Dvietes palienes dabas parkā atrodas unikālā Dvietes senleja ar Skuķu un Dvietes ezeriem un tai pieguļošās palieņu pļavām, kas palu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu uzkrājējs jeb akumulators. Tā nu šajās teritorijās applūst praktiski viss un, ar laivu braucot, iespējams vērot fantastiskus skatus. "Ļāvu braukt pa vienai laivai, katram izklīst, kur vēlas, jo tad citi nesaviļņo ūdeni un skats ir sirreāls. Pilnīgi gluds ūdens, kas saplūst ar horizontu un viss atspoguļojas tajā, acis ņirb, slīdi laivā un apdullinoši dzied putni. Jumtu rauj nost! Ar prātu saproti, ka tas nav iespējams – braukt pa mežu ar laivu, bet ir iespējams!" sajūsmināts par brīvdienās piedzīvoto stāsta Māris Resnis, "Lūzumpunkts" komandas veidošanas un piedzīvojumu programmu instruktors.
Viņš šogad bijis Dvietes pļavās jau divas reizes – pagājušajā ceturtdienā izlūkos un svētdienā – jau kopā ar laivotāju grupu. Māris Resnis, kas ir pieredzējis laivotājs, atzīst, ka Dvietes palienes šogad bijušas daudz labāks laivošanas maršruts pat par Somā parku Igaunijā, kas arī ir ļoti iecienīta vieta šādai atpūtai. Tā varētu būt, jo, kā pastāstīja Somā dabas parka gids Aivars Rūkels, šogad igauņu dabas parkā ūdens līmenis ir zemākais 25 gadu laikā un laivošana īsti nesanākot, lai arī latviešu interese esot milzīga.
Savukārt Dviete šogad ir ideāla laivošanai. Māris arī atklāj, ka, lai gūtu iespaidu, pilnīgi pietiks ar trīs līdz piecu stundu izbraucienu. Šajā laikā viņš saskaitījis arī 13 apskates objektus šajā teritorijā, tostarp divus putnu vērošanas torņus un muižu.
Dvietē ir "Nature 2000" dabas teritorija un izveidots oficiāls palu laivošanas maršruts, bet Māris iesaka nebraukt uz pašu Dvieti, kur ir ezers, bet gan doties caur Ilūksti uz Bebreni, braukt līdz Bebrenes kapiem, kur pie tilta pār Dvieti (ceļš P72) var atstāt automašīnu un laisties iekšā ūdenī. "Jābrauc Daugavas virzienā, kreisajā pusē, līdz putnu vērošanas tornim. Tur ir viss labums. Bijām drosmīgi, braucām starp krūmiem un kokiem. Iebrauc, noliec airi un slīdi – sirreāli! Putni dzied. Brauc starp bērziem un alkšņiem, pa vidam ieraugi kādu vecu ozolu!" atceras Māris. Braucot var redzēt arī savvaļas zirgus, kas bijuši ļoti draudzīgi, un govis, kā arī neskaitāmus putnus.
Šejienes palienes pļavas ātri uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk lēnām atdod, mazinot plūdus Daugavas ielejas krastos. Tieši pašlaik ūdens līmenis ir augsts. Dvietes senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā. Laivošanas maršruts veidots tiem, kas vēlas iepazīt savdabīgu Sēlijas apvidu apkārtni.
Dabas parkā "Dvietes paliene" Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs ''Gulbji'', kura darbiniekiem Māris iesaka jautāt par ūdens līmeni konkrētajā brīdī. Dabas parks ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Putnu salā atrodas arī atjaunota klēts, kur var iepazīt vietējās lauku tradīcijas seno sēļu sētā – klēti un visas ar to saistītas senās ieražas: graudu apstrādes process, mantu glabāšanas nozīme, meitu tradīcijas klētī, zvejas rīkus un zvejas paražas, kā arī sniegt iespēju nakšņot sēļu sētā.
Dvietes senleja ir arī viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā – pirmie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu.
Vairāk informācijas: www.dvietespaliene.lv.
Lūk, foto ieskats laivošanā no Dvietes palienēm, ko veidojuši piedzīvojumu organizācijas Lūzumpunkts dalībnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
