Limbažos atklāts Zaļais dzelzceļš – velomaršruts pa veco vilcienu ceļu  (3)

Savulaik sliežu tīkls Latvijā bija lepnums un industriālais sasniegums, bet tagad daudz kur vairs vilcieni nekursē – vai tiešām tas būtu vēsturē aizmetams?

Limbažnieki ir pirmie valstī, kas pirms trim gadiem, kad par "Green Railway" projektu Latvijā zināja un interesējās tikai daži cilvēki, nolēma šo pagātnes mantojumu saglabāt un jau ir pabeiguši pirmo septiņus kilometrus garo "Zaļā dzelzceļa" posmu no Limbažiem līdz Katvaru ezeram.

Šonedēļ viņi oficiāli paziņoja, ka nu vairs tas nav tikai sapnis, bet gan cieša apņemšanās – lielisko ideju par aizmirstajiem dzelzceļiem, kuri pārtop zaļā tūrisma oāzēs, padarīt dzīvu arī Latvijā.

Eiropā šādas pārmaiņas ir notikušas ne vienā vien vietā, un ieguvumi ir acīmredzami. No vienas puses, tūristi ir tikuši pie ērtiem, dabas skaistuma ieskautiem, no auto satiksmes netraucētiem ceļiem, no otras puses, pamesto dzelzceļa līniju apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem ir radušās darba vietas un attīstās saimnieciskā darbība.

Tagad projekts "Green Railway", kura vadošais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija (VTA), ir nonācis līdz mums. Projekta kopējais budžets ir nedaudz vairāk nekā 1,17 miljoni eiro, no kuriem 85% līdzfinansē Eiropas Savienība.

Vērienīgs un ambiciozs – par "Interreg" Igaunijas un Latvijas pārrobežu programmas "Zaļā dzelzceļa" projektu saka visi projektā iesaistītie, taču balsīs skaidri dzirdams optimisms. Uzrunās Limbažu bibliotēkā par gaidāmo darbu pauda prieku – gan Valgas pilsētas mērs Kalevs Harks, gan Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītājs Dagnis Straubergs un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Harijs Rokpelnis, gan visi citi.

Stingru atbalstu projektam izteica arī LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava: "Daudzās Eiropas valstīs velotūrisms ir ļoti populārs. Tāpēc viens no starptautiskās tūrisma izstādēs pastāvīgi uzdotiem jautājumiem Latvijas nacionālajā stendā ir – kāds ir jūsu piedāvājums riteņbraucējiem? Diemžēl nepiemērotās ceļu infrastruktūras dēļ mums arvien ir bijis grūti šiem cilvēkiem atbildēt. Padarot pamestos dzelzceļus par zaļajiem tūristu ceļiem, ir cerība, ka varēsim piesaistīt arī velotūristus."

Pēc Ineses Šīravas vārdiem, pēdējo piecu gadu laikā aktīvais dabas tūrisms palielinājies par 65%. Tā ir milzīga izaugsme, kas nepārprotami rāda, kādā virzienā attīstītās ļoti daudzu eiropiešu gaume un intereses. Pēc intensīva darba pie datoriem, burzmas piepildītās pilsētās cilvēki arvien vairāk vēlas brīvo laiku pavadīt pie dabas, turklāt aktīvi kustoties un uzkrājot gan fiziskos, gan garīgos spēkus.

Sarīkojuma dalībniekiem Limbažos cēla priekšā daudz interesantu faktu un atziņu, uzsverot, ka Latvijai jaunā projekta īstenošanā ir pat savas priekšrocības salīdzinājumā ar tādām "Green Railway" lielvalstīm kā Spānija un Portugāle. Jā, šīm dienvidu valstīm ir labi klimatiskie apstākļi un, piemēram, izveidot bijušajā stacijā kafejnīcu un riteņu nomas vietu droši vien nav tik sarežģīti kā Latvijā. Taču Latvijā mēs visu gadu esam zaļi! – sacīja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers.

Limbažnieku prezentācija radīja ļoti pārliecinošu iespaidu vairāku faktoru dēļ. Limbažu Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilze Millere savu prezentāciju sāka ar 1939. gada kartes parādīšanu uz ekrāna, un klātesošie varēja vien nopūsties – kādas milzīgas pārmaiņas notikušas aizvadīto, nebūt ne tik daudzo, gadu gaitā.

Šodien uz Limbažiem vilcieni vairs nekursē, pirms 15 gadiem tie esot "izbeigušies". Bet pirms gadiem 70 ap Limbažiem kustējās bānīši kā mazi eži, un tas nebija tikai šaursliežu, bet arī "normālā" platuma sliežu tīkls, kas šo mīlīgo Vidzemes pilsētiņu savienoja ar citām Latvijas vietām un kaimiņiem igauņiem. Tagad tur brauks velosipēdisti.

Neteiksim, ka iet viegli un strauji, dzelzceļš ne visur ir vienādā stāvoklī (citur – labākā, citur būs jāiegulda vairāk darba), bet limbažniekiem jau ir diezgan skaidrs, ko viņi darīs un kā (piemēram, būs mazliet augstāk jāpaceļ dzelzceļa tilts pāri šosejai).

Uz plašo darba lauku, kas gaida projekta īstenotājus Vidzemē kopumā, sarīkojumā Limbažos klātesošo uzmanību vērsa projekta vadošais partneris – VTA valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts un VTA projektu vadītājs Jānis Sijāts. Būs gan jāattīra aizaugušās dzelzceļa līnijas, gan jālabo tilti, gan jāizgatavo norādes, gan jāiegādājas elektroniski skaitītāji, kuru apkopotie dati sekmēs projekta attīstību dažādos veidos.

Prezentāciju gaitā izskanēja arī savā ziņā amizants, taču vērā ņemams fakts, ka "Zaļo dzelzceļu" kopā ar kājāmgājējiem un velotūristiem arvien vairāk ieciena arī... jātnieki.

Pirmā kopīgā sanāksme Limbažos, noritējusi draudzīgas sadarbības noskaņā bibliotēkā, tikpat sirsnīgi turpinājās laukā pie dabas. Vispirms sarīkojuma dalībnieki sēdās uz riteņiem un paši izbrauca pirmo reālo "Zaļā dzelzceļa" posmu līdz Katvaru ezeram. Savukārt nobeigumā ciemiņi tuvāk iepazinās ar sakoptajiem Limbažiem un lielisko "Dzīvā sudraba muzeju".

Projekts "Green Railway" paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā 750 kilometru garumā. Projekts norisināsies 26 mēnešus no šā gada 1. marta līdz 2019. gada 30. aprīlim.

Projekta plānotās aktivitātes Vidzemē ietver bijušo dzelzceļa līniju segumu atjaunošanu un piemērošanu nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšanu, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošanu, kājāmgājēju, velobraucēju skaitītāju uzstādīšanu, kā arī citas aktivitātes. Tāpat paredzēta maršruta marķēšana dabā, kā arī vietējās un ārvalstu aktivitātes maršruta popularizēšanai.