Ceļojums laikā: Smiltenes baznīca, ko būvējis pēdējais Vidzemes līvs

Šīs raksts tapis sadarbībā ar Rietumu Bankas labdarības fondu, kas sniedzis finansiālu atbalstu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas altārgleznas restaurācijai projekta "Latvijas sakrālais mantojums" ietvaros. Rietumu Bankas labdarības fonds sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju jau sesto gadu pēc kārtas rīko projektu konkursu "Latvijas sakrālais mantojums". Pieteikumu pieņemšana norisinās no 15. martā un tos varēs iesniegt līdz 18. aprīlim. Lai pieteiktos konkursam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu šeit. Ar konkursa nolikumu varat iepazīties šeit.

Baznīcas draudzes vecajā zīmogā iespiestais 1370. gads simbolizē tās pirmsākumus un tiek uzskatīts par baznīcas dibināšanas gadu. Pirmā baznīca atradās bruņinieku pilī, un to iesvētīja 1370. gada 25. martā – Marijas (Jēzus mātes) pasludināšanas dienā, tādēļ arī Smiltenes baznīca tikusi nosaukta par Marijas baznīcu. Lai gan tās pirmsākumi meklējami 14. gadsimtā, pirmās rakstiskas ziņas par tās draudzi ir tikai no 1430. gada.

Tagadējā vietā baznīca atrodas vismaz no 1529. gada. Daži ziņu avoti liecina, ka 1613. gadā baznīca tikusi pārbūvēta.

Lielā Ziemeļu kara laikā tai kalpojis mācītājs Svante Gustavs Dīcs, kas tiek uzskatīts par garīgās dziesmas "Mans Dievs, es tevi teikšu" pamatlicēju. Kara laikā diemžēl mācītājs ar draudzi bija spiesti pamest baznīcu, un tā tika nopostīta. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu. Tomēr draudze nepadevās un baznīca tika atjaunota – kā liecina arhīvi, darbi tika pabeigti 1708. gadā.

Pēc kara beigām Smiltenes draudzei sāk kalpot Nikolajs Fridrichs Harnaks. Mācītāja Harnaka kalpošanas laikā parādās pirmās ziņas par Smiltenes draudzes nabagu māju, ko dibinājis Smiltenes muižas īpašnieks ģenerālmajors Vedingers un kura mācītāja darbības laikā uzturēja 12 nabagus.

Pēc mācītāja Harnaka nāves uz Smilteni 1745. gada 11. maijā pārnācis Jākobs Lange, kas draudzei nokalpoja 26 gadus. Apkopojot Dīca un Harnaka laikos veiktos pierakstus, kā arī, apbraukādams un pierakstīdams apkārtnes iedzīvotājus, 1753. gadā Lange sastādījis pirmo Smiltenes draudzes personālgrāmatu, kas tiek uzskatīta par vecāko Smiltenes baznīcas grāmatu. Draudzē tika saskaitītas 300 mājas ar 3938 cilvēkiem. Pēc desmit gadiem draudzes locekļu skaits pieaudzis par 898 cilvēkiem. Jākobs Lange ir pirmās vācu- latviešu vārdnīcas sastādītājs un viņa dzimtas kapi atrodas vecajā Smiltenes kapsētā Cērtenē.

Pēc Langes par mācītāju Smiltenē kalpojis Ernests Gotfrīds Hasenšteins. Viņa laikā Smiltenes baznīca bija mūra celtne ar kārniņu jumtu bez torņa, baznīcas zvans bijis iekārts stabā, savukārt 1790. – 1793. gadu laikā tika uzcelta Mācītājmuižas dzīvojamā māja, kas ir saglabājusies vēl līdz mūsdienām. Pēc Hasenšteina nāves, Smiltenes baznīcas darbus pārņēma viņa dēls – Kārlis Friedrihs Hasenšteins, kurš baznīcai nokalpoja 39 gadus. Mācītāja kalpošanas laikā tika piefiksēts, ka baznīcas draudzes skaits ir palielinājies līdz 6575 cilvēkiem.

Viņa uzsākto darbu turpināja Johans Heinrihs Guleki. 1857. gada janvārī no Pēterburgas bija atsūtīts apstiprināts būvējamās baznīcas plāns, un mācītājs ar draudzi uz diviem gadiem pārcēlās uz Grotūžu pusmuižu, kas tika iesvētīta par pagaidu dievnamu.

