Latviešiem velns vienmēr bijis (un varbūt joprojām ir) liels nedarbnieks un aktīvists, lai arī nedaudz neaptēsts un visai neveiksmīgs, īpaši reizēs, kad tuvumā gadījies gailis, tomēr, kā teikās vēstīts, tieši pateicoties šim līkkājim, radušās daudzas interesantas vietas un objekti. Vietā, kur Siguldas – Mālpils ceļš pagriežas uz Jūdažu pusi, 1974. gada 6. septembrī savu dzīvi sācis "Purva velns", ko izveidoja kā piemiņas zīmi par godu tajā laikā izdarītam lielam, grūtam un nozīmīgam darbam – zemju nosusināšanas jeb meliorācijas pabeigšanai zinātniski pētnieciskās saimniecības "Sigulda" laukos. Sak', lai jau nelabais liek mieru – še, viņam skulptūra!
Velns izdevies iespaidīgs un bijis ļoti iemīļots. No vismaz 350 gadus veca ozola ar cauru vidu, ko atrada Mālpils pusē, skulptūru pacietīgi veidojis tēlnieks Voldemārs Rapiķis, bet metāla daļas bijušas slavenā basketbolista Jāņa Krūmiņa kaltas. Skulptūras tapšanā piedalījies arī R. Rībens. Tās atklāšanā piedalījies pašdarbības teātris ar Ķenci un Pāvulu no "Mērnieku laikiem", ko attēlojuši aktieri Osvalds Lūciņš un Miervaldis Buks.
Ilgu laiku "Purva velns" bija apbrīnas cienīgs objekts un Siguldas pagasta simbols, ko brauca skatīties tūristi, kā arī uz brīdi piestāja nejauši garāmbraucēji, Latvijas valsts arhīva "Facebook" profilā raksta Siguldas zonālā valsts arhīva galvenā fondu glabātāja Gundega Cillinberga. Tomēr visbiežākie ciemiņi velnam bijuši jaunlaulātie, kuri tā pakājē deva solījumu dzīves tālākajā ceļā neņemt līdzi skopumu, skaudību, neuzticību, greizsirdību, atstājot to kā mantojumu "Purva velnam". Par ķīlu šai norunai jaunlaulātie "Purva velna" vainagā metuši monētas.