Šis vācu neorenesanses celtniecības meistardarbs atrodas Karpatu dienvidu daļā, kalnos pie iecienītās 19. gadsimta kūrortpilsētas Sinajas. Tās celtniecību 1873. gadā pasūtījis Rumānijas karalis Kārlis I fon Hoencollerns Zigmaringens. Greznā ēka jau pēc dažiem gadiem pabeigta un kalpojusi par Rumānijas karaļnama vasaras rezidenci līdz pat 1947. gadam, teikts "The Vintage News".
Karalis Kārlis mīlējis kalnus un šo vietu noskatījis jau tad, kad nācis pie varas – 1866. gadā, bet 1872. gadā šeit iegādājies 1300 kvadrātkilometrus zemes pils kompleksa celtniecībai. Kamēr tā tika pabeigta, karaliskā ģimene, braucot šurp atpūsties, apmetusies medību namā.
Pili cēla ļoti modernu. Piemēram, te jau 19. gadsimta otrajā pusē bija elektrostacija, kas nodrošināja, ka Peleša bija pirmā pils Eiropā, kura bija pilnībā elektrificēta.
Interesanti, ka sākotnēji pils arhitekti piedāvājuši karalim vairākus plānus, bet tie lielā mērā kopējuši jau esošas Eiropas pilis. Kārlis I gribējis kaut ko unikālu, tāpēc izvēlējies arhitekta Johanesa Šulca piedāvāto variantu, kas paredzēja celt kalnos milzīgu pilsveidīgu villu, kurā apvienoti dažādi tobrīd Eiropā aktuāli arhitektūras stili, raksta "The Vintage News". Vēlāk pils vēl vairākkārt uzlabota un to papildinājuši sava laika slavenāko meistaru darbi. Piemēram torņus 1914. gadā projektējis arhitekts Karels Limans. Viņš arī pārraudzījis Pelistoras pils celtniecību kroņprincim Ferdinandam. Tā atrodas netālu no Pelešas pils.
Īpaši jāizceļ Pelešas nama interjers, ko veidojuši 19. gadsimta slavenākie dizaineri un kas ir neatkārtojami grezns un smalks. Slavenākās telpas ir austrumu, turku, apspriežu u.c. zāles, karaļa bibliotēka, darba kabinets un ieroču galerijas, kā arī rotaļu istaba un moru salons. Kopumā pilī ir vairāk nekā 160 istabu.
Arī pils parka ansamblis ir pasakains – kalnu un mežu ieskauts te zaļo krāšņs un smalki veidots dārzs. Tā terasēs apskatāmas skulptūras un strūklakas. Pie vienas no galvenajām ieejām, piemēram, slejas karaļa Kārļa I statuja.
1953. gadā šīs pils telpās izveidots muzejs. Mūsdienās te regulāri tiek izstādīti augstas raudzes mākslas darbi, uzņemtas filmas un ierodas vismaz pusmiljons apmeklētāju gadā. Pils pašlaik atkal pieder Rumānijas karaliskajai ģimenei, bet divas tās ēkas nomā Rumānijas Kultūras ministrija un tās ir atvērtas publiskai apskatei, teikts pils mājaslapā.
Sinajā vērts apskatīt arī 1695. gadā celto klosteri, kas atkal kalpo mūkiem, bet kādu laiku piederējis arī karaliskajai ģimenei. Tāpat pēc krāšņo celtņu izpētīšanas, vērts ar kalnu pacēlāju uzbraukt Bučegas kalnos un doties gleznainā pastaigā pa Karpatiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