Vadīt jaunās baznīcas būvdarbus uzticēts tā laika pazīstamam meistaram no Priekuļiem – Mārcim Sārumam. Mārcis Sārums sevi dēvēja par pēdējo Vidzemes līvu. Diemžēl viņš nenodzīvoja līdz baznīcas darbu pabeigšanai, tāpēc viņa znots Kampe pabeidza celtniecības darbus. Kopējā Smiltenes baznīcas būve izmaksāja 13192 rubļus, un pēc diviem gadiem - 1859. gada 18. oktobrī – notika baznīcas iesvētīšana. Baznīcai tika izveidoti logi gotu stilā, iekšpusi rotāja izcili kokgriezumi – altāris, kancele, ērģeļu prospekts.

Kā dāvinājumu jaunatklātā Smiltenes baznīca saņēma baznīcas ērģeles no Smiltenes muižas īpašnieka Bandava, kas par 1200 rubļiem bija pārpirktas no Rīgas reformatoru draudzes un pārbūvētas. Bandava kundze baznīcai dāvināja altāra gleznu, ko pēc 14 gadiem papildināja ar jaunu dāvinājumu – altārgleznu "Kristus augšāmcelšanās", ko gleznojis Tartu apriņķī dzimušais vācbaltu mākslinieks Ernsts fon Lipharts, Venedigā, bet jau 1896. gadā nezināmu iemeslu dēļ to atjaunojis Janis Rozentāls.

Glezna tiek restaurēta Mācītājmuižā. Tā iegūst otru autoru, kas, nemainot tās sižeta kompozīciju, ir padarījis to gaišāku. Papildus baznīca kā dāvinājumu no Bānūžu muižas saņēma lielu sudraba dievgalda biķeri ar paplāti, savukārt pati draudze no Valmieras baznīcas pārpirka tās veco torņa pulksteni.

Tajā laikā arī uzbūvēja vēl tagad redzamo mūra sētu ar dzelzs elementiem un ap baznīcu sastādīja liepas.

1890. gadā iegādātas 20 reģistru ērģeles, tās būvējuši Liepājas meistari Racmanis un Rollers un ērģeļu izmaksas bijušas 3400 zelta rubļi.

Ievērojamas izmaiņas notika pēc Pirmā pasaules kara, kad, nodibinot Latvijas valsti, agrārreformas laikā draudze zaudēja apmēram ¾ savu zemes īpašumu. Nacionālā romantisma iespaidā baznīcas iekštelpas pēc arhitekta Haralda Kundziņa, mācītāja Kundziņa dēla, meta tiek izdekorēta ar stilizētam latvju rakstu zīmē apvienotām ar Marijas krustu. Baznīcā ir uzstādītas Pirmajā pasaules karā kritušo draudzes dēlu piemiņas plāksnes.

Otrā pasaules kara laikā pati baznīcas ēka tikpat kā necieta, bet zaudēja nozīmīgus cilvēkus - 1944. gadā, iekļuvis gaisa kaujas laukā, ar lidmašīnu lodēm nogalināts mācītājs Ernests Kronbergs. Savukārt īsi pirms padomju otrās okupācijas Kārļa Kundziņa dzimta dodas trimdā.

Atmodas perioda nozīmīgākie notikumi baznīcā bija Atmodai veltīts koncerts, kas pulcēja aptuveni 600 klausītājus un kura laikā baznīcā tiek iesvētīts Latvijas karogs. Nākamos gadus tiek apsekota baznīcas teritorija – veikta baznīcas torņa gaiļa, kas kara laikā cietis no 12 ložu šāvieniem, restaurācija, kā arī atjaunots baznīcas pulkstenis, kas ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana. 2015. gadā pulkstenim ir izgatavots jauns elektroniskas vadības bloks.

1999. gada 10.oktobrī baznīca atzīmēja 140 gadu jubileju savam dievnamam. Svinīgajā dievkalpojumā piedalās LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Baznīcā iekārtota arī neliela muzeja ekspozīcija, ko iespējams aplūkot ikvienam interesentam tūrisma sezonas laikā, kad baznīca atvērta, vai citā laikā, iepriekš piesakot.

● Svētdienās pulksten 11.
● Mēneša 1., 3. un 5. ceturtdienā pulksten 19.

● Iepriekš piesakot pa tālruni: 26587167

Vairāk par to, ko apskatīt Smiltenē un tās apkārtnē, lasiet šeit.