Skaists visos gadalaikos: paraugdārzs Jūrmalā, kur aug gandrīz viss iespējamais

Signes Miltiņas dārzā noteikti katrs var atrast ko tādu, ko gribētu redzēt arī savā dārzā. Vai tas būtu akmeņdārzs, garšaugu dobe, dārza baseins vai skujeņu dobe. Tieši tik daudzpusīgs ir Signes dārzs. Visticamāk ne vienam vien varētu rasties aizdomas, ka tik radoši labiekārtots dārzs varētu būt cilvēkam, kura ikdiena ir saistīta ar dārza darbiem, un tā arī ir. Signe savulaik mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā parka dārznieka profesiju, taču jau krietnu brīdi pirms tam sākusi rosīties dārzā, vēl nenojaušot, ka nākotne būs ar to saistīta. Tā nu vaļasprieks pārvērties par profesiju, un visas ieceres agri vai vēlu tiek īstenotas pašas dārzā.

Skaistā dārza īpašniece stāsta, ka to kopā ar vīru sākuši iekopt jau pirms 25 gadiem un jau tolaik abiem dārza darbi ļoti patikuši, varbūt arī tāpēc padarīts tik daudz, jo katrs mirklis ar pirkstiem zemē sagādā prieku. Signe gan atzīst, ka tolaik nav bijušas tik daudzas iespējas smelties iedvesmu, piemēram, šķirstot glancētos dārzkopības žurnālus un lūkojot idejas internetā, tāpēc viss tapis no pašu iecerēm. ''Sākumā dārzs mums bija kopīgs ar vīra vecākiem, kuri to bija jau iekopuši. Tolaik bija taisnas dobes, taisni celiņi, zemeņu dobes sākās jau durvju priekšā. Pirmais mūsu veidojums bija zāliena laukumiņš ar pergolu mežvīnam un ugunskura vietu, ap to izveidojām puķu dobi. Lielu daļu puķu stādu vedu no vecāku dārza. Vecāku un vecvecāku dārzs, kur bija viss – zāliens, rozes, puķes, akmeņdārzs, protams, arī augļu koki utt., man bija kā iedvesmas avots,'' tā par pirmajiem dārza labiekārtošanas gadiem stāsta Signe.

Dārzs, gluži tāpat kā mājas būvniecība, prasa daudz laika un enerģijas, un tas, kā dārzs izskatās šobrīd, veidojies pakāpeniski un būtībā ir daudzu gadu darba augļi. Signe, kas labprāt padalās ar savām idejām dārza veidošanā, atklāj, ka viņas ''pirmā mīlestība'' bijusi puķes, līdz ar to pirmos gadus tapa vairākas puķu dobes un ar vīra palīdzību – akmeņdārzs. Protams, bija nepieciešams arī zāliens, lai bērniem būtu kur spēlēties, taču koki un krūmi tika iepazīti un iemīlēti laikā, kad uzsākusi mācības Bulduru dārzkopības vidusskolā. ''Atceroties, kā dārzs tapa, varu teikt, ka sākumā bija nekonkrēta vīzija, sapnis par to. Tikai reāli to darot, vēlāk arī mācoties, nāca sapratne, par praktisko pusi – par ērtu kopšanu, par pareizu zonu izvietojumu utt.'', atzīst Signe.

Iepazīstoties ar sarakstu, kas tik nav aplūkojams Signes lolotajā dārzā, var vien apbrīnot darba spējas to visu apkopt. Pašreiz dārzā augot visdažādākie augi – puķes ir pārsvarā daudzgadīgās, dekoratīvie krūmi, skujeņi. Neliela dārza daļa veltīta arī dārzeņiem, garšaugiem, ogulājiem, jo zemenes visgaršīgākās ir tieši no dobes, tāpat arī Signe nespēj iedomāties dzert veikalā pirktu piparmētru vai kumelīšu tēju, tāpēc dārzā aug arī šie augi.

