Foto: Privātais arhīvs
Noteikti gan paši esat šādu teicienu dzirdējuši, gan teikuši to citiem – ''ja grib, tad visu var!'' Taču ir situācijas, kurās šķiet, nav sakars ar gribēšanu, bet gan iespējām. Piemēram, dzīvojot pilsētā, dzīvoklī, kur nav iespējas izpausties ar dārza labiekārtošanu, kā var gribēt, ja nav nemaz iespējas īstenot sapni pēc dārza kaut netālu no mājas? Un tomēr, katrā bezizejā ir izeja, un to lieliski attaisno Lauras Ošiņas stāsts par to, kā iespējams īstenot sapni par savu dārzu, neizbraucot no pilsētas robežām.

Liktenīgā satikšanās ar dārzu

Dārzs un lauku darbi Laurai nekad nav bijuši sveši, jo visas bērnības vasaras nodzīvota plašos lauku īpašumos, kuros bija labības lauki, vairākas siltumnīcas un neskaitāmas vagas ar dārzeņiem. Taču par savu dārzu domas sāka virmot pēc otrā bērniņa piedzimšanas, jo Laura sapratusi, ka vairs nevēlos pavadīt laiku publiskajos parkos un spēļu laukumos Rīgas centrā. ''Liktenis mums piespēlēja lielisku iespēju pārņemt dārzu no vecāka gājuma cilvēkiem, un mēs nekavējoties piekritām. Mūsu dārzs atrodas Lucavsalas galā – Kazassēklī, pie paša kanāla un to nomājam no pašvaldības. Vēlme darboties tajā bija milzīga, jo īpaši, kad apzinies, ka tas viss ir tev un tavai ģimenei,'' tā par visa sākuma stāsta Laura.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!