Signes Miltiņas dārzā noteikti katrs var atrast ko tādu, ko gribētu redzēt arī savā dārzā. Vai tas būtu akmeņdārzs, garšaugu dobe, dārza baseins vai skujeņu dobe. Tieši tik daudzpusīgs ir Signes dārzs. Visticamāk ne vienam vien varētu rasties aizdomas, ka tik radoši labiekārtots dārzs varētu būt cilvēkam, kura ikdiena ir saistīta ar dārza darbiem, un tā arī ir. Signe savulaik mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā parka dārznieka profesiju, taču jau krietnu brīdi pirms tam sākusi rosīties dārzā, vēl nenojaušot, ka nākotne būs ar to saistīta. Tā nu vaļasprieks pārvērties par profesiju, un visas ieceres agri vai vēlu tiek īstenotas pašas dārzā.
Skaistā dārza īpašniece stāsta, ka to kopā ar vīru sākuši iekopt jau pirms 25 gadiem un jau tolaik abiem dārza darbi ļoti patikuši, varbūt arī tāpēc padarīts tik daudz, jo katrs mirklis ar pirkstiem zemē sagādā prieku. Signe gan atzīst, ka tolaik nav bijušas tik daudzas iespējas smelties iedvesmu, piemēram, šķirstot glancētos dārzkopības žurnālus un lūkojot idejas internetā, tāpēc viss tapis no pašu iecerēm. ''Sākumā dārzs mums bija kopīgs ar vīra vecākiem, kuri to bija jau iekopuši. Tolaik bija taisnas dobes, taisni celiņi, zemeņu dobes sākās jau durvju priekšā. Pirmais mūsu veidojums bija zāliena laukumiņš ar pergolu mežvīnam un ugunskura vietu, ap to izveidojām puķu dobi. Lielu daļu puķu stādu vedu no vecāku dārza. Vecāku un vecvecāku dārzs, kur bija viss – zāliens, rozes, puķes, akmeņdārzs, protams, arī augļu koki utt., man bija kā iedvesmas avots,'' tā par pirmajiem dārza labiekārtošanas gadiem stāsta Signe.