''Man svarīgi, lai viss dārzā augošais veidotu saskanīgas kompozīcijas, krāsu spēles. Dārzā vienmēr kaut kas zied, sākot ar sīpolpuķēm pavasarī, beidzot ar miķelīšiem rudenī. Īpašas puķes man ir astilbes, lielākā daļa nākušas no manas omītes astoņdesmito gadu kolekcijas. Ļoti patīk puķes ar lielām interesantām lapām – rodžersijas, liellapes, astilbjveides, ļoti dekoratīvi ēnaugi. Vieni no maniem mīļākajiem augiem ir dekoratīvās graudzāles – auzenes, molīnijas, miskantes, seslērijas, grīšļi, ciesas, ciņu smilgas. Krāsas ar savu lapojumu dārzā ienes arī dekoratīvie krūmi – veigelas, bārbeles, fizokarpi, plūškoki, kura ogas es kaltēju un izmantoju, gatavojot karstvīnu. Ziemā, protams, galvenie ir skujeņi – kadiķi, tūjas, īves, priedes, kā arī grimoņi ar saviem krāsainajiem dzinumiem, bet lazda 'Contorta' un vītols 'Tortuosa' ar saviem izlocītajiem zariem. Ziemā bez lapām labi izskatās cirptie krūmi, kuriem izveidojies smalks zarojums – filadelfs 'Aurea', fizokarpi.

Audzēju arī plūškoku ''Aurea'', kas parasti aug kā krūms. Atstājot tikai vienu dzinumu, apgriežot to vēlamā augstumā, izveidojot vainagu, iznācis ļoti dekoratīvs kociņš ar zaļi dzeltenām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām. Ir arī krietna garšaugu kolekcija – raudenes, salvijas, timiāns, izops, lupstājs, vienmēr sēju arī baziliku, dilles un kumelītes sējas pašas, pa dārzu klejo arī dažādas piparmētras. Nepārspējams ar savu smaržu ir mārsils,'' ar augu daudzveidību iepazīstina saimniece.

Īpašs stāsts ir par dārzā augošo priedi. Signe atklāj, ka to vīrs izracis mežā pirms aptuveni 15 gadiem, un kopš tā laika priedi katru gadu maijā nedaudz apgriež, un tā izveidojies elegants bonzai stila kociņš uz vienas kājas.

Runājot par mīļākajiem apstādījumiem dārzā, Signe atzīst, ka pašai ļoti labpatīk dārza ''sirds'', kas ir dekoratīvais baseins ar nelielu ūdenskritumu. Tajā aug dažādi ūdensaugi, kuri mēdz tikt nomainīti atkarībā no dekorativitātes (purva skalbes zied pavasarī, cirvene vasarā utt.), jo baseins ir neliels un tas neizskatīsies labi piebāzts ar augiem, pamato saimniece. ''Mums ir ūdensaugu dobe, kas izklāta ar baseinu plēvi, tajā audzējam ūdensaugu stādus, tajā arī pārvietojas augi no baseina. Baseins ir vīra izveidots, viņš akmeņus jūt, spēj ''saradināt'' vienu ar otru, tā, ka tie izskatās dabīgi. Arī dobēs mums patīk izmantot akmeņus. No jūras gandrīz vienmēr atbraucam ar kādiem interesantiem kokiem, kas izskaloti krastā. Mums ļoti patīk tos izmantot dārzā. Vienā no tādiem kokiem izdevies ieaudzēt saulrieteņus.''

Signe izceļ vīra veidotos betona plākšņu celiņus, kuru aizsākums bija betona pārpalikums no kādiem celtniecības darbiem. Šādi celiņi ir ideāli, ja nepatīk vai apnicis bruģis. Tie ir mobili, nav jāveido speciāls pamats, turklāt izmaksas ir zemas. Tie izmantoti arī dažās lielākās dobēs. Dārza saimnieki esot jau pieraduši pie garāmgājēju jautājumiem, no kurienes atvesti tādi plakani akmeņi.

