziemciešu dārzu.

Tā kā ieceru katram ir daudz, arī darba netrūkst. Dzintars vaļsirdīgi atzīst, ka dārzā nav nekā tāda , kam šobrīd varētu ziedot papildu enerģiju. Nevar arī slinkot, jo neravēta dobe vai nenopļauts mauriņš uzreiz būs pamanāms. Dace piemetina, ka ne vien apkārtējo viedoklis svarīgs, bet arī pašiem nepadarīts darbs nedod mieru – apsēsties var tikai tad, kad sirds mierīga par padarītajiem darbiem.

Ja šo uzņēmīgo cilvēku stāstītais iedvesmojis pievērsties dārza darbiem, ņem vērā abu ierosinājumu – galvenais ir uzsākt darbu, redzēt skaistumu un saglabāt vēlmi turpināt. ''Tad mazās neveiksmes un kļūdas, kad kāds augs jāpārstāda, šķitīs tikai daļa no ceļa uz skaistumu. Tāpat ļoti svarīgi nepadoties, uzdrīkstēties! Ja darbošanās dārzā nāk no sirds, tad dārzs ar savu ziedēšanu drīz vien priecēs sirdi un laimes sajūta būs garantēta,'' pārdomās dalās Dace.