Daba pavasarī mostas strauji, un arī cilvēkiem arvien biežāk gribas doties ārpus mājām un pilsētas – aktīvais tūrisms Latvijā kļūst arvien populārāks. Pēdējo gadu laikā tapis arī ļoti daudz brīnišķīgu dabas taku, kas to veicina. Ja arī jums kājas un rokas tā vien niez atstāt ikdienas steigu aiz muguras, piedāvājam doties pa piecām jaukām, mazāk zināmām dabas takām dažādās Latvijas malās un atklāt mūsu dabas bagātības – purvus un mežus.
Visiem taku aprakstiem pievienojām arī karti, lai būtu ērtāk tās atrast un izstaigāt.
Vēl citas dabas takas un idejas atpūtai dabā atradīsiet šeit.
Dziļezera – Riebezera dabas taka
Krustkalnu dabas rezervāts – taka un tornis
Pirms 40 gadiem 15. aprīlī dibināts Krustkalnu dabas rezervāts. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija Austrumlatvijas zemienē, Madonas novada vidusdaļā, izveidota 1977. gadā, lai saglabātu tur izveidojušos īpatnējos dabas kompleksus, ko veido Madonas–Trepes vaļņa reljefs, informē Dabas aizsardzības pārvaldē. Te augstas pauguru virsotnes mijas ar dziļām ieplakām, kurās izveidojušies nelieli ezeri un purviņi, kā arī daudzi avoti. Šādos apstākļos teritorijā ir izveidojusies bagāta augu un dzīvnieku valsts.
Teritorijai raksturīgākie zīdītājdzīvnieki ir meža cūka, stirna, alnis, lapsa, meža cauna. Nelielās upes un ezerus apdzīvo bebri, ūdri un Amerikas ūdeles. Teritorijā novērota arī lūšu un vilku uzturēšanās. Īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas rezervāta teritorijā ir ūdrs, vilks, lūsis, meža sicista un vairākas rezervātā konstatētās sikspārņu sugas. Novērotās arī tādas putnu sugas kā melnais stārķis, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis, urālpūce, bikšainais apogs, apodziņš, vakarlēpis.
Šeit sastopami arī daudzi aizsargājami augi, bet īpaši pavasarī šeit vērts baudīt vizbuļu ziedēšanu.
Tomēr jāatceras, ka šis ir dabas rezervāts. Rezervāti tiek dibināti vietās, kur saglabājušās cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. Šo vērtību saglabāšanai nepieciešams novērst tiešas cilvēka darbības – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu. Tādēļ lielākoties Krustkalnu dabas rezervātu atļauts apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. maija līdz 31. oktobrim, apmeklētāju grupām ne lielākām par 15 cilvēkiem. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
Tuvāk iepazīt Krustkalnu dabas rezervāta vērtības ir iespējams, apmeklējot 2,1 kilometru garo dabas taku, kas ved pa meža ceļu un ļauj iepazīt dažādus meža un pļavu biotopus.
Purviņa taka Tērvetē
Latvijas valsts mežu (LVM) dabas parka Tērvetē esošais purviņš ir pavisam neliels (ap 0,2 hektāriem), apmēram piemājas dīķa lielumā, tāpēc arī tajā izbūvētā dabas taka ir vien aptuveni 70 metrus gara, bet pilna interesantiem objektiem. Mazā purviņa taka tās nelielo izmēru dēļ neatbilst pastāvošajam priekšstatam par pastaigu purvā, bet tā atrodas virs netālu esošās upītes līmeņa un labiekārtota kā vides izziņas objekts, pastāstīja Ruta Vazdiķe, LVM dabas parka Tērvetē tūrisma informācijas centra vadītāja vietniece.
Planču purva taka
Šī ir vēl viena ne pārāk gara, bet skaista taka, kur iepazīt vienu no lielākajām Latvijas dabas bagātībām – purvu.
Taka atrodas Vidzemē – nedaudz aiz Staiceles, uz Igaunijas pusi. Tā sākas ceļa labajā pusē, bet jābūt uzmanīgiem, jo takas sākumu nav nemaz tik viegli ievērot – informatīvais stends paslēpies zaļu un smuidru eglīšu pulkā. Uz tā lasāms gan par purvu īpatnībām, gan par šeit sastopamo bagāto augu valsti.
Kad takas sākums atrasts, jādodas apskatīt un iepazīt Planču jeb Janīšu-Dainas purvu. Tas ir neskarts augstais purvs ar izteiktu ciņu un lāmu kompleksu. Interesanti, ka īsās takas malās nepārtraukti nomainās ainavas. Ja tās sākumā redzama jaunu eglīšu audze, tad, ejot tālāk, šķiet, ka gājiens vedīs cauri leknam mežam, bet jau visai drīz nokļūsiet kuplu zileņu un vaivariņu audzē, egļu pudurus nomainīs skrajāks priežu mežs. Un aiz tā, gluži kā pašķirot aizkaru, atklāsies arī pats purva klajums.
Koka laipa aizvedīs līdz pat nelieliem ezeriņiem, bet dziļi purvā ieiet neļaus. Tomēr ar to pilnīgi pietiks, lai nedaudz pastaigātos, apskatītu raksturīgo ainavu un ieelpotu svaigu priežu gaisu. Taku klāj metāla stiepļu režģis, tāpēc kājas arī mitrā laikā vai nelielā salā pārlieku neslīd.
Gar takas malām izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta gan par augiem, gan purva veidošanos un šeit sastopamajiem putniem. Piemēram, te sastopami īpaši aizsargājami augi – ciņu mazmeldrs un pundurbērzs.
Purezera taka apkārt meža ezeram
Šī it visai gara un ļoti interesanta pastaigu taka. Pie ezera ir piknika vietas, arī koka platformas ezera abos galos, uz kurām ir pat vieta ugunskuram (labāk gan izvēlēties to, kas atrodas uzreiz pie takas, kas veda no stāvlaukuma, jo otrā ezera galā esošā nav atjaunota un ir visai bēdīgā stāvoklī).
Ap Purezeru tieši gar tā krastu ved taka, ko slapjākajās vietās veido koka laipas un tiltiņi. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Visapkārt plešas leknas vaivariņu jeb savvaļas rozmarīna (tas ir indīgs) audzes. Takas malās izvietoti arī interesanti informācijas stendi, kā arī iespējams viedtelefonā nofotografēt QR kodu un uzzināt vēl vairāk par šejienes dabas bagātībām.
Takas izstaigāšana aizņems vismaz stundu, jo tās garums ir 3,5 kilometri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