Nepietiek ar visu iepriekš minēto, Signe padalās, ka no viena veca parastā filadelfa, kurš aug dārza malā, izdevies izveidot visai skaistu un smaržīgu dzīvžogu, ieguldot tikai savu darbu. ''Agri pavasarī krūmam vīrs atcirta jaunos dzinumus un pa vienam sastādīja gar vienu dārza malu. Pēc pieciem gadiem jau bija smuki krūmiņi. Tagad es tos vēlu rudenī vai agri pavasarī apgriežu 2 – 2,5 m augstumā, līdz ar to ziedu nav daudz, taču izveidojies blīvs, smaržīgs un necaurredzams dzīvžogs vasarā, kad tas ir vajadzīgs. Un tad, kad jasmīni zied un smaržo, pietiek atgulties šūpuļtīklā zem vecās ābeles, lai izbaudītu paradīzes cienīgus apstākļus.''

Tā kā 25 gadu laikā pieredze dārza labiekārtošanā Signei uzkrāta visai bagātīga, atļaujos arī pavaicāt kādus ieteikumus, ko varbūt ņemt vērā tiem, kas tikai tagad sāk ar to visu nodarboties. Šajā sakarā Signe skaidro, ka dārzā ļoti svarīgs ir plānojums. ''Ja mums būtu bijusi iespēja dārzu veidot no paša sākuma visu uzreiz, noteikti būtu zīmējusi plānu, vismaz ieskicējusi apveidus, jo laiks un darbs tika tērēts daudz ko pārstādot, pārtaisot, bet tanī pat laikā, tā bijusi laba pieredze.''

Pēc pašas pieredzes, dārza uzturēšanu ļoti atvieglojot mulča – tā kavē nezāļu augšanu un saglabā mitrumu augsnē. Veiksmīgi var izmantot ne tikai mizu mulču, bet arī nopļauto zāli. To Signe izmanto gan kā mulču starp krūmiem, gan arī sējot gurķus. ''Izroku grāvīti, salieku biezā kārtā zāli, tad zemi nelielā slānī, un visbeidzot sēju gurķus. Siltas kājas gurķiem garantētas.

Vēl, lai dārzs izskatītos labi, liela nozīme ir apdobes līnijai. Es cenšos maliņas atdurt divas reizes sezonā. Turklāt dobes līnijai jābūt skaidrai un izteiktai.

Cilvēkiem, kuri paši grib iekārtot savu dārzu, varu ieteikt iepazīt sava nākamā dārza vietu. Kā dārzs ir izgaismots, kādi ir valdošie vēji, kur aizvējš, kur sausākās vai slapjākās vietas dārzā, kāda ir augsne. Nesteidzoties apdomā, ko dārzā gribēsi darīt. Vai tikai atpūsties un sauļoties, varbūt sportot, vai arī baudīt kādus dārzā izaudzētos labumus. Un tad jau var uzmest uz papīra kādu skicīti – kur būs kādi stādījumi, kur atpūtas laukumiņš, kur vajadzīgs celiņš u.tml. Pēc tam jau var domāt par augiem. Vēl svarīgi ir augus pareizi iestādīt, kārtīgi sagatavot augsni, jo no tā atkarīgs, kā tie augs. Un tad jau seko kopšana. Galvenais, lai tas viss sagādā prieku,'' padomiem nekautrējas dalīties dārza saimniece.

Vaicājot par tuvākiem un tālākiem nākotnes plāniem pašas dārzā, vai pēc visa ieguldītā darba maz vēl ir kas nerealizēts, Signe pārsteidz: ''Ir daudz ideju, kuras gribas īstenot. Tās krājas jau gadiem, taču savam dārzam atliek ļoti maz laika. Bieži vien lielākā darbošanās savā dārzā sākas novembrī, decembrī, tomēr varētu teikt, ka arī katru vasaru kādu ideju, lielāku vai mazāku, izdodas īstenot. Noteikti iegādāsimies kādus jaunus augus – vēl hortenzijas, kādu jaunu graudzāli, dažas rozes jau ir noskatītas. Galvenais ir spēt priecāties un baudīt to, kas ir.''

Foto no Signes dārza: